Magna Carta — Lielā harta (1215) Anglijas pamats brīvībām un tiesībām
Magna Carta (1215) — Lielā Harta: Anglijas pamats brīvībām un tiesībām, kas iedvesmoja mūsdienu tiesiskumu, ierobežoja varu un aizsargā pilsoņu brīvības.
Lielā Harta bija dokuments, ko 1215. gadā Anglijas karalis Jānis parakstīja pēc sarunām ar saviem baroniem un viņu franču un skotu sabiedrotajiem Runnemedā, Sērrejā, Anglijā.
Tur viņi apzīmogoja Lielo hartu, ko latīņu valodā sauca par Magna Carta. Ar to tika izveidota 25 baronu padome, kuras uzdevums bija uzraudzīt, lai Džons ievērotu tās noteikumus, tostarp attiecībā uz ātras tiesas pieejamību, parlamenta piekrišanu nodokļu uzlikšanai, nodevu ierobežojumiem un aizsardzību pret nelikumīgu ieslodzīšanu cietumā.
Tā kā viņš bija spiests apzīmogot hartu, Jānis lūdza savu garīgo valdnieku pāvestu Inocentu III apstiprināt tās laušanu. Pāvests tam piekrita, nosodot to kā "ne tikai apkaunojošu un pazemojošu, bet arī nelikumīgu un netaisnīgu". Magna Carta joprojām tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas jebkad rakstīts, un tā ir iedvesmojusi mūsu skatījumu uz taisnīguma un brīvības jautājumiem, kā arī ietekmējusi ar tiem saistītos likumus visā pasaulē.
Lielā Harta ir ietekmējusi Anglijas tiesību aktus līdz pat mūsdienām. Tas ir viens no slavenākajiem dokumentiem Anglijas vēsturē. Tā ir atzīta par pilsoņu brīvības idejas stūrakmeni.
Vēsturisks fons
Lielās Hartas radīšanu izraisīja vairāki politiski un sociāli faktori. Karaļa Jāņa valdīšana bija radījusi neapmierinātību — viņa militārie zaudējumi kontinentā, smagie nodokļi, tiesu un feodālo tiesību pāraprobežošana veicināja baronu sacelšanos. 1215. gadā, pēc ilgām sarunām un spiediena, baroni piespieda Jāni piekrist dokumentam, kas ierobežoja karaļa varu un nostiprināja dažas baronu un brīvo vīru tiesības.
Galvenie principi un saturs
- Parlamentāra piekrišana nodokļiem: tika noteikts, ka valdībai nevar vienpusēji uzlikt jaunas naudas nodevas bez baronu vai pārstāvju piekrišanas — šī ideja vēlāk attīstījās par principu "bez nodokļiem bez pārstāvības".
- Tiesiskā procedūra: Lielā Harta stāstīja par nepieciešamību pēc likumīgas tiesas un taisnīgas iztiesāšanas; tas ir agrīns pamats tam, ko vēlāk sauks par "rule of law" un kas noveda pie attīstības, piemēram, habeas corpus principiem.
- Feodālie ierobežojumi: hartu saturs regulēja feodālās tiesības, ieceltu drēbju un nodevu ierobežojumus, mantu atgūšanas kārtību un aizsardzību pret patvaļīgu konfiskāciju.
- Uzraudzības mehānisms: tika paredzēta 25 baronu padome, kas varēja rīkoties pret karali, ja tas pārkāpa hartas noteikumus — tas bija mēģinājums ieviest kolektīvu kontrolei pār monarhu.
Pēc 1215. gada — anulēšana un pārizdošana
Drīz pēc parakstīšanas Jānis lūdza pāvestu Inocentu III hartu anulēt, un pāvests to oficiāli atcēla, kas noveda pie jaunas kara un politiskās krīzes. Taču dokuments nebija beigts ar 1215. gadu — tas tika pārrakstīts un pārizdots vairākas reizes pēc Jāņa nāves (1216., 1217. un 1225. gadā), un vēlāk, 1297. gadā, daļa hartas tika iekļauta Anglijas likumos (Statute). Šo pārdrušķojumu rezultātā daudzas hartu normas kļuva par pastāvīgām tiesību sastāvdaļām.
Mantojums un ietekme
Lielā Harta laika gaitā ieguvusi simbolisku nozīmi kā cīņas par brīvībām un tiesisko aizsardzību ikona. Lai gan sākotnēji tā galvenokārt aizsargāja baronu un šķiras intereses, tās principi — tiesiskums, ierobežota varas centralizācija un aizsardzība pret patvaļīgu arestu — iedvesmoja vēlākas konstitucionālas tradīcijas. Tā ietekmēja angloamerikāņu tiesību attīstību, vietu skrivašanu par cilvēktiesībām un dokumentus, piemēram, ASV Konstitūciju un Bill of Rights, kā arī citus konstitucionālus tekstus un tiesību priekškopus visā pasaulē.
Fiziskās kopijas un saglabāšana
No 13. gadsimta radītajām hartām līdz mūsdienām saglabājušās dažas rokrakstu kopijas un reprodukcijas. Vairas institūcijas, tostarp lielākas bibliotēkas un katedrāles, glabā vēsturiskas kopijas vai reprodukcijas, kuras var aplūkot muzejos vai arheoloģiskajos krājumos. Dokumenta relikvijas un iezīmes bieži tiek izstādītas ar plašāku vēsturisku skaidrojumu par to nozīmi.
Mūsdienu nozīme
Šodien Lielā Harta tiek citēta gan kā juridisks avots, gan kā simbols. Lai gan daudzas tās specifiskās normas ir zaudējušas spēku vai piemērojamas ierobežoti, hartas pamatelementi — tiesiskuma ideja, aizsardzība pret patvaļīgu varu un nepieciešamība iegūt pārstāvju piekrišanu svarīgām nodokļu izmaiņām — turpina ietekmēt mūsdienu konstitucionālās domas un cilvēktiesību principus.
Ja vēlaties iepazīties ar Lielo hartu tuvāk, daudzi vēstures avoti, akadēmiskie pētījumi un muzeju izstādes sniedz gan tekstuālu pārskatu, gan analīzi par tās nozīmi dažādos laikos.
Magna Carta
Saturs
Lielā Harta satur 63 pantus, kas latīņu valodā uzrakstīti uz pergamenta. Tikai trīs no sākotnējiem Magna Carta pantiem joprojām ir likums. Viens no tiem aizstāv Anglijas baznīcas brīvību un tiesības, bet cits apstiprina Londonas pilsētas un citu pilsētu brīvības paražas. Šī klauzula (tulkojumā) ir galvenais iemesls, kāpēc Harta joprojām ir slavena:
"Nevienu brīvu cilvēku nedrīkst arestēt, ieslodzīt, atņemt viņam tiesības vai īpašumu, izsūtīt ārpus likuma, izsūtīt. Mēs arī pret viņu nevērsīsimies ar varu, izņemot gadījumus, kad to likumīgi nolemj viņam līdzīgi cilvēki vai kad to nosaka zemes likums. Nevienam mēs neļausim pārdot, nevienam nenoliegsim vai neaizkavēsim tiesības vai taisnīgumu".
Šī klauzula ierobežo valdnieku varu, kā arī ievieš likumīga procesa un zvērināto ideju. BBC apkopoja šādus dokumenta galvenos punktus:
- Neviens nav augstāks par likumu, pat ne karalis.
- Ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu.
- Nav nodokļu bez pārstāvniecības.
BBC norādīja, ka "Lielā harta" "noteica vairākus svarīgus principus, kas tika pārņemti visā pasaulē...". Tā iedvesmoja ASV konstitūciju un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju".
Vēsture
Tā izcelsme meklējama viduslaiku feodālajā sistēmā, kurā karaļa vārds bija likums. Tas atrisināja toreizējo konfliktu starp karali Jāni un viņa galvenajiem vīriem - baroniem un bīskapiem. Starp baroniem un bīskapiem un karali Jāni izcēlās domstarpības par nodokļiem un strīdiem ar pāvestu.
Baroni izvēlējās savu laiku, lai izdarītu spiedienu uz Jāni. Jānis bija zaudējis kaujā pret frančiem, pāvests viņu bija ekskomunicējis (1209-1213), un viņš baidījās no pilsoņu kara mājās. Viņš 1215. gada jūnijā tikās ar baroniem Runnemedā, 20 jūdzes uz dienvidrietumiem no Londonas. Sarunas vadīja Jāņa pusbrālis Viljams Longspejs un Kenterberijas arhibīskapa Stefana Langtona pārvaldnieks Eliass no Derehemas.
Hartas saturs bija izstrādāts, lai atjaunotu līdzsvaru starp karali un viņa padotajiem, bet jo īpaši starp Jāni un baroniem. Uzliekot savu zīmogu uz Magna Carta, karalis Jānis atzina pamatprincipu, ka pat kā karalis viņš nav augstāks par likumu. Tas nozīmēja, ka karaļiem vairs nebūs tik lielas varas kā līdz šim. Harta arī noteica mantošanas noteikumus un to, ka notiesāšanai ir nepieciešams oficiāls process. Tajā bija noteikts, ka cilvēkiem ir tiesības netikt nelikumīgi ieslodzītiem cietumā. Citiem vārdiem sakot, karalim ir pienākums valdīt saskaņā ar likumu.
Tika izgatavoti un izplatīti trīspadsmit Hartas oriģināli. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai četras. Četri eksemplāri atrodas Britu bibliotēkā, Bodleianas bibliotēkā, Linkolnas pilī un Solsberijas katedrālē. Lielo hartu 1220. gadā atkārtoti izsūtīja Henrijs III. 2009. gadā UNESCO to iekļāva reģistrā "Pasaules atmiņa"... Britu bibliotēka 2015. gada februārī apkopoja visus četrus eksemplārus, lai zinātnieki varētu tos aplūkot vienu otram blakus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Magna Carta?
A: Lielā Harta ir dokuments, ko 1215. gadā pēc sarunām ar baroniem un viņu franču un skotu sabiedrotajiem Runnymedā, Sērrejā, Anglijā, apzīmogoja karalis Jānis.
J: Ko noteica Lielā Harta?
A: Ar Magna Carta tika izveidota 25 baronu padome, kuras uzdevums bija uzraudzīt, lai Jānis ievērotu tās noteikumus, tostarp attiecībā uz ātras tiesas pieejamību, parlamenta piekrišanu nodokļu uzlikšanai, nodevu ierobežojumiem un aizsardzību pret nelikumīgu ieslodzījumu.
J: Kā karalis Jānis uztvēra Magna Carta?
A: Karalis Jānis lūdza atļauju lauzt Magna Carta un nosodīja to kā "ne tikai apkaunojošu un pazemojošu, bet arī nelikumīgu un netaisnīgu".
J: Kas apstiprināja karaļa Jāņa lūgumu lauzt Magna Carta?
A: Karaļa Jāņa garīgais virspriesteris pāvests Inocents III apstiprināja viņa lūgumu lauzt Magna Carta.
J: Kāpēc Magna Carta tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas jebkad sarakstīti?
A: Magna Carta joprojām tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajiem jebkad sarakstītajiem dokumentiem, jo tā iedvesmoja mūsu skatījumu uz taisnīguma un brīvības jautājumiem un ietekmēja ar tiem saistītos likumus visā pasaulē.
J: Kā Magna Carta ir ietekmējusi Anglijas tiesību aktus?
A: Magna Carta ir ietekmējusi Anglijas tiesību aktus līdz pat mūsdienām, un tā ir atzīta par pilsoņu brīvības idejas stūrakmeni.
J: Kāda ir Magnas hartas nozīme Anglijas vēsturē?
A: Magna Carta ir viens no slavenākajiem dokumentiem Anglijas vēsturē, un tas ir atzīts par pilsoņu brīvības idejas stūrakmeni.
Meklēt