Tutanhamons bija Senās Ēģiptes faraons, kas valdīja 18. dinastijas laikā Jaunajā karalistē. Viņa valdīšanas laiks parasti tiek datēts ap 1334.–1323. gadu p.m.ē.; tronī viņš sēdās apmēram deviņu gadu vecumā un mira ļoti jauns — ap 18–19 gadu vecumu. Lai gan Tutanhamons nebija spēcīgs vai īpaši ilgi valdījis faraons, viņa vārds kļuva slavens pateicoties tam, ka viņa kapeņu komplekts saglabājās salīdzinoši neskarts.

Pirmie gadi un ģimene

Tutanhamons, iespējams, bija Ahenatena dēls; viņa mātes identitāte ir debatēta — dažas avotu versijas min kā iespēju Kiju vai citas ģimenes sievietes. Viņa laulība ar pusmāsu Anhesenamonu — karalienes Nefertiti meitu — bija tipiska faraonu ģimenēm, kur radniecīgas laulības nostiprināja varu un ģimenes līniju.

Reliģiskas pārmaiņas un vārda maiņa

Tutanhamons stājās pretī sava priekšgājēja Ahenatena radītajām pārmaiņām. Trešajā valdīšanas gadā viņš sāka atcelt Ahenatena ieviestā monoteistiskā vai ierobežotā dievības kultā piekopto praksi — tika pārtraukta dieva Atēna (Atona) īpašā statuss un atjaunots tradicionālais dieva Amona kults. Priesteriem atjaunotas privilēģijas, un galvaspilsēta atkal tika saistīta ar Tebām. Viņš arī mainīja savu vārdu no Tutanhamena līdz Tutanhamonam, kas tulkojas kā "Amūna dzīvā tēls", tā simboliski nostiprinot jauno reliģisko kursu.

Valdīšana un politika

Tomēr Tutanhamons pats par sevi nav atstājis daudz liecību par lielām militārām vai politiskām izmaiņām. Viņa valdīšana bija saistīta ar restaurācijas politiku — atjaunot tradīcijas, tempļus un administratīvos ieradumus pirms Ahenatena reformas. Daudzas lēmumu pieņemšanā, visticamāk, liela loma bija augstajai amatpersonu grupai un priesteriem.

Nākotne, nāve un iespējamo nāves iemesli

Tutanhamons nomira ļoti jauns, un pētnieki joprojām strīdas par precīzu nāves iemeslu. Starp ierosinātajām versijām ir traumas (ieskaitot sitienu galvā), infekcija pēc lūzuma vai ievainojuma, kā arī ģenētiskas veselības problēmas, kas saistītas ar radniecīgām laulībām. Mūsdienu izmeklējumi, tostarp skeleta un DNS analīzes, sniegušas dažādas liecības, bet viennozīmīga atbilde vēl nav panākta.

Kapenes un to atklāšana

1922. gadā arheologs Hovards Kārters atklāja Tutanhamona kapeni Lielajā Nolinieku ielejā (Valley of the Kings). Tā bija retums — kapene praktiski neskarta un pilna ar zelta priekšmetiem, rotaslietām, mēbelēm, rituālām priekšmetiem un slaveno zelta masku, kas vēlāk kļuva par Tutanhamona simbolu. Atradumi sniedza ārkārtīgi vērtīgu informāciju par žēlastību, mākslu un ikdienas priekšmetiem faraonu kapenēs, kā arī par reliģiskajiem rituāliem un amatniecību.

Lāsts — mīts un realitāte

Ar Tutanhamona kapenes atklāšanu saistījies stāsts par it kā esošu lāstu, kas sodījis kapeni apmeklējušos cilvēkus. Šis mīts pastiprinājās pēc ziņu par lorda Karnarvona nāvi neilgi pēc kapenes atvēršanas, taču rūpīgāka pārbaude rāda, ka daudzi arheologi un apmeklētāji nomira no dabiskām slimībām vai citiem iemesliem, bez tieša paranormāla skaidrojuma. Mūsdienu pētījumi neatbalsta ideju par mistisku lāstu.

Mantojums

Tutanhamons pats par sevi nav atstājis lielu politisku mantojumu, tomēr viņa kapenes atklājums būtiski ietekmēja mūsu izpratni par Senās Ēģiptes materiālo kultūru un kapu ritoāliem. Bagātīgie atradumi veicināja lielu sabiedrības interesi par Ēģipti — tā saukto "ēģiptomaniju" — un joprojām piesaista zinātniekus un tūristus visā pasaulē.

Galvenie fakti:

  • Valdīšanas laiks: apm. 1334.–1323. g. p.m.ē.
  • Sākums valdīt: aptuveni 9 gadu vecumā.
  • Nāve: ap 18–19 gadu vecumu; nāves iemesls nav pilnīgi skaidrs.
  • Kapenes atrada 1922. gadā Hovards Kārters — atradums saglabājās salīdzinoši neskarts un sniedza lielu arheoloģisku vērtību.