Islāma valsts Irākā un Levantē (ISIL), Islāma valsts Irākā un Sīrijā (ISIS) vai Islāma valsts (IS) ir ekstrēmistiska sunnītu džihādistu kaujinieku kustība, kuru arābu valodā bieži sauc par "Daesh". Tā darbojās un atstāja ietekmi dažādos reģionos, tostarp Lībijā, Nigērijā, Sīrijā un Irākas ziemeļos — tās reģionālā izplatība un atzari laika gaitā mainījās. Idejiski grupējumu būtiski ietekmēja salafisms/vahabisms un takfīrisma doktrīnas, un tā manifestēja vardarbīgu pretstatu citiem musulmaņu virzieniem; tajā skaitā pret šiītismu un tiek dēvēta par "šiītu". (Precizējums: IS nav šītas ticības grupa — tā aktīvi nosoda šiītu musulmaņus un uzskata tos par nepareizi ticīgiem, ko izmanto kā pamatojumu uzbrukumiem un vajāšanām.)

Īss vēstures pārskats

Grupējuma saknes meklējamas pēc Irākas kara uzliesmojumiem — 2004. gadā radās grupējums, kas bija saistīts ar Al-Qaeda Irākā (pazīstams kā Al-Qaeda in Iraq). Pēc Sīrijas pilsoņu kara izcelšanās 2011. gadā šīs kaujinieku struktūras paplašināja savu darbību arī Sīrijā, apvienojot dažādas nemiernieku grupas. 2013.–2014. gadā ISIL/ISIS īstenoja lielus teritoriālus ieguvumus: 2014. gada jūnijā grupējums izsludināja "kalifātu" un tā līderi pieņēma titulu kalifs. Pēc tam 2014. gadā Al-Qaeda pārtrauca saites ar ISIL, jo organizācijas stratēģijas un vardarbības metodes konfliktēja ar Al-Qaeda vadību.

Ideoloģija un prakse

IS pārstāv salafi-jihādistu ideoloģiju, kas ietver stingru reliģijas interpretāciju, takfīra praksi (cita musulmaņa atzīšana par šķībi), un millenārisma elementus — ticību, ka tuvā nākotnē gaidāmas radikālas pārmaiņas, kuras grupējums uzskatīja par savas darbības rezultātu. IS ir vainojams smagos cilvēktiesību pārkāpumos:

  • masveida slepkavības, publiskas izpildes un ķermeņu pakļaušana postījumiem;
  • etniskās un reliģiskās tīrīšanas piemēri pret ko citiem minoritātēm, tostarp jazīdiem;
  • seksuāla vardarbība, vergošana un piespiedu laulības;
  • cilvēku nolaupīšana, izpirkumu pieprasīšana un represijas pret civiliem;
  • sistemātiska kultūras mantojuma iznīcināšana un nelikumīga antikvāru tirdzniecība.

Finansēšana un resursi

IS finansēšanās avoti ietvēra naftas kontrabandu un pārdošanu, nodokļu/izspiešanas sistēmas teritorijās, līdzekļu izņemšanu banku sektoros, nolaupījumu izpirkumus, zādzības un tirdzniecību ar noziedzīgi iegūtiem artefaktiem. Grupējums arī izmantoja jaunās tehnoloģijas un sociālos medijus, lai piesaistītu ārzemju kaujiniekus un vācotu ziedojumus.

Starptautiskā reakcija un cīņa pret IS

Pasaules sabiedrība nosodīja IS darbības; to vairākas valstis un starptautiskās organizācijas ir klasificējušas par teroristu organizāciju. No 2014. gada veselā koalīcija (dažādu valstu militāras operācijas, sankcijas un izlūkdati) kopā ar reģionālajiem spēkiem īstenoja plašas militāras un policijas operācijas, kas samazināja IS kontroli pār teritorijām — nozīmīgākie zaudējumi teritoriju līmenī notika 2017.–2019. gadā, kad grupējums zaudēja savas "galvenās teritorijas" Irākā un Sīrijā. Līderi, tostarp tā sauktais kalifs, ir nogalināti vai arestēti, bet grupējuma ideoloģija un atsevišķas afilācijas saglabājas.

Affiliācijas un izplatība

IS nav vienota vienība vienā valstī — tai ir/ bija atzari un simpatizētāju grupas dažādos reģionos:

  • Irākā un Sīrijā — centrālā darbība, kur notika galvenās teritoriālās ieguves un zudumi;
  • Nigērijā — IS saistība ar Boko Haram sašķelumu (ISWAP), kas īsteno uzbrukumus reģionā;
  • Lībijā — uzliesmojumi un atsevišķu kaujinieku grupu darbība;
  • citos reģionos — Afganistāna (ISIS-K), Jemenā, Āfrikas Sahelā un Dienvidaustrumāzijā — afilācijas, kas izmanto vietējos konfliktus un institucionālu nestabilitāti.

Humānās sekas un tiesu process

IS aktivitātes izraisīja plašu humanitāro krīzi: miljoniem cilvēku bija spiesti bēgt no mājām, tika iznīcinātas infrastruktūras, un civiliedzīvotāji ciēsa no represijām. Starptautiskā sabiedrība uzsvēra, ka nepieciešama kombinācija — militāra spiediena izbeigšanai, tiesiskuma atjaunošana, cilvēku tiesību aizsardzība un ilgtermiņa stabilizācijas un pēcrekonstrukcijas programmas. Tūlītējas problēmas rada arī jautājums par cīnītāju un to ģimeņu atgriešanu, arestēšanu un tiesāšanu, kā arī radikalizācijas novēršanu.

Mūsdienu stāvoklis un perspektīvas

Kaut arī IS kā teritorijā balstīts "kalifāts" tika sakauts, kustība nav pilnībā iznīcināta. Tā pārgāja uz gerilveida darbību, teroraktiem un afilācijām dažādās valstīs. Ilgtermiņā nozīmīga ir:

  • vietējā valdības un drošības sektoru stiprināšana reģionos, ko skārusi IS;
  • sociāli ekonomisko iemeslu risināšana, kas veicina radikalizāciju (nodarbinātība, izglītība, pārvaldes reforma);
  • interneta un sociālo mediju monitorings un preventīvas programmās ieguldījumi, lai apturētu rekrutēšanu;
  • starptautiska sadarbība tiesvedībā, izlūkošanā un humānajā atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka par IS un tās pārstāvjiem ir pieejama plaša dokumentācija starptautiskajās tiesās, ziņojumos par cilvēktiesībām un žurnālistikas pētījumos. Lai pilnībā apturētu tādas organizācijas ietekmi, nepieciešama gan militāra, gan juridiska, gan sociāla pieeja — risinot cēloņus un nodrošinot taisnīgumu cietušajiem.