Hubert Parry

Viņa agrīnā dzīve

Parijs piedzima bagātā ģimenē. Viņš mācījās Etonas skolā un jau skolas laikā ieguva mūzikas zinātnisko grādu. Pēc tam viņš devās studēt uz Oksfordu. Štutgartē viņš mācījās pie angļu izcelsmes komponista Henrija Hugo Pīrsona, bet Londonā - pie Viljama Sterndeila Beneta un pianista Edvarda Dannreutera. Viņš sāka komponēt daudz kamermūzikas, kas pirmo reizi tika atskaņota Dannreutera mājās. Viņš kļuva slavens 1880. gadā, kad Dannreuters atskaņoja viņa klavierkoncertu un Glosteras festivālā tika atskaņots viņa kora skaņdarbs Prometheus Unbound. Arī citi kori sāka lūgt viņu rakstīt mūziku tiem. Viens no viņa labākajiem kora skaņdarbiem bija oda Blest Pair of Sirens (1887). Citu kora skaņdarbu vidū ir Oda Svētās Cecīlijas dienā (1889), oratorijas Judīte (1888) un Ījabs (1892). "Judith" ietver melodiju, kas kļuva par iecienītu himnas melodiju ar nosaukumu "Repton", kuru dziedāja baznīcās uz vārdiem "Dārgais Kungs un cilvēces Tēvs".

Šajā laikā tapuši četras viņa orķestra skaņdarbi - četras simfonijas, simfonisko variāciju komplekts e moll, uvertīra "Neparasta traģēdija" (1893) un "Elegija Brāmam" (1897). Viņš rakstīja arī mūziku grieķu lugai "Putni", ko sarakstīja Aristofāns.

Karjeras vidusdaļa

Kad Parijs kļuva slavenāks, viņš saņēma daudz uzaicinājumu uz svarīgiem darbiem. 1884. gadā viņš sāka pasniegt Karaliskajā mūzikas koledžā un 1894. gadā kļuva par tās direktoru, un šo amatu viņš ieņēma līdz pat savai nāvei. 1900. gadā viņš nomainīja Džonu Staineru Oksfordas Universitātes mūzikas profesora amatā. 1908. gadā ārsts viņam ieteica atteikties no darba Oksfordā.

Vēlākie gadi

Savas dzīves pēdējā desmitgadē viņš sarakstīja dažus no saviem labākajiem darbiem, tostarp Simfonisko fantāziju "1912" (sauktu arī par 5. simfoniju), "Odu par dzimšanu" (1912), "Jeruzaleme" (1916) un "Atvadu dziesmas", kurā iekļauta dziesma "Mana dvēsele, ir zeme". Tās bija dziesmas par nevajadzīgajām ciešanām karā. Viņš nomira no gripas Rastingtonā, Saseksā.

Viņa ietekme

Parijam bija liela ietekme uz angļu mūziku 20. gadsimtā. Tas notika ne tikai ar viņa mūziku, bet arī ar viņa pedagoģisko darbību un rakstiem par mūziku. Komponisti, kas viņam vislabāk patika un ietekmēja viņa stilu, bija Bahs un Brāmss. Viņa mūzika ir stingri tonāla (vienmēr skaidrā mažorā vai minorā), un Elgars un Vogans Viljamss daudz mācījās no viņa mūzikas studijām.

Parijs bija cilvēks, kuram vienmēr patika palīdzēt cilvēkiem, tāpēc viņš uzņēmās daudz darba, kas viņa veselībai nenāk par labu. Kad viņam bija brīvais laiks, viņam patika braukt ar ātrām automašīnām un burāt.

1902. gadā viņš tika iecelts par bruņinieku un pirmo Highnama baronetu Apvienotās Karalistes baronetāžā.

Māja Ričmondhilā, Bornmutā, kur viņš dzimis, ir atzīmēta ar zilu plāksni.