Æthelstans (Slavīgais) — pirmais Anglijas karalis, valdīja 924–939
Æthelstans (Slavīgais) — pirmais Anglijas karalis (924–939): viņa militārā uzvara, diplomātija un teritoriju apvienošana, kas veidoja agrīno Angliju un atstāja mantojumu.
Athelstans jeb Æthelstans (dzimis ap 893/894 — miris 939. gada 27. oktobrī), saukts par Slavīgo, tiek uzskatīts par pirmo Anglijas karali. Viņš valdīja aptuveni no 924. līdz 939. gadam un bija Edvarda Vecākā dēls un Alfrēda Lielā mazdēls. Athelstana valdīšana bija noteicoša 10. gadsimta politiskajās norisēs, viņš konsolidēja varu pār vairākiem reģioniem un nostiprināja Anglo‑sakšu karalistes pozīcijas salā.
Izcelsme un varas pārņemšana
Athelstans uzauga karaļa Edvarda Vecākā galmā un pēc tēva nāves ieņēma svarīgu vietu valsts politikā. Edvarda mirstīgas sekas un īss brāļa Ēlfvearda mūžs ļāva Athelstanam ātri nostiprināt savu varu. Lai gan sākotnēji viņu ne visi reģioni uzreiz pieņēma kā vienota karaļa valdnieku, viņš pakāpeniski izveidoja plašāku atzīstamu autoritāti pāri dažādām anglosakšu un sakšu teritorijām.
Reformas, baznīca un kultūra
Athelstans bija aktīvs tiesību un administrācijas jautājumos — viņa valdīšanas laikā tika izdotas likumdošanas normas, kas sasaistīja laicīgo varu ar baznīcas institūcijām un stiprināja centrālo pārvaldi. Viņš atbalstīja klosterus un baznīcas, vācot relikvijas un veicinot mācību centru darbību, tādējādi popularizējot mācīšanos un rakstību. Arhīvā saglabājušies daži viņa dotie robežu dokumenti un diplomi, kas liecina par centieniem standartizēt valsts pārvaldi un tiesu praksi.
Diplomātija un laulības saites
Athelstans centās nodrošināt sabiedrotos gan caur militāru spēku, gan diplomātiju. Viens no viņa politiskajiem soļiem bija māsas laulība ar Nortumbrijas vikingu karali Sitriku (Sitric). Pēc Sitrika nāves Athelstans iekļāva Ziemeļumbriju savas varas zonā, un tādējādi viņa teritorijas kļuva plašākas — pēc dažiem vēstures avotiem viņam piederēja aptuveni tik daudz zemes, cik vēlāk veidosies mūsdienu Anglija. Vēstures avotos minēts arī, ka ap šo laiku citi Lielbritānijas valdnieki dažkārt atzina viņa kārtību un varu.
Kari un Brunanburhas kauja
Viens no Athelstana valdīšanas svarīgākajiem militārajiem notikumiem bija 937. gada Brunanburhas kauja, kurā viņa vadītās anglosakšu spēkas uzvarēja koalīciju, ko veidoja Norvēģijas/īru viesvadoņa Anlafs (Olafs) Guthfrithson, Skotijas karalis Konstants un Strathclydes valdnieks. Šī uzvara bija nozīmīga, jo tā novērsa plašāku ārējo draudu apvienošanos pret viņa valdību un nostiprināja Athelstana reputāciju kā spēcīga valdnieka, kurš varēja aizstāvēt un saglabāt vienotu karalisti.
Mantojums un nāve
Athelstans, par spīti panākumiem, acīmredzot neaizgāja bojā ar mantiniekiem — viņam nebija zināmu bērnu, un pēc viņa nāves valsts tronī stājās viņa pusbrālis Edmunds I. Athelstans mira Gloucesterā 939. gada 27. oktobrī. Tradicionāli pieņemts, ka viņš tika apbedīts Malmesberijas abatijā (Malmesbury Abbey). Viduslaiku hronisti viņu slavē kā pirmais karali, kurš īstenībā valdīja pār lielāko daļu teritorijas, kas vēlāk kļuva par Angliju; viņa varas nostiprināšana un Brunanburhas uzvara ilgtermiņā ietekmēja Lielbritānijas politisko karti un nacionālo identitāti.
Athelstana valdīšana palikusi labi atzīmēta laikabiedru hronikās un literatūrā — viņu bieži raksturo kā stingru, mērķtiecīgu un reliģiski ievirzītu valdnieku, kura rīcība 10. gadsimta sākumā noteica ceļu uz centralizētāku un vienotāku Anglijas valsti.
Lielbritānija Athelstana laikā
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Athelstan?
A: Athelstans, pazīstams arī kā Æthelstan, bija pirmais Anglijas karalis, kurš valdīja no 924. līdz 939. gadam. Viņš bija karaļa Eduarda Vecākā dēls un Alfrēda Lielā mazdēls.
J: Kā Ateļstans kļuva par karali?
A: Kad nomira viņa tēvs Edvards, Athelstans ātri kļuva par Mercijas karali, taču viņu uzreiz nepieņēma par Anglijas karali. Viņa brālim Ælfweardam bija lielāks atbalsts Anglijā, bet viņš nomira drīz pēc Edvarda, kas atviegloja Athelstana kļūšanu par karali.
J: Kādus soļus Atelstans veica, lai iegūtu sabiedrotos?
A: Gadu pēc kronēšanas viņš apprecēja vienu no savām māsām ar Nortumbrijas vikingu karali Sitriku. Tomēr jau pēc gada Sithrics nomira, un Athelstans ieņēma Nortumbriju, kas padarīja viņu par karali, kuram piederēja vairāk zemes nekā jebkuram citam pirms viņa - aptuveni tikpat daudz, cik mūsdienu Anglijai. Vēstures dati liecina, ka citi Lielbritānijas valdnieki aptuveni šajā laikā Bamburgā viņu pieņēma par karali.
J: Kad Atelstans nomira?
A: Athelstans nomira Gloucesterā 939. gadā.
J: Kas viņu nomainīja?
A: Viņu nomainīja viņa pusbrālis Edmunds I.
J: Kāda nozīme vēsturē ir Athelstana valdīšanas laikam?
A: Atlestana valdīšanas laiks dažkārt tiek piemirsts, taču tas tiek uzskatīts par ļoti svarīgu, jo 10. gadsimtā Lielbritānijā notika politiskas pārmaiņas.
Meklēt