Al Anbārs (arābu: الأنبار; al-'Anbār vai Anbārs) ir Irākas rietumu reģions. Pēc platības tā ir lielākā Irākas province, kas robežojas ar Sīriju, Jordāniju un Saūda Arābiju. Al Anbārā pārsvarā dzīvo musulmaņi sunnīti arābi. Tās galvaspilsēta ir Ar Ramadi.

Provinces nosaukums cēlies no arābu valodas انبار, "Anbār", un tas nozīmē "graudaugi", jo šis reģions bija galvenais Lahmīdas karaļvalsts rietumu robežu anterpots. Ar šo reģionu ir saistīts slavenais sunnītu teologs Abu Hanifa an-Nu'man, kurš izveidoja Hanafi, vienu no sunnītu madh'habs (domas skolas).

Pirms 1976. gada province bija pazīstama kā Ramadi, bet pirms 1962. gada - kā Dulaima.

Ģeogrāfija un klimats

Al Anbāra ir galvenokārt tuksneša un pussalas tipa ainava ar plašām, retāk apdzīvotām platībām. Reģionu šķērso Eifratas upes baseins, kas nodrošina galvenos lauksaimniecības un apdzīvoto punktu koridorus — pilsētas un ciemati bieži izvietoti gar upes krastiem. Reģionā atrodas arī Hadītas dambis un tās ūdenskrātuve, kas ir nozīmīgs reģionālās enerģijas un lauksaimniecības resurss.

Klima ir sausā un skarba: karstas, sausas vasaras un mēreni vēsi rudens/ziemas mēneši. Nokrišņu daudzums ir zems, tāpēc lauksaimniecība ir atkarīga no upju ūdens un dīķiem.

Administrācija un lielākās pilsētas

Al Anbāra ir viens no Irākas administratīvajiem reģioniem (gubernija/province). Galvenās pilsētas un centri ir:

  • Ar Ramadi — provinces galvaspilsēta un administratīvais centrs.
  • Falluja — nozīmīga pilsēta Eifratas labajā krastā, ar garu vēsturi un kultūras nozīmi.
  • Heet (Heet/Al Hīt) — pilsēta pie Eifratas, ar lauksaimniecības apgabaliem apkārt.
  • Hadītha — pazīstama ar Hadītas dambja ūdenskrātuvi un hidroenerģijas objektiem.
  • Al Qaim un Rutba — pierobežas un tuksneša centri rietumos, svarīgi tranzītam uz Sīriju un Jordāniju.

Iedzīvotāji, kultūra un sabiedrība

Reģiona iedzīvotāji pārsvarā ir sunnītu musulmaņu arābi, bieži organizēti klašu un cilšu (tribālu) struktūrās. Viens no pazīstamākajiem cilšu nosaukumiem ir Dulaima (Dulaym), kas ir bijis nozīmīgs reģiona sociālajā un politiskajā dzīvē. Tradicionālās cilšu saites, ģimenes tīkli un vietējā autoritāte spēlē būtisku lomu ikdienā.

Kultūras mantojums ietver gan islāma laikmeta reliktus, gan vietējo cilšu tradīcijas. Reģionā ir arī arheoloģiski objekti un vēstures liecības, kas liecina par ilgstošu apdzīvotību un tirdzniecības ceļiem starp Mezopotāmijas ieleju un Rietumu tuksnešiem.

Ekonomika

Ekonomika Al Anbārā tradicionāli balstīta uz:

  • lauksaimniecību un kokrūpniecību gar Eifratas ieleju (dateles, graudaugi, lauksaimniecības kultūras),
  • ganāmpulkus un tuksneša resursu izmantošanu ārpus upju joslas,
  • robežtirdzniecību un tranzītu starp Irāku, Sīriju un Jordāniju.

Pēdējo desmitgažu konflikti, īpaši pēc 2003. gada un vēlākās cīņas pret terorismu, būtiski ietekmējuši vietējo ekonomiku — infrastruktūras bojājumi, lauksaimniecības zemju degradācija un iekšēja pārvietošana ir radījusi papildu izaicinājumus atjaunošanai.

Drošība un mūsdienu vēsture

Al Anbāra bija viena no karstākajām vietām pēc 2003. gada notikumiem Irākā. Pilsētas kā Falluja un Ramadi kļuva par pretošanās un konfliktu centriem; tās pieredzēja smagas sadursmes starp dažādām bruņotajām grupām un starptautiskajiem spēkiem. No 2014. līdz 2017. gadam reģions nonāca arī Islāmiskā valsts (IS/Daesh) kontrolē, līdz tam sekoja plašas militārās operācijas un atbrīvošanas kampaņas, kā arī lielas civiliedzīvotāju pārvietošanas un postījumi pilsētās.

Pēdējos gados notiek atjaunošanas darbi, demontāža no mīnām un sprādzienbīstamām ierīcēm, kā arī centieni atgriezt bēgļus un atjaunot pamata pakalpojumus — ūdensapgādi, elektrību un veselības aprūpi. Tomēr rekonstrukcija ir lēna un sarežģīta, un drošības riski dažviet joprojām pastāv.

Kopējie izaicinājumi un attīstības perspektīvas

  • Infrastruktūras atjaunošana un attīstība pēc konfliktiem;
  • deminēšana un sabiedrības drošības nostiprināšana;
  • ekonomiskās aktivitātes un darba vietu veicināšana, lai atbalstītu iedzīvotāju atgriešanos;
  • ilgtspējīga ūdens resursu pārvaldība Eifratas baseinā un lauksaimniecības atjaunošana.

Al Anbārs ir stratēģiski nozīmīgs reģions — gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā. Tā loma Irākas rietumu robežās, bagātīgā cilšu kultūra un upju ieleju vēsturiskais potenciāls padara to par svarīgu daļu valsts politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā ainavā. Tomēr pilnvērtīgai atjaunošanai nepieciešams laiks, resursi un stabila drošība.