Koncertzāle: definīcija, akustika, veidi un slavenākās zāles
Koncertzāle: uzzini definīciju, akustikas noslēpumus, zāļu tipus un slavenākās vietas pasaulē — no Carnegie Hall līdz Musikverein un Concertgebouw.
Koncertzāle ir vieta, kur notiek klasiskās mūzikas koncerti. "Koncertzāle" var nozīmēt gan konkrēto telpu, kurā notiek koncerti, gan visu ēku. Zālē, kurā notiek koncerti, var būt "skatuve" (kur atrodas izpildītāji) un "auditorija", kur sēž skatītāji.
Dažas koncertzāles ir speciāli būvētas. Tas nozīmē, ka tās ir būvētas kā koncertzāles. Citas koncertzāles pirms daudziem gadiem var būt bijušas kaut kas cits, piemēram, kukurūzas birža (vieta, kur lauksaimnieki tirgoja kukurūzu), bet vēlāk ēka tika pārveidota par koncertzāli. Mērķtiecīgi būvētas koncertzāles sāka būvēt aptuveni 20. gadsimta sākumā. Tajā laikā zinātnieki sāka saprast, cik svarīga ir laba akustika (kaut kur, kur ir laba skaņa).
Koncertu zālēs, kas ir speciāli būvētas, parasti ir fiksētas sēdvietas (sēdvietas, kuras nevar pārvietot). Dažās zālēs var būt sēdvietas, kuras var pārvietot, sakraujot tās nelielās kaudzītēs, vai arī daudzpakāpju sēdvietas, kuras var salocīt. Tas ļauj zāli izmantot citām vajadzībām, piemēram, dejām.
Koncertzāle parasti ir liela zāle - pietiekami liela, lai uz tās skatuves varētu atrasties orķestris. Mazu koncertzāli, kas paredzēta tikai dažiem izpildītājiem (piemēram, kamermūzikas jomā), var saukt par "koncertzāli".
Dažas koncertzāles ir īpaši slavenas. Londonā ir Karaliskā festivāla zāle Temzas upes krastā, Barbican centrs Sitijā (netālu no Sv.Pāvila katedrāles) un Karaliskā Alberta zāle Kensingtonā, kas tiek izmantota arī citiem pasākumiem. Ir arī slavenā Vigmora zāle (Wigmore Hall). Ņujorkā ir Carnegie Hall, Vīnē - Vīnes Musikverein ar skaistu zāli Golden Hall, kur notiek slavenie Jaungada koncerti. Vācijā ir Berlīnes Berlīnes filharmonija un Leipcigas Gewandhaus. Amsterdamā ir Concertgebouw (kas nozīmē "koncertzāle").
Akustika — kāpēc tas ir svarīgi
Akustika ir būtiskākā koncertzāles īpašība, jo tā nosaka, kā publika dzird mūziku. Labi projektēta akustika nodrošina skaidru skaņas pārnesi, vienmērīgu skaļumu visās vietās un pietiekamu reverberāciju (skaņas ilgumu telpā), kas piešķir mūzikai siltumu un bagātību.
- Reverberācijas laiks — cik ilgi skaņa "turpinās" pēc izpildītāja pēdējā toņa. Simfoniskajai mūzikai parasti piemērots ilgāks reverberācijas laiks (apm. 1.8–2.2 s), kamēr runai un kameransambļiem piemērotāks ir īsāks.
- Skaņas izkliede un absorbcija — sienu, griestu un sēdekļu materiāli ietekmē, cik daudz skaņas tiek absorbēts vai izkliedēts. Paneļi, difuzori un audumi var mīkstināt vai koriģēt skaņu.
- Regulējamā akustika — daudzas modernas zāles izmanto aizkarus, pārvietojamas sienas vai akustiskus “spārnus”, lai mainītu zāles akustiskas īpašības atkarībā no programmas (orķestris, kora dziedājums, dejas, runas u.c.).
Koncertzāļu veidi un to raksturojums
Pastāv vairāki tipiski zāļu tipa risinājumi, katram ir savas priekšrocības:
- Kastveida (shoebox) — gara taisnstūra telpa ar paralēlām sienām (piemēram, Vīnes Musikverein), kurai raksturīga ļoti laba mūzikas izplatīšanās un harmoniska rezonanse.
- Terases (vineyard) — skatītāji sēž ap skatuvi rindu terasēs (piemēram, Berlīnes filharmonija); šāda forma rada tuvu kontaktu starp mūziķiem un publiku.
- Fanu vai konusa forma — plašāka skatuve un izkliedēta auditorija; dažkārt labāka dabiskā skanējuma kontrole.
- Arenas tipa — skatuve centrā ar auditoriju ap to; piemērots kamermūzikai un speciāliem uzvedumiem.
Sēdvietas, skatuves un tehniskie risinājumi
Koncertzālēs var būt:
- Fiksētas vai pārvietojamas sēdvietas — pārvietojamas sēdvietas ļauj zāli pielāgot dažādiem pasākumiem (dejas, vieslekcijas, atklātas ģenerālmēģināšanas).
- Paceltas skatuves vai maināmas platformas — vajadzību gadījumā var veidot plašāku vai šaurāku skatuvi.
- Orķestra lāde un akustiskie skārņu elementi — palīdz virzīt skaņu uz publiku un uzlabot mūziķu sadzirdi.
- Tehnika un apgaismojums — mūsdienās zāles aprīkotas ar kvalitatīvu skaņas pastiprinājumu, apgaismojumu un video projekciju iespējām, īpaši, ja tās tiek izmantotas dažādiem norises veidiem.
Vēsture un dizaina nozīme
Koncertzāļu celtniecība un projektēšana ir apvienojusi arhitektūru, inženieriju un akustiku. Tradicionālās koncertzāles 19. gadsimtā bieži veidoja ar smalku dekoru, labu materiālu izvēli un noteiktām proporcijām, kas veicināja labu skanējumu. 20. un 21. gadsimtā arhitekti un akustikas speciālisti strādā kopā, lai sasniegtu gan vizuāli iespaidīgu, gan akustiski optimālu vidi.
Slavenākās zāles un to īpašības
Dažas no pasaules pazīstamākajām zālēm jau tika pieminētas un tās atšķiras pēc akustikas tipa un funkcijām:
- Carnegie Hall (Ņujorka) — vēsturiski nozīmīga, pazīstama ar skaidru un spēcīgu skanējumu.
- Karaliskā festivāla zāle (Londonā) — daudzfunkcionāla, daudzi mūziķi to novērtē par skanējumu un infrastruktūru.
- Karaliskā Alberta zāle — liela, izcilas koncertu un pasākumu iespējas.
- Vigmora zāle — mazāka, taču ļoti cienīta kamermūzikas un vokālās mūzikas zāle.
- Berlīnes filharmonija — pazīstama ar “terases” (vineyard) tipu, kur publika sadalīta ap skatuvi.
- Leipcigas Gewandhaus un Concertgebouw (Amsterdamā) — nosauktas par klasikas laboratorijām ar izcilu akustiku.
Pielietojums un auditorijas uzvedība
Koncertzāles tiek izmantotas ne tikai klasiskajai mūzikai — tajās rīko arī džeza, pasaules mūzikas, multimediju uzvedumus, konferences un ceremonijas. Apmeklētājiem parasti jāievēro elementāra kārtība: ierasties laikus, nekārtot troksni, izslēgt mobilos telefonus, uz brīdi nesākt bildēšanu vai filmēšanu bez atļaujas. Apbalvojumus var sagaidīt pēc atsevišķiem skaņdarbiem — parasti aplausi nāk pēc skaņdarba sekcijas beigām.
Secinājums
Koncertzāle ir daudz vairāk nekā telpa ar krēsliem un skatuvi — tā ir rūpīgi projektēta akustiska un vizuāla telpa, kas ietekmē to, kā klausītājs uztver mūziku. Labas koncertzāles radīšana prasa zināšanas par akustiku, arhitektūru un mūzikas praktikām, un tā joprojām ir viens no kultūras infrastruktūras svarīgākajiem elementiem.
Berlīnes filharmonija tika uzcelta 20. gadsimta 80. gados Berlīnē kā Berlīnes filharmoniskā orķestra mājvieta.
Vīnes Koncertu nama (Wien Konzerthaus) lielā zāle. Skatuve atrodas fotogrāfijas kreisajā pusē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir koncertzāle?
A: Koncertzāle ir vieta, kur notiek klasiskās mūzikas koncerti. Tā var apzīmēt gan telpu, kurā notiek koncerti, gan visu ēku.
Q: Vai visas koncertzāles ir speciāli būvētas?
A: Nē, dažas koncertzāles pirms daudziem gadiem var būt bijušas kaut kas cits, piemēram, kukurūzas birža, un vēlāk pārveidotas par koncertzāli. Mērķtiecīgi būvētas koncertzāles sāka būvēt 20. gadsimta sākumā.
J: Kāda veida sēdvietas ir lielākajā daļā īpaši šim nolūkam uzbūvētu koncertzāļu?
A: Lielākajā daļā īpaši šim nolūkam uzbūvētu koncertzāļu parasti ir fiksētas sēdvietas (sēdvietas, kuras nevar pārvietot). Dažās zālēs var būt sēdvietas, kuras var pārvietot, sakraujot tās nelielās kaudzītēs, vai arī daudzpakāpju sēdvietas, kuras var salocīt.
J: Kas ir koncertzāle?
A: Koncertu zāle ir neliela koncertzāle, kas paredzēta tikai dažiem izpildītājiem (kā kamermūzikas gadījumā).
J: Vai ir kādas slavenas koncertzāles?
A: Jā, pasaulē ir vairākas slavenas koncertzāles, tostarp Karaliskā festivāla zāle Londonā, Barbican centrs Londonā, Karaliskā Alberta zāle Kensingtonā, Vigmora zāle Londonā, Carnegie Hall Ņujorkā, Vīnes Musikverein ar Zelta zāli Vīnē un Berlīnes filharmonija un Gewandhaus Vācijā. Amsterdamā ir arī Concertgebouw ("koncertzāle").
Meklēt