Velsas katedrāle (Wells) — vēsturiska anglikāņu katedrāle Somersetā, Anglijā

Velsas katedrāle (Wells) — vēsturiska anglikāņu katedrāle Somersetā, 12.–13. gs. arhitektūras šedevrs ar izcilām skulptūrām, oriģinālām vitrāžām un bagātu kultūrvēsturisku mantojumu.

Velsa katedrāle (Wells) ir anglikāņu baznīca pilsētā Velsā, Somersetas grāfistē, Anglijā. Tā ir Bātas un Velsa bīskapa mītne un darbojas gan kā draudzes dievnama centrs, gan kā tūrisma un kultūras objekts. Katedrāles būvniecība sāka veidoties 12. gadsimtā (ap 1170), un ēka tika iesvētīta 1239. gadā; kopš tā laika tai pievienotas un atjaunotas daudzas daļas, saglabājot vēsturisku un māksliniecisku vērtību.

Vēsture

Pirmā baznīca šajā vietā pastāvēja jau 705. gadā. Pašreizējās ēkas celtniecības priekšvēsture ietver 10. gadsimta anglosakšu posmu un vēlākus normāņu pārveidojumus. No 12. līdz 13. gadsimtam izbūvētā gotiskā katedrāle 1239. gada iesvētīšanas brīdī bija lielā mērā pabeigta; vēlākajos gadsimtos tika veikti izbūves, stiprināšanas un restaurācijas darbi. 14. gadsimtā tika risinātas ēkas stabilitātes problēmas pie krustpunktiem, un tika pievienoti konstrukcijas elementi, kas mūsdienās ir nozīmīga arhitektoniska iezīme. 19. gadsimtā notika plašāki atjaunošanas darbi, kas saglabāja un atjaunoja katedrāles viduslaiku detaļas.

Arhitektūra un māksla

Velsa katedrāle bieži tiek dēvēta par "poētiskāko no Anglijas katedrālēm", un tās stilā liela loma ir agrīnās angļu arhitektūras formām. Īpaši ievērojama ir katedrāles rietumu fasāde ar skaitliski bagātīgu skulpturālo rotājumu, kā arī smalki izstrādātas arhitektoniskās līstes un kapiteļi.

• Rietumu fronte: krāšņa fasāde ar daudzām izgrieztām figūrām un dekoratīviem elementiem, kas padara to par vienu no iespaidīgākajām Anglijā.
• Interjers: daudzas līstes un detaļas izskatās gandrīz kā skulptūras, un grieztie kapiteļi ar „stīvajām lapām” piešķir telpai dzīvīgu, organisku raksturu.
• Austrumu galā saglabājies liels daudzums oriģināla vitrāžas — tas Anglijā ir salīdzinoši reta parādība, un piešķir katedrālei īpašu gaismas kvalitāti.
• Krusta vietā redzami 14. gadsimta risinājumi, kas nodrošina torņa stabilitāti — tie ir vizuāli iespaidīgi un reizē konstruktīvi svarīgi.
• Pie katedrāles atrodas arī slavens astronomiskais pulkstenis — viens no senākajiem darba pulksteņiem Anglijā, kas pievērš uzmanību ar mehānismiem un dekoratīviem elementiem.

Katedrāles iekšienē var apskatīt kapitul telpu (Chapter House), dziedājumu soli (choir) ar senām koka detaļām un dažādas viduslaiku skulptūras un kokgriezumus. Visa ēka un tās apkārtne veido harmonisku vēsturisku ansambli.

Vērtība un apdraudējumi

Velsa katedrāle ir iekļauta angļu kultūras mantojuma I pakāpes sarakstā, kas atzīmē tās izcilās vēsturiskās un mākslinieciskās vērtības. Saglabāšana un restaurācija ir pastāvīgs uzdevums, jo būve un tās vitrāžas prasa uzmanīgu kopšanu, lai nodrošinātu mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Apmeklētājiem

Katedrāle joprojām ir aktīva dievnamu vieta — tajā notiek regulāras dievkalpošanas, koncerti un sabiedriskas aktivitātes. Tā ir pieejama apmeklētājiem, un tiek piedāvātas gida ekskursijas, informācija par arhitektūru un vēsturi, kā arī tematiskas izstādes. Apkārt katedrālei atrodas vēsturiskas klostera un kalpojošo iedzīvotāju ēkas (piemēram, Vicars' Close), kas papildina ansambļa nozīmību un padara to par bagātīgu kultūras mantojuma vietu.

Velsa katedrāle ir nozīmīgs piemērs angļu gotiskajai arhitektūrai un kultūras vēsturei — gan kā reliģiska centra, gan kā mākslas un tūrisma objekts.

Ēkas vēsture

Agrīnie gadi

Pirmā baznīca šeit tika dibināta 705. gadā. Tā bija veltīta Svētajam Andrejam. No šīs pirmās baznīcas ir saglabājušās tikai izrakumu paliekas, kas redzamas klosterī. Kristāmgalds dienvidu transeptā ir senākā saglabājusies katedrāles daļa, kas datēta ar 700. gadu.

Divus gadsimtus vēlāk diecēzes mītne no Šērbornas tika pārcelta uz Velsu. Pirmais Wellsa bīskaps bija Athelms (ap 909. gadu), kurš kronēja karali Athelstanu. Athelms un viņa brāļadēls svētais Dunstans abi kļuva par Kenterberijas arhibīskapiem. Ap šo laiku tika dibināta arī Velsa katedrāles skola.

Pašreizējā struktūra

Pašreizējā celtne tika uzsākta bīskapa Reginalda de Bohuna, kurš nomira 1184. gadā, vadībā. Velsa katedrāle galvenokārt celta divpadsmitā gadsimta beigās un trīspadsmitā gadsimta sākumā; katedrāles lode un transepts ir agrīnās angļu arhitektūras šedevri. Katedrāle bija lielā mērā pabeigta tās iesvētīšanas laikā 1239. gadā.

Bīskaps, kas bija atbildīgs par celtniecību, bija Jocelyn de Wells, viens no bīskapiem, kas piedalījās Magna Carta parakstīšanā. Jocelyn'a celtnēs bija bīskapa pils, koristu skola, ģimnāzija, slimnīca ceļotājiem un kapela. Viņš uzcēla arī muižu Vokī (Wookey), netālu no Velsa (Wells). Ar Jocelyn saistītais mūrnieks bija Eliass no Derehemas (miris 1246. gadā). Jocelyn nodzīvoja līdz baznīcas iesvētīšanai, bet, neraugoties uz lielo Romas lobēšanu, nomira 1242. gadā. Katedrāles statuss tika piešķirts 1245. gadā. Mūrnieki turpināja Rietumu fasādes bagātināšanu līdz aptuveni 1260. gadam.

No 1209. līdz 1213. gadam karalis Jānis tika ekskomunicēts. Šajā laikā katedrāles būvdarbi tika apturēti. Šajā laikā būvniecības metodes attīstījās tā, ka varēja pārvietot un iebūvēt sienās lielākus mūra blokus. Šī progresa ietekmi var redzēt uz katedrāles sienām; kādā vietā ēkas sienās akmens bloki palielinās.

Kad ēka tika pabeigta, ieskaitot kapitula namu (1306), tā jau šķita pārāk maza, lai tajā varētu noturēt liturģiju, jo īpaši aizvien lielākās procesijas. Tāpēc bīskaps Džons Drokensfords uzsāka jaunu celtniecības posmu. Viņš paaugstināja centrālo torni un sāka celt dramatisku astoņstūrainu Dāmu kapelu austrumu galā, kas tika pabeigta 1326. gadā. Mūrnieka amata meistars bija Tomass no Vitnija.

Sekoja Šrūsberijas bīskaps Ralfs. Viņš turpināja paplašināšanu uz austrumiem. Viņš uzcēla arī Vikāru namu un Vikāru zāli, lai kora vīriem būtu droša vieta, kur dzīvot un pusdienot, prom no pilsētas ar visiem tās kārdinājumiem. Viņam bija sarežģītas attiecības ar Velsa iedzīvotājiem, daļēji tāpēc, ka viņš uzlika nodokļus. Savu pili viņš norobežoja ar mūra sienām, grāvi un paceļamo tiltu. Tagad pils bija kļuvusi par pili.

Viljama Vinforda iecelšana par mūrnieku meistaru 1365. gadā iezīmēja vēl vienu aktivitātes periodu. Viņš bija viens no sava laika izcilākajiem arhitektiem, un, izņemot Velsu, viņš strādāja karaļa labā Vindzorā, Jaunajā koledžā, Oksfordas Universitātē un Vinčesteras katedrālē. Bīskapa Džona Harevela vadībā viņš uzcēla Rietumu frontes dienvidrietumu torni un projektēja ziemeļrietumu torni, kas 15. gadsimta sākumā tika uzbūvēts atbilstoši tam. Ēkas iekšpusē viņš aizpildīja agrīnās angļu valodas lancetu logus ar smalku profilējumu.

Četrpadsmitajā gadsimtā krustojuma centrālie balsti (vertikālie balsti) (kur ēka veido krustu) sāka iegrimt zem krustojuma torņa svara. Lai nostiprinātu un stabilizētu balstus kā vienotu veselumu, tika ievietotas "šķērveida arkas". Ēka bija pabeigta, un tā izskatījās līdzīgi kā šodien.

Velsa katedrāles jumts.


Kapitula nama kāpnes, ap 1306. gadu

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Velsa katedrāle?

Q: Kāda ir Velsa katedrāles vēsture?

J: Kad tika iesvētīta Velsa katedrāle?

J: Kāds ir Velsa katedrāles arhitektūras stils?

J: Kas īpašs ir Velsa katedrāles stikls?

J: Kā izskatās Velsa katedrāles ārpuse?

J: Vai Velsa katedrāle ir iekļauta sarakstā?

Meklēt pēc burta