Damaskas Lielā mošeja (Umajadu mošeja) — vēsture, arhitektūra, relikvijas
Damaskas Lielā (Umajadu) mošeja — vēsturiska arhitektūras pērle ar Jāņa Kristītāja relikviju, Saladīna kapu un nozīmīgām svētceļnieku vizītēm.
Damaskas Lielā mošeja, pazīstama arī kā Umajadu mošeja (arābu: جامع بني أمية الكبير, tulk. Ğām' Banī 'Umayyah al-Kabīr) ir viena no lielākajām un senākajām mošejām pasaulē, kas atrodas vienā no svētākajām vietām Damaskas vecpilsētā. Tā ir ļoti nozīmīga arī ar savu arhitektūru.
Vēsture
Umajadu mošeja tika uzcelta Umajadu dinastijas valdīšanas laikā — galvenokārt kalifa al-Valida I (Walid I) laikā — ap 706–715. gadu. Tās vieta ir bijusi svēta jau daudzus laikus pirms islama: te atradās sena semītu dievība pieminotā svētnīca, vēlāk romiešu Jupitera templis un tad kristiešu bazilika, kas bija veltīta Jānim Kristītājam. Umajadu mošeja izmantoja un transformēja šo vēsturisko fonu, apvienojot rituālas un politiskas funkcijas.
Mošeja vairākkārt pārdzīvoja rekonstrukcijas un restaurācijas — viduslaikos, osmaņu laikā un 19. gadsimta remontos — kā arī atjaunošanu pēc zemestrīcēm. Tā bija svarīgs reliģisks un sabiedrisks centrs gan Umayyad, gan vēlākām valdībām.
Arhitektūra
Umajadu mošeja izceļas ar savu monumentālo plānojumu un bagātīgi dekorētiem interjeriem. Pamatstruktūru veido plaša taisnstūrveida pagalma — sahn — ar centrā izvietotu ūdens baseinu (rituālo mazgāšanos), kuru ieskauj garas arku rindas un kolonnas. Pret pagalmu atrodas liela lūgšanu zāle ar kolonnādēm un kupoliem.
Īpašu uzmanību piesaista mošejas mozaīkas un marmora apdare. Mozaīkas, kuru stila avoti ir bizantiešu meistaru tradīcijas, attēlo paradīzes ainavas, arhitektūras motīvus un palmu rindas, veidojot greznu fonu bez cilvēka vai dzīvnieku figūrām (atbilstoši islāma mākslas konvencijām publiskā dekorācijā). Mošejā ir arī vairākas minareti (trīs minareti), kas dominē vecpilsētas panorāmā.
Arhitektoniski mošeja ietekmēja vēlākas islāma baznīcas visā reģionā: tās telpiskā organizācija — liels pagalms, kolonnādes un centrālā lūgšanu zāle — kļuva par modeļiem citām lielām mošejām.
Relikvijas un nozīme
Mošejā atrodas svētnīca, kurā, kā tiek uzskatīts, atrodas Jāņa Kristītāja (Jahjas), kuru kā pravieti godina gan musulmaņi, gan kristieši, galva. Galva esot atrasta mošejas celtniecības izrakumos — tas ir viens no iemesliem, kāpēc vieta ir cienīta arī kristiešu kopienās. Šī kopīgā vērība uz relikviju uzglabāšanu padara mošeju par neatkārtojamu ekumenisku un kultūrvēsturisku punktu.
Netālu no mošejas ziemeļu sienas atrodas arī Saladīna kaps — Salāhu-dīnam (Ṣalāḥ ad-Dīn), kurš bija nozīmīga figūra krusta karu periodā. Viņa kapa vieta pie mošejas papildina vietas simbolisko nozīmi abām reliģiskajām un vēsturiskajām tradīcijām.
Restaurācijas, bojājumi un mūsdienu statuss
Laika gaitā mošeja ir piedzīvojusi gan dabiskas stihijas (zemestrīces), gan cilvēku radītus bojājumus, taču vairākkārtīgi ir restaurēta, saglabājot lielāko daļu dekoratīvā apjoma. 20. un 21. gadsimtā veikti konservācijas darbi, lai aizsargātu viduslaiku un agrākas detaļas, īpaši mozaīkas un marmora apšuvumu.
Smagas situācijas laikā Sīrijas konfliktā mošeja un apkārtne cieta dažādu incidentu dēļ, tomēr tā turpina būt reliģisks, kultūras un tūrisma centrs, kas piesaista apmeklētājus gan no reģiona, gan ārvalstīm. Umajadu mošeja ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta — Damaskas vecpilsēta.
Apmeklētāji un starpreliģiska nozīme
Umajadu mošeja ir nozīmīga gan musulmaņiem, gan kristiešiem. Tā kalpo par lūgšanu vietu, reliģisko svinību norises vietu un kā simbols ilgstošai sadarbībai un kopību starp ticību kopienām. 2001. gadā mošeju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, galvenokārt, lai apskatītu Jāņa Kristītāja relikvijas. Tā bija pirmā reize, kad pāvests apmeklēja mošeju, un šis vizīts tika uztverts kā nozīmīgs solis ekumeniskā dialogā.
Ja plānojat apmeklēt mošeju, jāņem vērā vietējie pieklājības un apģērba noteikumi, kā arī, ka piekļuve dažām iekšējām telpām var būt ierobežota rituālu vai restaurācijas iemeslu dēļ.
Umajadu mošeja paliek viena no ievērojamākajām arābu‑islāmiskā arhitektūras un starpreliģiskās vēstures pērlēm — lieliska vieta, lai saprastu Damaskas daudzslāņaino pagātni un kultūrvēsturisko nozīmi.

Umajadu mošeja Damaskas centrā naktī
Attēli
· 
Svētnīca ar Svētā Jāņa Kristītāja galvu
· 
Jāņa Kristītāja (jeb Jahjas) svētnīca mošejas iekšpusē
· 
Mošejas pagalms ar seno dārgumu (Beit al Mal)
· 
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Damaskas Lielā mošeja?
A: Damaskas Lielā mošeja, kas pazīstama arī kā Umajadu mošeja, ir viena no lielākajām un vecākajām mošejām pasaulē. Tā atrodas vienā no svētākajām vietām Damaskas vecpilsētā.
J: Kāpēc Damaskas Lielā mošeja ir svarīga?
A: Damaskas Lielā mošeja ir svarīga tās arhitektūras un vēsturiskās nozīmes dēļ.
J: Kas atrodas šajā mošejā?
A: Mešejā atrodas svētnīca, kurā, kā tiek uzskatīts, atrodas Jāņa Kristītāja (Jahjas), kuru kā pravieti godina gan musulmaņi, gan kristieši, galva.
J: Kā tika atrasta Jāņa Kristītāja galva?
A: Jāņa Kristītāja galva esot atrasta mošejas celtniecības izrakumos.
Jautājums: Kura kapavieta atrodas netālu no mošejas?
A: Saladīna kaps atrodas nelielā dārzā, kas pieguļ pie mošejas ziemeļu sienas.
J: Kas apmeklēja mošeju 2001. gadā?
A: 2001. gadā mošeju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, galvenokārt, lai apmeklētu Jāņa Kristītāja relikvijas.
J: Kas bija nozīmīgs pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējumā mošejā?
A: Tā bija pirmā reize, kad pāvests apmeklēja mošeju.
Meklēt