Salah ad‑Dīns (Saladīns) — kurdu sultāns un krusta karu varonis
Ṣalāḥ ad-Dīn Yūsuf ibn Ayyūb (dzimis ap 1137.–1138.; tradicionāli minēts arī 1138. gada 25. decembris — miris 1193. gadā), plašāk pazīstams kā Saladins, bija kurdu izcelsmes valdnieks, kas ieguva pasaules mēroga slavu kā musulmaņu līderis krusta karu laikā. Viņš vienoja lielas teritorijas un ilgstoši vadīja pretošanos kristīgajiem krustnešiem Levantē.
Agrīnā dzīve un varas lietas
Saladins bija kurdu izcelsmes musulmanis, dzimis ģimenē, kas bija saistīta ar militāro dienestu kalifāta un vietējo valdnieku pakļautībā. Viņa tēvs strādāja pie Turcijas gubernatora, un pusaudža gados Salaḥ ad‑Dīn devās mācīties un kalpot Sīrijā. Izšķiroša nozīme viņa karjerā bija tēvoča Širkuha (Širkuhs) atbalstam — Širkuhs bija pieredzējis karavadonis, kurš Saladinu ienesa politiskajā un militārajā apritē.
1169. gadā, pēc iejaukšanās Ēģiptē un sadrumstinātas vietējas varas izmaiņām, Saladins kļuva par Ēģiptes vezīru (galveno valdības vadītāju) un pakāpeniski nostiprināja kontroli pār valsti. 1171. gadā, kullanot kalifa vājināšanos un politisko pārbīdi, viņš izveidoja neatkarīgu Ajubīdu dinastiju, kas valdīja pār Ēģipti un vēlām teritorijām.
Teritorijas un pārvaldība
Saladina varas centrālais posms aptvēra plašas zemes: Ēģipti, Sīriju, daļas no Mezopotāmijas, Hidžāzi kopā ar Meku un Meku, daļas no Jemenas, Irākas piekrastei un pat daļas Ziemeļāfrikas. Viņš nodibināja un nostiprināja Ajubīdu dinastiju, kuras varas sfēra iekļāva arī reģionālas cietokšņu sistēmas un administratīvus reformu pasākumus. Salah ad‑Dina tituls tulkojumā no arābu valodas nozīmē Ticības taisnība.
Militārās kampaņas un nozīmīgākie notikumi
Saladins kļuva par centrālu pretinieku Rietumu krustnešiem. Dažas no svarīgākajām epizodēm:
- 1168. gadā viņa armija aizsargāja Ēģipti no krustnešu draudiem, nostiprinot viņa pozīcijas reģionā;
- 1187. gada 4. jūlijā Saladins guva noteicošu uzvaru pie Hattinas — Hattinas kauja iznīcināja lielu daļu krustnešu spēku un noveda pie Jeruzālemes kritiena.
- Pēc Hattinas kaujas, 1187. gada oktobrī, Jeruzāleme nonāca atkal musulmaņu kontrolē, kas bija viens no viņa karjeras simboliskajiem panākumiem;
- Sekojot Jeruzālemes zaudējumam, Rietumi sāka Trešo krustu karu. Saladins cīnījās pret Anglijas karali Ričardu I (Ričards Lauva Sirds) — abu vadītāju attiecības ietvēra gan kaujas, gan diplomātiskas sarunas. Lai gan Ričards panāca dažas militāras uzvaras, resultātā abu pušu spēki nonāca pie kompromisiem: 1192. gada miera līgums (Truce of Jaffa) nodrošināja kristiešiem piekļuvi svētajām vietām, bet Jeruzāleme palika musulmaņu pārvaldē.
Pārvaldība, politika un reputācija
Saladins ne tikai karotāja lomā bija nozīmīgs — viņš veica arī administratīvas un reliģiskas reformas. Viņš atbalstīja sunītisko islāma skolu atjaunošanu, dibināja mošejas, madrasas un hospitāļus, kā arī centās uzturēt kārtību plašajās teritorijās, kuras viņš pārvaldīja. Daudzi muslimu hronisti slavē viņa taisnīgumu, žēlsirdību pret iedzīvotājiem un ievērojamu diplomātisko talantu.
Eiropas hronisti, kā arī mūsdienu vēsturnieki dažādi raksturo Salam: no vienas puses — kā prasmīgu stratēģi un vienojošu līderi, no otras — kā politiski rēķinātam valdniekam. Viņa attieksme pret gūstekņiem un iedzīvotājiem dažādās situācijās atšķīrās, un avotos minēti gan žēlsirdības, gan bargāku lēmumu piemēri; kopumā viņa reputācija ir kļuvusi par simbolu gan islāma, gan daļēji Rietumu literatūras valu raksturojumā.
Nākotnes mantojums un nāve
Salaḥ ad‑Dīn nomira 1193. gadā Damasā (Damaskā). Pēc nāves Ajubīdu dinastija turpināja valdīt vairākās reģiona daļās, taču viņa personības un militārās darbības ietekme palika ilgstoša — gan musulmaņu pasaulē, gan Rietumu leģendās. Viņu apglabāja Damaskā pie Umayyad mošejas, un viņa kapa vieta kļuva par piemiņas simbolu.
Par Saladinu ir rakstītas daudzas grāmatas, gan arābu, gan persiešu, turku un eiropiešu avotos, bet arī mūsdienu vēstures pētījumos viņa figūra tiek analizēta plašā kontekstā — no militārajām metodēm līdz politiskajai un reliģiskajai nozīmei.
Vērts pieminēt arī populāru darba piemēru: Daastaan Imaan Farooshoon Ki — Althamasha urdu valodā sarakstīta grāmata, kas plaši apraksta Saladinu, salīdzinot un izceļot viņa īpašības salīdzinājumā ar citiem karaļiem un prinčiem. Tomēr par viņa dzīvi un varu ir pieejami daudzi citi avoti dažādās valodās, kas sniedz plašāku un daļēji atšķirīgu skatījumu uz viņa darbību.
Šis attēls, ko parasti uzskata par Saladinu no 12. gadsimta arābu grāmatas, ir figūriņas ilustrācija uz ūdens pulksteņa no 15. gadsimta manuskripta, un tas nav Saladina attēls.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Saladīns?
A: Saladins jeb sultāns Ṣalāḥ ad-Dīn Yūsuf ibn Ayyūb bija slavens Ēģiptes un Sīrijas sultāns krusta karu laikā. Viņš bija kurdu izcelsmes musulmanis, kurš vadīja musulmaņu pretestību Eiropas krustnešiem Levantē.
J: Ko Saladins paveica?
A: Savas varas virsotnē Saladīna sultonāts aptvēra Ēģipti, Sīriju, Mezopotāmiju, Hidžāzi, Jemenu un citas Ziemeļāfrikas daļas. Viņš 1168. gadā pasargāja Ēģipti no krustnešiem un nodibināja Ajubīdu dinastiju Ēģiptē, Sīrijā, Jemenā (izņemot Ziemeļu kalnus), Irākā, Mekā, Hidžāzā un Diyar Bakr. Viņa lielākā uzvara bija pie Hattinas raga 1187. gada jūlijā, pēc kuras Jeruzāleme krita musulmaņu rokās (1187. gada oktobrī), un krustneši to vairs neatguva. Turklāt viņam bija virkne kauju ar Anglijas karali Ričardu I, kuru rezultātā viņš guva morālu uzvaru, kad Ričarda krusta karš cieta neveiksmi un atgriezās Eiropā.
J: Kas ir Daastaan Imaan Farooshoon Ki?
A: Daastaan Imaan Farooshoon Ki ir Althamash urdu valodā sarakstīta grāmata par Saladinu, kurā par viņu rakstīts ļoti labi un viņš salīdzināts ar citiem karaļiem un prinčiem.
J: Kāpēc Saladinu uzskata par varoni?
A: Daudzi musulmaņi uzskata Saladinu par varoni, jo viņš 20 gadu ilgās cīņās uzvarēja krustnešus krusta karu laikā, kas bija cīņu sērija starp kristīgo Eiropu un islāma Tuvajiem Austrumiem par svēto zemi tagadējā Palestīnā.
J: Kur Saladīns ieguva izglītību?
A: Saladīns izglītību ieguva no sava tēva, kurš strādāja pie turku gubernatora Sīrijā.
J: Kas bija vēl viena ietekmīga personība viņa dzīvē?
O: Vēl viena ietekmīga personība viņa dzīvē bija viņa tēvocis Širkuhs, kurš bija militārais līderis, vēlāk Saladīna komandieris karu laikā.
