Sers Čārlzs Huberts Hastingss Parijs — angļu komponists, "Jerusalem" autors
Sers Čārlzs Huberts Hastingss Parijs, 1. baronets (dzimis Bornmūtā 1848. gada 27. februārī, miris Rustingtonā, netālu no Vortingas, Saseksā, 1918. gada 7. oktobrī) bija angļu komponists, mācībspēks un mūzikas publicists. Viņa plašais daiļrades lauks ietver koriem rakstītus skaņdarbus, oratorijus, dziesmas un instrumentālu mūziku, kā arī rakstus par mūzikas vēsturi un estētiku.
Izglītība un karjera
Parijs saņēma klasisku izglītību un vēlāk pievērsās profesionālai mūzikas nodarbībai un pedagoģijai. Viņš bija cieši saistīts ar vadošajām Lielbritānijas mūzikas institūcijām — kā skolotājs un administrators viņš veicināja augstākas mūzikas izglītības attīstību un ietekmēja nākamo komponistu paaudzi.
Darbi un stils
Parijs rakstīja gan plaša mēroga oratoriskus darbus, gan mazas formas vokālos gabalus. Viņa mūzika apvieno romantisma harmonijas ar interesi par angļu renesanses un Tjudoru laikmeta mūzikas izteiksmi, veidojot to saukto angļu nacionālo stilu, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kļuva nozīmīgs. Starp biežāk atskaņotajiem darbiem ir arī kora un orķestra gabals "Blest Pair of Sirens" un daudzi citi koriem paredzēti skaņdarbi.
Vispazīstamākais no Parijs sacerētajiem skaņdarbiem ir dziesma Jerusalem, kuras teksts balstīts Viljama Bleika dzejolī "And did those feet in ancient time". Parīza mūzika šai dziesmai kļuva īpaši populāra Pirmā pasaules kara laikā un vēlāk — tā joprojām tiek plaši lietota tautas un ceremonijālos pasākumos.
Koronācijas un himnas
Vēl viens bieži dziedāts skaņdarbs ir himna I was glad, kas sarakstīta Edvarda VII kronēšanai; šādi ceremonāli darbi nostiprināja Parijs reputāciju kā meistaru kora un ceremonijas mūzikā.
Ietekme un mantojums
Parijs būtiski ietekmēja gan savas paaudzes, gan nākamo komponistu darbu. Viņa idejas un pedagoģija bija svarīgas tādām personībām kā Elgaru un Vonu Viljamsu, kā arī citiem mūziķiem, kuri turpināja attīstīt angļu mūzikas tradīciju. Daudzi viņa darbi joprojām ir repertuārā — īpaši koriem un baznīcas mūzikai —, un dziesma "Jerusalem" dažkārt tiek minēta pat kā neoficiāla Anglijas himna.
Parijas plašais ieguldījums mūzikā — gan kā komponistam, gan kā skolotājam un domātājam — nodrošināja viņam vietu kā vienam no svarīgākajiem figūrām Anglijas muzikālās atmodas periodā.
Sir Hubert Parry
Viņa agrīnā dzīve
Parijs piedzima bagātā ģimenē. Viņš mācījās Etonas skolā un jau skolas laikā ieguva mūzikas zinātnisko grādu. Pēc tam viņš devās studēt uz Oksfordu. Štutgartē viņš mācījās pie angļu izcelsmes komponista Henrija Hugo Pīrsona, bet Londonā - pie Viljama Sterndeila Beneta un pianista Edvarda Dannreutera. Viņš sāka komponēt daudz kamermūzikas, kas pirmo reizi tika atskaņota Dannreutera mājās. Viņš kļuva slavens 1880. gadā, kad Dannreuters atskaņoja viņa klavierkoncertu un Glosteras festivālā tika atskaņots viņa kora skaņdarbs Prometheus Unbound. Arī citi kori sāka lūgt viņu rakstīt mūziku tiem. Viens no viņa labākajiem kora skaņdarbiem bija oda Blest Pair of Sirens (1887). Citu kora skaņdarbu vidū ir Oda Svētās Cecīlijas dienā (1889), oratorijas Judīte (1888) un Ījabs (1892). "Judith" ietver melodiju, kas kļuva par iecienītu himnas melodiju ar nosaukumu "Repton", kuru dziedāja baznīcās uz vārdiem "Dārgais Kungs un cilvēces Tēvs".
Šajā laikā tapuši četras viņa orķestra skaņdarbi - četras simfonijas, simfonisko variāciju komplekts e moll, uvertīra "Neparasta traģēdija" (1893) un "Elegija Brāmam" (1897). Viņš rakstīja arī mūziku grieķu lugai "Putni", ko sarakstīja Aristofāns.
Karjeras vidusdaļa
Kad Parijs kļuva slavenāks, viņš saņēma daudz uzaicinājumu uz svarīgiem darbiem. 1884. gadā viņš sāka pasniegt Karaliskajā mūzikas koledžā un 1894. gadā kļuva par tās direktoru, un šo amatu viņš ieņēma līdz pat savai nāvei. 1900. gadā viņš nomainīja Džonu Staineru Oksfordas Universitātes mūzikas profesora amatā. 1908. gadā ārsts viņam ieteica atteikties no darba Oksfordā.
Vēlākie gadi
Savas dzīves pēdējā desmitgadē viņš sarakstīja dažus no saviem labākajiem darbiem, tostarp Simfonisko fantāziju "1912" (sauktu arī par 5. simfoniju), "Odu par dzimšanu" (1912), "Jeruzaleme" (1916) un "Atvadu dziesmas", kurā iekļauta dziesma "Mana dvēsele, ir zeme". Tās bija dziesmas par nevajadzīgajām ciešanām karā. Viņš nomira no gripas Rastingtonā, Saseksā.
Viņa ietekme
Parijam bija liela ietekme uz angļu mūziku 20. gadsimtā. Tas notika ne tikai ar viņa mūziku, bet arī ar viņa pedagoģisko darbību un rakstiem par mūziku. Komponisti, kas viņam vislabāk patika un ietekmēja viņa stilu, bija Bahs un Brāmss. Viņa mūzika ir stingri tonāla (vienmēr skaidrā mažorā vai minorā), un Elgars un Vogans Viljamss daudz mācījās no viņa mūzikas studijām.
Parijs bija cilvēks, kuram vienmēr patika palīdzēt cilvēkiem, tāpēc viņš uzņēmās daudz darba, kas viņa veselībai nenāk par labu. Kad viņam bija brīvais laiks, viņam patika braukt ar ātrām automašīnām un burāt.
1902. gadā viņš tika iecelts par bruņinieku un pirmo Highnama baronetu Apvienotās Karalistes baronetāžā.
Māja Ričmondhilā, Bornmutā, kur viņš dzimis, ir atzīmēta ar zilu plāksni.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hubert Parry?
A: Huberts Parijs (Hubert Parry) bija angļu komponists, kurš dzimis Bornmutā 1848. gadā un nomira Rustingtonā, netālu no Vortingas, Saseksā 1918. gadā.
J: Kurus citus angļu komponistus ietekmēja Parija mūzika?
A: Elgars un Vogans Viljamss bija citi angļu komponisti, kurus ietekmēja Parija mūzika.
J: Kāds bija Parija slavenākais skaņdarbs?
A.: Līdz šim zināmākais Parija sarakstītais skaņdarbs ir dziesma "Jerusalem".
J: Kāda ir himna Es priecājos?
A.: Himna "Es priecājos" bija skaņdarbs, ko Parijs sarakstīja Edvarda VII kronēšanai.
J: Kad Parijs nomira?
A: Parijs nomira 1918. gadā Rastingtonā, netālu no Vortingas, Saseksā.
J: Cik daudz mūzikas Parijs sarakstīja?
A: Parijs savas dzīves laikā sarakstīja ļoti daudz mūzikas.
J: Kāds bija Parija tituls?
A: Parijs bija 1. baronets un tika dēvēts par seru Čārlzu Hubertu Hastingsu Pariju.
