AlegsaOnline.com

Ban Ki-mūns — Dienvidkorejas diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (2007–2016)

Ban Ki-mūns — Dienvidkorejas diplomāts, 8. ANO ģenerālsekretārs (2007–2016), bij. ārlietu ministrs; starptautiskās diplomātijas līderis, kas veicināja mieru un starptautisku sadarbību.

Autors: Leandro Alegsa

24-09-2025

Ban Ki Muns (hanguļu: 반기문; hanja: 潘基文; dzimis 1944. gada 13. jūnijā) ir Dienvidkorejas diplomāts, starptautisko attiecību speciālists un ilggadējs ANO darbinieks. No 2007. līdz 2016. gadam viņš bija astotais ANO ģenerālsekretārs. Viņš 2007. gada 1. janvārī nomainīja Kofi Ananu.

Bans bija Dienvidkorejas ārlietu ministrs no 2004. gada janvāra līdz 2006. gada novembrim. 2006. gada 13. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja viņu ievēlēja par astoto ģenerālsekretāru. 2011. gadā Bans tika pārvēlēts otrajam piecu gadu termiņam, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī.

Izglītība un agrākā karjera

Ban Ki-muns studēja starptautiskās attiecības Seulas Nacionālajā universitātē un pēc tam iesaistījās Dienvidkorejas diplomātiskajā dienestā. Viņš strādājis vairākās Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas un vēstniecību nodaļās, kā arī ilgstoši sadarbojies ar ANO sistēmu un Dienvidkorejas pastāvīgo pārstāvniecību ANO, kas deva viņam plašu pieredzi starptautiskajās institūcijās un daudzpusējā diplomātijā.

Darbs ANO ģenerālsekretāra amatā — galvenie virzieni

Tautu savienības un mediācijas centieni: Ban centās veicināt dialogu un konfliktu risināšanu, īpašu uzmanību pievēršot Ziemeļkorejas kodolvienībai, reģionālajai drošībai un miera uzturēšanai.
Ilgtspējīga attīstība un Pasaules attīstības mērķu turpinājums: viņa vadībā ANO no Millennium Development Goals (MDG) pārgāja uz plašākiem Sustainable Development Goals (SDG), kas tika apstiprināti 2015. gadā.
Klimata pārmaiņas: Ban aktīvi veicināja starptautisku rīcību klimata jautājumos un atbalstīja ANO lomu klimata nolīgumu sarunu atbalstīšanā, tai skaitā COP21 procesā, kas noveda pie Parīzes nolīguma.
Izglītība, veselība un dzimumu līdztiesība: viņš uzstāja uz izglītības pieejamības uzlabošanu (piem., iniciatīvas izglītības veicināšanai) un sieviešu tiesību stiprināšanu, kā arī cīņu pret HIV/AIDS un citām globālām veselības problēmām.
Miera uzturēšanas operācijas un humanitārā palīdzība: Ban vadīja ANO laikā, kad bija jārisina vairākas humānās krīzes (piem., Sīrijas konflikts, Lībija), veicinot starptautisko palīdzību un atbalstu bēgļu jautājumos.

Sasniegumi un kritika

Banam piedēvē iniciatīvas, kas nostiprināja ANO lomu ilgtspējīgas attīstības un klimata politikā. Viņa vadībā ANO aktīvi strādāja pie SDG izstrādes un to promotēšanas pasaules līmenī. Vienlaikus viņš saņēma kritiku no dažādiem politiskiem un pilsoniskajiem grupējumiem par ANO nespēju efektīvāk iejaukties dažos konfliktscenārijos, īpaši Sīrijas pilsoņkarā, kur globāla politiskā izšķirtspēja bieži bija ierobežota.

Stils un mantojums

Ban Ki-muns bija pazīstams kā konservatīvs, diplomātisks un konsensa meklējošs vadītājs. Viņa mantojums ANO ietver centienus veicināt starptautisku sadarbību klimata jomā, pāreju no MDG uz SDG un pastāvīgu uzmanību humānās palīdzības un cilvēktiesību jautājumiem. Pēc viņa diviem termiņiem amatu 2017. gada sākumā pārņēma cits ANO vadītājs.

Ban Ki-muns turpina būt atzīts kā svarīga personība starptautiskajā diplomātijā, un viņa periods ANO vadībā tiek vērtēts kā laiks, kad organizācija centās pielāgoties mainīgajām globālajām problēmām — no klimata pārmaiņām līdz plašākai attīstības un cilvēktiesību agendai.

Izglītība

1970. gadā Seulas Nacionālajā universitātē ieguva bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās, bet 1985. gadā Hārvarda universitātes Džona F. Kenedija valdības skolā ieguva maģistra grādu valsts pārvaldē.

Personīgais

Bans ir precējies, un viņam ir dēls un divas meitas. Viņa dzimtā valoda ir korejiešu, bet viņš runā arī angļu un franču valodā.

Bans iepazinās ar ASV prezidentu Džonu F. Kenediju Vašingtonā pēc uzvaras angļu valodas konkursā 1960. gadu sākumā, kad viņš mācījās vidusskolā. Konkursu organizēja Amerikas Sarkanais Krusts. Viņš ir teicis, ka tieši pēc šīs tikšanās viņš vēlējies kļūt par diplomātu.

Karjera

Bans sāka strādāt Ārlietu ministrijā 1970. gada maijā, un Jusina konstitūcijas laikā viņš strādāja amatā.

Viņa pirmais ārzemju komandējums bija uz Deli. Pēc tam viņš strādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas nodaļā Ārlietu ministrijas galvenajā mītnē. Park Chung Hee slepkavības laikā Bans bija pirmais sekretārs Dienvidkorejas Pastāvīgajā novērotāja misijā ANO Ņujorkā (Dienvidkoreja kļuva par pilntiesīgu ANO dalībvalsti tikai 1991. gada 17. septembrī). Pēc tam viņš ieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas nodaļas direktora amatu. Divas reizes viņš bija norīkots uz Korejas Republikas vēstniecību Vašingtonā. 1990.-1992. gadā viņš bija Amerikas lietu ģenerāldirektors. No 1995. gada viņš tika paaugstināts amatā par ministra vietnieku politikas plānošanas un starptautisko organizāciju jautājumos. Pēc tam 1996. gadā viņš tika iecelts par prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos, bet 2000. gadā ieņēma ministra vietnieka amatu. Viņa pēdējais amats bija prezidenta Roh Moo-hyun ārpolitikas padomnieka amats.

Kamēr viņš bija vēstnieks Austrijā, Bans 1999. gadā tika ievēlēts par Līguma par kodolizmēģinājumu vispārēju aizliegumu organizācijas (CTBTO PrepCom) sagatavošanas komisijas priekšsēdētāju. Kamēr 2001. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ĢA) 56. sesijā prezidēja Korejas Republika, viņš strādāja par ĢA priekšsēdētāja kabineta vadītāju.

Bans ir ļoti aktīvi iesaistījies ar Korejas attiecībām saistītos jautājumos. Pēc tam, kad 1992. gadā Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja pieņēma kopīgo deklarāciju par Korejas pussalas denuklearizāciju, viņš bija Dienvidu un Ziemeļkorejas Apvienotās kodolkontroles komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Būdams ārlietu ministrs, 2005. gada septembrī viņam bija vadošā loma diplomātiskajos centienos, lai Pekinā notikušajā sešu pušu sarunu ceturtajā kārtā pieņemtu kopīgu paziņojumu par Ziemeļkorejas kodoljautājuma atrisināšanu.

ANO ģenerālsekretāra kandidatūra

2006. gada februārī Bans paziņoja par savu kandidatūru, lai 2006. gada beigās nomainītu Kofi Ananu ANO ģenerālsekretāra amatā. Viņš bija pirmais dienvidkorejietis, kas kandidēja uz ģenerālsekretāra amatu. Viņš ieguva visvairāk balsu katrā no četrām ANO Drošības padomes rīkotajām salmu aptaujām 2006. gada 24. jūlijā, 2006. gada 14. septembrī, 2006. gada 28. septembrī un 2006. gada 2. oktobrī.

2006. gada 25. septembrī, kamēr notika šīs aptaujas, Bans uzrunāja Āzijas biedrību Ņujorkā par savu kandidatūru un viedokli par svarīgākajiem jautājumiem, ar kuriem saskaras ANO. Nākamajā dienā viņš sniedza interviju Asia Society izdevumam AsiaSource, kurā atkal daudz runāja par gaidāmajiem izaicinājumiem, ar kuriem jārisina ANO. Gada sākumā viņš bija uzstājies Ņujorkas Ārlietu padomē.

Neoficiālā aptaujā, kas notika 2006. gada 2. oktobrī, Bans no piecpadsmit Drošības padomes locekļiem saņēma četrpadsmit pozitīvas balsis un vienu "nē"; Japānas delegācija bija vienīgā valsts, kas nebija pilnībā vienisprātis. Vēl svarīgāk ir tas, ka Bans bija vienīgais, kurš izvairījās no veto balsojuma, savukārt katrs no pārējiem pieciem kandidātiem saņēma vismaz vienu "pret" no piecām Padomes pastāvīgajām dalībvalstīm - Ķīnas Tautas Republikas, Francijas, Krievijas, Apvienotās Karalistes, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu. Pēc balsojuma Šaši Taurs (Shashi Tharoor), kurš ierindojās otrajā vietā, atsauca savu kandidatūru, un Ķīnas pastāvīgais pārstāvis ANO žurnālistiem sacīja, ka "no šodienas balsojuma ir pilnīgi skaidrs, ka ministrs Bans Kimūns ir kandidāts, kuru Drošības padome ieteiks Ģenerālajai asamblejai".

2006. gada 9. oktobrī Drošības padome oficiāli izvēlējās Bana kandidatūru. 2006. gada 13. oktobrī Ģenerālā asambleja, kurā ir 192 locekļi, ar aklamāciju pieņēma rezolūciju, ar kuru Bana kandidatūru iecēla par ģenerālsekretāru.

2009. gadā Ban Ki Mūns, runājot par globālo sasilšanu, paziņoja:

"Visi ir vienisprātis, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls drauds cilvēcei."

2011. gada 21. jūnijā viņš ar vienprātīgu balsojumu tika atkārtoti ievēlēts uz otro termiņu ANO ģenerālsekretāra amatā.

Apbalvojumi

Korejas Republikas valdība divas reizes - 1975. gadā un 1986. gadā - Banu ir apbalvojusi ar ordeni "Par nopelniem par dienestu". Par sasniegumiem sūtņa amatā viņš 2001. gadā saņēma Austrijas Republikas Lielo goda ordeni. Gadu vēlāk Brazīlijas valdība viņu apbalvoja ar Rio Branko Lielo krustu.

2005. gada septembrī Korejas biedrība Ņujorkā viņam piešķīra Džeimsa A. Van Fleta balvu par ieguldījumu Amerikas Savienoto Valstu un Korejas Republikas draudzības veicināšanā.