Ralfs Vorens Viljamss (Ralph Vaughan Williams, dz. 1872. gada 12. oktobrī Daun Ampnijā, Glosteršīrā, Londonā, 1958. gada 26. augustā) bija nozīmīgākais savas paaudzes angļu komponists.

Vons Viljamss savu vārdu vienmēr izrunāja "Rafe" - ("Vaughan" rīmējas ar "born"). Viņa tēvs bija rektors. Ralfs bija ļoti jauns, kad viņa tēvs nomira. Ģimene pārcēlās uz Dorkingu netālu no Londonas. Viņš mācījās Charterhouse skolā un spēlēja altu skolas orķestrī. Viņš studēja Kembridžas universitātē un Karaliskajā mūzikas koledžā, kur viņa skolotājs bija Huberts Parijs.

Agrā dzīve un izglītība

Viljamss dzimis lauku mācītāja ģimenē, kas veicināja viņa interesi par angļu kultūras un baznīcas mūziku. Pēc Charterhouse skolas viņš studēja Kembridžā, kur sāka aizdomāties par profesionālu karjeru mūzikā. Tālākais izglītības ceļš Karaliskajā mūzikas koledžā dotajā brīdī nostiprināja viņa kompozīcijas pamatus. Vēlāk viņš uz īsu laiku studēja Parīzē pie Maurice Ravel, pievēršoties orkestrācijas jautājumiem, taču pats atzina, ka no Ravel mācījies salīdzinoši maz un saglabājis savu individualitāti.

Darbs, ietekmes un muzikalais stils

Viljamss ir centrāla figūra tā sauktajā angļu mūzikas atmodā — kustībā, kas 20. gadsimta sākumā centās atjaunot un definēt angļu mūzikas identitāti. Viņa darbos sajaucas elements no angļu tautas melodijām, baznīcas un renesanses polifonijas, kā arī milzīga interešu dažādība — no liriskiem solos līdz grandioziem koriem un orķestra tekstūrām.

Viens no viņa galvenajiem ieguldījumiem bija aktīva tautas dziesmu vākšana un rediģēšana — Viljamss ceļoja pa Anglijas laukiem, ierakstīja un pierakstīja tautasdziesmas. Šīs melodijas bieži nonāca viņa kompozīcijās; viņa valodā ir dzirdamas modālās skalas, pastorālas noskaņas un bagātīgas orķestrācijas, kas veido tik raksturīgo "angļu" skanējumu.

Svarīgākie darbi

Viljamsa daiļradē ir gan simfonijas, gan vokāli-orķestra darbi, operas, kamermūzika un solo dziesmas. No vispazīstamākajiem pieminami:

  • The Lark Ascending (1914) — lirisks solo vijolei ar orķestri, kas kļuvusi par vienu no angļu mūzikas simboliem;
  • Fantasia on a Theme by Thomas Tallis (1910) — meditējoša kora- vai stīgu orķestra kompozīcija, iedvesmota no renesanses balsu tradīcijām;
  • A Sea Symphony — lieliska kora un orķestra simfonija, kas demonstrē viņa spēju apvienot literārus teksta ietekmīgus fragmentus (dzejnieki) ar plašu orķestra plānojumu;
  • Dona Nobis Pacem (1936) — kora-orķestra darbs ar spēcīgu vēsturisko un politisko rezonansi, kā arī spēcīgu pacifisku vēstījumu;
  • vokālie cikli, piemēram, On Wenlock Edge un Songs of Travel, kā arī operas Hugh the Drover un Sir John in Love;
  • kopumā Viljamss sarakstīja deviņas simfonijas, kas aptver plašu emocionālo un stilistisko spektru.

Karjera un vēstures ietekme

Viljamss darbojās arī kā mūzikas redaktors, pētnieks un skolotājs; viņš aktīvi iesaistījās mūzikas dzīvē, popularizējot angļu mūziku pasaulē. Pieredze Pirmajā pasaules karā un vēlākie politiskie un sociālie satricinājumi atstāja iespaidu uz viņa daiļradi, padarot tās noskaņu biezāku un reizēm dramatiskāku.

Mantojums

Ralfs Vorens Viljamss tiek uzskatīts par vienu no angļu mūzikas galvenajiem veidotājiem 20. gadsimtā. Viņa darbi joprojām ir regulāri koncertprogrammās visā pasaulē, un daudzas kompozīcijas — it īpaši The Lark Ascending un Fantasia on a Theme by Thomas Tallis — ir kļuvušas par neatņemamu koncertrepertuāra daļu. Viljamss atstāja dziļi nacionālu, tomēr universālu mūzikas valodu, kas turpina iedvesmot izpildītājus un klausītājus.