Samira Salih al-Nuaimi (arī Samira Saleh Ali al-Naimi, Sameera Salih Ali al-Nuaimy vai سميرة صالح النعيمي arābu valodā) (1963 – 2014. gada 22. septembris) bija irākiešu juriste un cilvēktiesību aktīviste. Viņa bija apzinīga juriste un sabiedriskā darbiniece, kas publiski kritizēja vardarbību, vēršoties pret vardarbīgām ekstrēmistu grupām un aizstāvot vietējo kopienu tiesības.
Dzīve un darbs
Samira al-Nuaimi dzimusi 1963. gadā Irākā. Kā juriste viņa strādāja, lai aizstāvētu civiltiesības un sabiedrības interesi reģionā, kur trūka drošības un kur bieži tika pārkāptas cilvēktiesības. Tāpat viņa izmantoja sociālos tīklus, lai vērstos pret kultūras mantojuma iznīcināšanu un atklāti izteiktu kritiku par radikālu grupu darbībām.
Aktīvisms un kritika
Al-Nuaimi sociālajā tīklā Twitter bija kritizējusi Islāma valsti par to, ka tā iznīcina mošejas, baznīcas un svētvietas. Viņas publiskie ieraksti lika viņai kļūt par vienu no redzamākajām balsīm pret kultūras mantojuma postīšanu un ekstrēmismu reģionā.
Nolaupīšana, spīdzināšana un nāve
Pēc savām ziņām par kritiku viņu nolaupīja maskās tērpti vīrieši. Islāma valsts (ISIS vai Daish) viņu piecas dienas spīdzināja un pēc tam nogalināja. Samira al-Nuaimi tika nogalināta 2014. gada 22. septembrī; nāves brīdī viņai bija 51 gads. Šī brutālā rīcība plaši tika interpretēta kā soda akts pret sievieti, kura publiski iebilda pret ISIS darbībām.
Reakcija un nozīme
Apvienoto Nāciju Organizācija stingri iebilda pret šo slepkavību, nosaucot to par noziegumu pret cilvēci un uzsverot nepieciešamību izmeklēt un saukt pie atbildības vainīgos. Starptautiskas cilvēktiesību organizācijas un mediji arī nosodīja al-Nuaimi slepkavību, norādot, ka tā ilustrē plašāku tendenci — represijas pret žurnālistiem, juristiem un aktīvistiem, kuri cenšas aizstāvēt vārda brīvību un kultūras mantojumu.
Samiras al-Nuaimi lieta palikusi kā skarbs brīdinājums par riskiem, ar kuriem saskaras vārda brīvības aizstāvji konfliktu reģionos. Viņas nāve aktualizēja nepieciešamību pēc starptautiskas aizsardzības mehānismiem žurnālistiem, juristiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pēc stingrākas atbildības pret organizācijām, kas pastrādā šādus noziegumus.
