Ralfs Vorens Viljamss — angļu komponists (1872–1958)

Ralfs Vorens Viljamss (1872–1958) — vadošais angļu komponists: dzīvesstāsts, nozīmīgākie darbi, simfonijas un tautas motīvu ietekme mūzikas mantojumā.

Autors: Leandro Alegsa

Ralfs Vorens Viljamss (Ralph Vaughan Williams, dz. 1872. gada 12. oktobrī Daun Ampnijā, Glosteršīrā, Londonā, 1958. gada 26. augustā) bija nozīmīgākais savas paaudzes angļu komponists.

Vons Viljamss savu vārdu vienmēr izrunāja "Rafe" - ("Vaughan" rīmējas ar "born"). Viņa tēvs bija rektors. Ralfs bija ļoti jauns, kad viņa tēvs nomira. Ģimene pārcēlās uz Dorkingu netālu no Londonas. Viņš mācījās Charterhouse skolā un spēlēja altu skolas orķestrī. Viņš studēja Kembridžas universitātē un Karaliskajā mūzikas koledžā, kur viņa skolotājs bija Huberts Parijs.

Agrā dzīve un izglītība

Viljamss dzimis lauku mācītāja ģimenē, kas veicināja viņa interesi par angļu kultūras un baznīcas mūziku. Pēc Charterhouse skolas viņš studēja Kembridžā, kur sāka aizdomāties par profesionālu karjeru mūzikā. Tālākais izglītības ceļš Karaliskajā mūzikas koledžā dotajā brīdī nostiprināja viņa kompozīcijas pamatus. Vēlāk viņš uz īsu laiku studēja Parīzē pie Maurice Ravel, pievēršoties orkestrācijas jautājumiem, taču pats atzina, ka no Ravel mācījies salīdzinoši maz un saglabājis savu individualitāti.

Darbs, ietekmes un muzikalais stils

Viljamss ir centrāla figūra tā sauktajā angļu mūzikas atmodā — kustībā, kas 20. gadsimta sākumā centās atjaunot un definēt angļu mūzikas identitāti. Viņa darbos sajaucas elements no angļu tautas melodijām, baznīcas un renesanses polifonijas, kā arī milzīga interešu dažādība — no liriskiem solos līdz grandioziem koriem un orķestra tekstūrām.

Viens no viņa galvenajiem ieguldījumiem bija aktīva tautas dziesmu vākšana un rediģēšana — Viljamss ceļoja pa Anglijas laukiem, ierakstīja un pierakstīja tautasdziesmas. Šīs melodijas bieži nonāca viņa kompozīcijās; viņa valodā ir dzirdamas modālās skalas, pastorālas noskaņas un bagātīgas orķestrācijas, kas veido tik raksturīgo "angļu" skanējumu.

Svarīgākie darbi

Viljamsa daiļradē ir gan simfonijas, gan vokāli-orķestra darbi, operas, kamermūzika un solo dziesmas. No vispazīstamākajiem pieminami:

  • The Lark Ascending (1914) — lirisks solo vijolei ar orķestri, kas kļuvusi par vienu no angļu mūzikas simboliem;
  • Fantasia on a Theme by Thomas Tallis (1910) — meditējoša kora- vai stīgu orķestra kompozīcija, iedvesmota no renesanses balsu tradīcijām;
  • A Sea Symphony — lieliska kora un orķestra simfonija, kas demonstrē viņa spēju apvienot literārus teksta ietekmīgus fragmentus (dzejnieki) ar plašu orķestra plānojumu;
  • Dona Nobis Pacem (1936) — kora-orķestra darbs ar spēcīgu vēsturisko un politisko rezonansi, kā arī spēcīgu pacifisku vēstījumu;
  • vokālie cikli, piemēram, On Wenlock Edge un Songs of Travel, kā arī operas Hugh the Drover un Sir John in Love;
  • kopumā Viljamss sarakstīja deviņas simfonijas, kas aptver plašu emocionālo un stilistisko spektru.

Karjera un vēstures ietekme

Viljamss darbojās arī kā mūzikas redaktors, pētnieks un skolotājs; viņš aktīvi iesaistījās mūzikas dzīvē, popularizējot angļu mūziku pasaulē. Pieredze Pirmajā pasaules karā un vēlākie politiskie un sociālie satricinājumi atstāja iespaidu uz viņa daiļradi, padarot tās noskaņu biezāku un reizēm dramatiskāku.

Mantojums

Ralfs Vorens Viljamss tiek uzskatīts par vienu no angļu mūzikas galvenajiem veidotājiem 20. gadsimtā. Viņa darbi joprojām ir regulāri koncertprogrammās visā pasaulē, un daudzas kompozīcijas — it īpaši The Lark Ascending un Fantasia on a Theme by Thomas Tallis — ir kļuvušas par neatņemamu koncertrepertuāra daļu. Viljamss atstāja dziļi nacionālu, tomēr universālu mūzikas valodu, kas turpina iedvesmot izpildītājus un klausītājus.

Ralfa Vona Viljamsa statuja Dorkingā, AnglijāZoom
Ralfa Vona Viljamsa statuja Dorkingā, Anglijā

Karjeras sākums

Vogans Viljamss vēlējās kļūt par labu komponistu, tāpēc devās uz ārzemēm, lai studētu pie tādiem slaveniem komponistiem kā Makss Bruhs Berlīnē un Moriss Ravels Parīzē. Tomēr viņš zināja, ka nedrīkst šos komponistus vienkārši atdarināt, tāpēc viņš studēja arī angļu tautasdziesmas. Viņš kļuva par labu draugu komponistam Gustavam Holstam. Abi vīrieši vienmēr viens otram rādīja rakstīto mūziku, lai varētu viens otram palīdzēt, sniedzot kritiku.

1910. gadā viņš sarakstīja skaņdarbu, kas kļuva par vienu no viņa pazīstamākajiem skaņdarbiem - Fantāziju par Tomasa Tallisa tēmu. Tas ir skaņdarbs stīgu orķestrim, kas sadalīts divās daļās. Tajā izmantota slavenā 16. gadsimta komponista Tallisa tēma. Viņš rakstīja arī himnu melodijas angļu dziesmu krājumam "English Hymnal". Viena no viņa populārākajām himnu melodijām ir Sine Nomine, kas tiek dziedāta ar vārdiem "Par visiem svētajiem". Vēl viens skaists darbs ir The Lark Ascending. Tas ir īss skaņdarbs vijolei solo un orķestrim. Vijole izklausās pēc debesīs dziedošā zvirbuļa. 1934. gadā viņš sarakstīja īsu skaņdarbu flautai, arfai un stīgu orķestrim ar nosaukumu Fantasia on Greensleeves, kura pamatā ir slavenā angļu renesanses melodija Greensleeves.

Vēlākie darbi

Savas ilgās dzīves laikā Vons Viljamss sarakstīja deviņas simfonijas, skaņdarbus skatuvei, dziesmas, kora mūziku un kamermūziku. 1938. gadā viņš sarakstīja slaveno skaņdarbu "Mūzikas serenāde" 16 solo dziedātājiem un orķestrim. Tas bija viens no vairākiem Šekspīra iedvesmotajiem darbiem. Tās vārdi bija no lugas "Venēcijas tirgotājs". Tā tika sarakstīta 50 gadu jubilejā, kopš sers Henrijs Vuds sāka diriģenta karjeru. 1953. gadā viņš sarakstīja mūziku karalienes Elizabetes II kronēšanai, tostarp ļoti īsu un vienkāršu motetu O taste and see, kas joprojām ir ļoti populārs baznīcu koru vidū.

Vecumdienās viņš kļuva pilnīgi nedzirdīgs. To izraisīja apšaudes troksnis, kam viņš bija pakļauts, dienot Pirmā pasaules kara laikā kā nestuvju nesējs.

Viņa nozīme angļu mūzikā

Vieni no Vona Viljamsa labākajiem darbiem ir tie, kuros viņš liek mūzikai skanēt kā tautasdziesmai. Viņš mīlēja Hausmana dzeju un dažus no dzejoļiem izmantoja dziesmu ciklā "On Wenlock Edge" tenoram, klavierēm un stīgu kvartetam. Viņa mūzika vienmēr skan angliski. Viņš dzimis 19. gadsimtā, kas bija laiks, kad cilvēki uzskatīja, ka angļu mūziķi nav pārāk labi. Vogans Viljamss un Edvards Elgars (kurš bija nedaudz vecāks) lika cilvēkiem saprast, ka arī anglis var rakstīt skaistu, aizkustinošu mūziku.



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3