Islāma valsts (ISIS/ISIL/Daesh): definīcija, vēsture un darbība
Padziļināts pārskats par Islāma valsti (ISIS/ISIL/Daesh): izcelsme, ideoloģija, darbība un ietekme reģionos, balstīts uz faktiem.
Islāma valsts Irākā un Levantē (ISIL), Islāma valsts Irākā un Sīrijā (ISIS) vai Islāma valsts (IS) ir ekstrēmistiska sunnītu džihādistu kaujinieku kustība, kuru arābu valodā bieži sauc par "Daesh". Tā darbojās un atstāja ietekmi dažādos reģionos, tostarp Lībijā, Nigērijā, Sīrijā un Irākas ziemeļos — tās reģionālā izplatība un atzari laika gaitā mainījās. Idejiski grupējumu būtiski ietekmēja salafisms/vahabisms un takfīrisma doktrīnas, un tā manifestēja vardarbīgu pretstatu citiem musulmaņu virzieniem; tajā skaitā pret šiītismu un tiek dēvēta par "šiītu". (Precizējums: IS nav šītas ticības grupa — tā aktīvi nosoda šiītu musulmaņus un uzskata tos par nepareizi ticīgiem, ko izmanto kā pamatojumu uzbrukumiem un vajāšanām.)
Īss vēstures pārskats
Grupējuma saknes meklējamas pēc Irākas kara uzliesmojumiem — 2004. gadā radās grupējums, kas bija saistīts ar Al-Qaeda Irākā (pazīstams kā Al-Qaeda in Iraq). Pēc Sīrijas pilsoņu kara izcelšanās 2011. gadā šīs kaujinieku struktūras paplašināja savu darbību arī Sīrijā, apvienojot dažādas nemiernieku grupas. 2013.–2014. gadā ISIL/ISIS īstenoja lielus teritoriālus ieguvumus: 2014. gada jūnijā grupējums izsludināja "kalifātu" un tā līderi pieņēma titulu kalifs. Pēc tam 2014. gadā Al-Qaeda pārtrauca saites ar ISIL, jo organizācijas stratēģijas un vardarbības metodes konfliktēja ar Al-Qaeda vadību.
Ideoloģija un prakse
IS pārstāv salafi-jihādistu ideoloģiju, kas ietver stingru reliģijas interpretāciju, takfīra praksi (cita musulmaņa atzīšana par šķībi), un millenārisma elementus — ticību, ka tuvā nākotnē gaidāmas radikālas pārmaiņas, kuras grupējums uzskatīja par savas darbības rezultātu. IS ir vainojams smagos cilvēktiesību pārkāpumos:
- masveida slepkavības, publiskas izpildes un ķermeņu pakļaušana postījumiem;
- etniskās un reliģiskās tīrīšanas piemēri pret ko citiem minoritātēm, tostarp jazīdiem;
- seksuāla vardarbība, vergošana un piespiedu laulības;
- cilvēku nolaupīšana, izpirkumu pieprasīšana un represijas pret civiliem;
- sistemātiska kultūras mantojuma iznīcināšana un nelikumīga antikvāru tirdzniecība.
Finansēšana un resursi
IS finansēšanās avoti ietvēra naftas kontrabandu un pārdošanu, nodokļu/izspiešanas sistēmas teritorijās, līdzekļu izņemšanu banku sektoros, nolaupījumu izpirkumus, zādzības un tirdzniecību ar noziedzīgi iegūtiem artefaktiem. Grupējums arī izmantoja jaunās tehnoloģijas un sociālos medijus, lai piesaistītu ārzemju kaujiniekus un vācotu ziedojumus.
Starptautiskā reakcija un cīņa pret IS
Pasaules sabiedrība nosodīja IS darbības; to vairākas valstis un starptautiskās organizācijas ir klasificējušas par teroristu organizāciju. No 2014. gada veselā koalīcija (dažādu valstu militāras operācijas, sankcijas un izlūkdati) kopā ar reģionālajiem spēkiem īstenoja plašas militāras un policijas operācijas, kas samazināja IS kontroli pār teritorijām — nozīmīgākie zaudējumi teritoriju līmenī notika 2017.–2019. gadā, kad grupējums zaudēja savas "galvenās teritorijas" Irākā un Sīrijā. Līderi, tostarp tā sauktais kalifs, ir nogalināti vai arestēti, bet grupējuma ideoloģija un atsevišķas afilācijas saglabājas.
Affiliācijas un izplatība
IS nav vienota vienība vienā valstī — tai ir/ bija atzari un simpatizētāju grupas dažādos reģionos:
- Irākā un Sīrijā — centrālā darbība, kur notika galvenās teritoriālās ieguves un zudumi;
- Nigērijā — IS saistība ar Boko Haram sašķelumu (ISWAP), kas īsteno uzbrukumus reģionā;
- Lībijā — uzliesmojumi un atsevišķu kaujinieku grupu darbība;
- citos reģionos — Afganistāna (ISIS-K), Jemenā, Āfrikas Sahelā un Dienvidaustrumāzijā — afilācijas, kas izmanto vietējos konfliktus un institucionālu nestabilitāti.
Humānās sekas un tiesu process
IS aktivitātes izraisīja plašu humanitāro krīzi: miljoniem cilvēku bija spiesti bēgt no mājām, tika iznīcinātas infrastruktūras, un civiliedzīvotāji ciēsa no represijām. Starptautiskā sabiedrība uzsvēra, ka nepieciešama kombinācija — militāra spiediena izbeigšanai, tiesiskuma atjaunošana, cilvēku tiesību aizsardzība un ilgtermiņa stabilizācijas un pēcrekonstrukcijas programmas. Tūlītējas problēmas rada arī jautājums par cīnītāju un to ģimeņu atgriešanu, arestēšanu un tiesāšanu, kā arī radikalizācijas novēršanu.
Mūsdienu stāvoklis un perspektīvas
Kaut arī IS kā teritorijā balstīts "kalifāts" tika sakauts, kustība nav pilnībā iznīcināta. Tā pārgāja uz gerilveida darbību, teroraktiem un afilācijām dažādās valstīs. Ilgtermiņā nozīmīga ir:
- vietējā valdības un drošības sektoru stiprināšana reģionos, ko skārusi IS;
- sociāli ekonomisko iemeslu risināšana, kas veicina radikalizāciju (nodarbinātība, izglītība, pārvaldes reforma);
- interneta un sociālo mediju monitorings un preventīvas programmās ieguldījumi, lai apturētu rekrutēšanu;
- starptautiska sadarbība tiesvedībā, izlūkošanā un humānajā atbalstā.
Svarīgi piebilst, ka par IS un tās pārstāvjiem ir pieejama plaša dokumentācija starptautiskajās tiesās, ziņojumos par cilvēktiesībām un žurnālistikas pētījumos. Lai pilnībā apturētu tādas organizācijas ietekmi, nepieciešama gan militāra, gan juridiska, gan sociāla pieeja — risinot cēloņus un nodrošinot taisnīgumu cietušajiem.
Cīņa
Irākas kara kulminācijas brīdī ISIL atradās Irākas Al Anbāras, Ninavas, Kirkūkas, lielākajā daļā Salah ad Dinas, daļā Babilas, Dijalas un Bagdādes provinču. Par savu galvaspilsētu tā pasludināja Bakubu. Sīrijā notiekošajā Sīrijas pilsoņu karā grupējums ir plaši pārstāvēts Sīrijas Ar-Rakkas, Idlibas un Alepo guberņās.
Grupējums ir uzbrucis valdības un militāriem mērķiem. Tā ir uzņēmusies atbildību par uzbrukumiem, kuros nogalināti tūkstošiem Irākas civiliedzīvotāju. Laikā, kad Irākā atradās koalīcijas spēki, grupējums cieta zināmas neveiksmes. Domājams, ka līdz 2012. gadam tā bija atguvusi lielāko daļu sava spēka un vairāk nekā divkāršojusi savu biedru skaitu līdz aptuveni 2500.
2013. gadā Al Jazeera tika nopludināta Al-Qaeda līdera Aimana al Zavahirī vēstule un audioieraksts. Tajā al-Zawahiri izformēja ISIL Sīrijas grupējumu. Grupējuma līderis Abu Bakr al-Baghdadi iebilda pret šo lēmumu, pamatojoties uz islāma tiesībām. Kopš tā laika grupējums ir turpinājis darboties Sīrijā. Sākot ar 2013. gada aprīli, tā strauji guva militārus panākumus lielā daļā Sīrijas ziemeļu daļas, kur Sīrijas Cilvēktiesību novērošanas centrs to raksturoja kā "spēcīgāko grupējumu". Viņi ir centušies iegūt publicitāti, publiskojot videoierakstus ar žurnālistu un citu karagūstekņu galvu nociršanu (galvas nociršanu), ko galvenokārt veicis grupējuma loceklis Jihadi John. Viņš tika nogalināts 2015. gada novembrī.
Vispasaules kalifāts
2014. gada jūnijā tā paziņoja par kalifātu visā pasaulē. 2014. gadā ISIL veiksmīgi cīnījās plaša mēroga ofensīvā Irākā. Tiek ziņots, ka pēc šīs ofensīvas ISIL bija pārņēmusi kontroli pār lielāko daļu Mosulas, otrās lielākās Irākas pilsētas, tās apkārtējo Ninīves provinci un Faludžas pilsētu. 2015. gada pavasarī ISIL cīnījās par kontroli pār Tikritu, Salah ad Din guberņas administratīvo centru.
2016. gada pavasarī Irākas armija atguva Faluidžu. 2016. gada beigās armija atguva Ramadi Al Anbāras provincē, un 2017. gada sākumā Irākas valdības spēki atguva Mosulu. Oktobrī krita Raka, bijušais štābs.
Filma
2014. gada filmā "Zilais cilvēks" (The Blue Man), kas ir saistīta ar The New York Times rakstu "Atklājot Irākas šausmas tuksneša kapos" (Uncovering Iraq's Horrors in Desert Graves), ko sarakstījis Džons F. Bērnss, ir pieminētas arī šiītu musulmaņu masveida slepkavības, ko laikā no 2003. līdz 2006. gadam veica Islāma valsts.
Meklēt

