Karalienes ieleja (Wādī al-Malekāt), Ēģipte — vēsture un kapenes

Karalienes ieleja (Wādī al-Malekāt), Ēģipte — Ta-Set-Neferu vēsture, 110 kapenes, Hatoras svētā grota; arheoloģijas, mīti un tūrisma ceļvedis uz faraonu sievu apbedījumu vietu.

Karalienes ieleja (arābu: وادي الملكات Wādī al Malekāt) ir vieta Ēģiptē, kur senos laikos tika apglabātas faraonu sievas. Senatnē to sauca par Ta-Set-Neferu, kas nozīmē "skaistuma vieta". Vietu par daļu no senās Tēbu (modernais Luksora reģions) nekropole padara tās tuvinieka — tā ir daļa no Pasaules mantojumā iekļautā kompleksa "Ancient Thebes with its Necropolis".

Vēsture un nozīme

Karalienes ieleja galvenokārt tika izmantota Jaunajā karalistē (apmēram 16.–11. gadsimts p.m.ē., jo īpaši 18.–20. dinastijas laikā) kā apbedījumu vieta karaliskajām sievām, princesēm un dažkārt arī augsta ranga amatpersonām. Precīzie iemesli, kāpēc šī konkrētā ieleja tika izvēlēta, nav pilnībā skaidri. Tā atrodas netālu no Deir el-Medīnas strādnieku ciemata un Ķēniņu ielejas, kas padarīja to ērti pieejamu kapu būvētājiem un mirušo kultam saistītiem rituāliem. Vēl viens apsvērums varētu būt tas, ka pie ieejas ielejā atradās Hatorai veltīta svēta grota. Šī grota, saistīta ar dievietes atribūtiem un atdzimšanas motīviem, varēja dot reliģisku pamatojumu vietas izvēlei.

Kapenes un to dekorācijas

Galvenajā vādī ir 91 kapenes, bet tuvējās ielejās ir vēl 19 kapenes. Daudzas kapenes ir grezni apgleznotas ar mirušo pasaules motīviem, tajās attēlotas dievības (piem., Hatora, Izis), kā arī scēnas no aizsaules tekstiem — tādiem kā Amduat, Grāmata par mirušajiem, Grāmata par vārtiem u.c. Dekorācijas un reljefi sniedz svarīgu informāciju par reliģiskajām pārliecībām, rituāliem un mākslinieciskajām praksēm Jaunajā karalistē. Lai gan vieta ir pazīstama kā karalienēm domātā kapavieta, tajā atrasti arī bērnu, prinču un dažādu amatnieku vai amatpersonu apbedījumi, liecinot par funkcionālu un sociālu dažādību.

Izpēte, atklājumi un saglabāšana

Karalienes ieleja tika pētīta un izrakta kopš 19. gadsimta, turpinot arī 20. un 21. gadsimtā. Arheologu darbs atklājis kapenes, mūmijas, apbedījumu priekšmetus un tekstus, kas nonākuši muzejos visā pasaulē. Dažas kapenes, piemēram, QV66 — Nefertari kapa — kļuvušas par slavenākajām, jo tās sienu gleznas izceļas ar krāsu kvalitāti un māksliniecisko izpildījumu. Lai gan daļa kapu ir pieejami apmeklētājiem, daudzi vērtīgi pieminekļi ir slēgti vai tiem piekļūst tikai restaurācijas un saglabāšanas darbiem dēļ; viesmīlības un klimata apstākļu dēļ freskas ir ļoti jutīgas.

Saglabāšanas izaicinājumi ietver nolaupīšanu un izlaupīšanu senos laikos, kā arī mūsdienu tūrisma radīto slodzi, paaugstinātu mitruma līmeni, sāļu kristalizāciju un citus vidi ietekmējošus faktorus. Starptautiskas restaurācijas un dokumentācijas programmas strādā pie kapu aizsardzības; daži nozīmīgi darbi tika veikti ar starptautisku ekspertu palīdzību, lai nodrošinātu, ka krāsas un zīmējumi tiek saglabāti nākamajām paaudzēm.

Apmeklētāju padomi

• Karalienes ieleja atrodas rietumu krastā pie Luksoras; piekļuve parasti ir organizēta no Luksoras pilsētas.
• Dažām kapenēm ir atsevišķa ieejas biļete (piemēram, slavenākajām kapenēm). Ieteicams pārbaudīt atvērtību un biļešu prasības pirms došanās.
• Iekšpusē bieži ir ierobežojumi fotogrāfijai vai zibspuldzes lietošanai — tas tiek darīts, lai pasargātu dekorācijas.
• Vasarā var būt ļoti karsti; paņemiet ūdeni, saules aizsardzību un ērtu apģērbu. Rudenī un agrā pavasarī laiks ir ērtāks apmeklēšanai.

Karalienes ieleja ir nozīmīga gan arheoloģiski, gan kultūrvēsturiski, sniedzot ieskatu faraonu dinastiju dzīvē, mirušo kultos un mākslas attīstībā Jaunajā karalistē. Izpēte turpinās, un katrs jauns atradums palīdz labāk saprast seno Ēģiptes sabiedrību un reliģiju.

Meklēt pēc burta