Al Anbāra (Irākas lielākā province): vēsture, ģeogrāfija un iedzīvotāji

Al Anbārs (arābu: الأنبار; al-'Anbār vai Anbārs) ir Irākas rietumu reģions. Pēc platības tā ir lielākā Irākas province, kas robežojas ar Sīriju, Jordāniju un Saūda Arābiju. Al Anbārā pārsvarā dzīvo musulmaņi sunnīti arābi. Tās galvaspilsēta ir Ar Ramadi.

Provinces nosaukums cēlies no arābu valodas انبار, "Anbār", un tas nozīmē "graudaugi", jo šis reģions bija galvenais Lahmīdas karaļvalsts rietumu robežu anterpots. Ar šo reģionu ir saistīts slavenais sunnītu teologs Abu Hanifa an-Nu'man, kurš izveidoja Hanafi, vienu no sunnītu madh'habs (domas skolas).

Pirms 1976. gada province bija pazīstama kā Ramadi, bet pirms 1962. gada - kā Dulaima.

Ģeogrāfija un klimats

Al Anbāra ir galvenokārt tuksneša un pussalas tipa ainava ar plašām, retāk apdzīvotām platībām. Reģionu šķērso Eifratas upes baseins, kas nodrošina galvenos lauksaimniecības un apdzīvoto punktu koridorus — pilsētas un ciemati bieži izvietoti gar upes krastiem. Reģionā atrodas arī Hadītas dambis un tās ūdenskrātuve, kas ir nozīmīgs reģionālās enerģijas un lauksaimniecības resurss.

Klima ir sausā un skarba: karstas, sausas vasaras un mēreni vēsi rudens/ziemas mēneši. Nokrišņu daudzums ir zems, tāpēc lauksaimniecība ir atkarīga no upju ūdens un dīķiem.

Administrācija un lielākās pilsētas

Al Anbāra ir viens no Irākas administratīvajiem reģioniem (gubernija/province). Galvenās pilsētas un centri ir:

  • Ar Ramadi — provinces galvaspilsēta un administratīvais centrs.
  • Falluja — nozīmīga pilsēta Eifratas labajā krastā, ar garu vēsturi un kultūras nozīmi.
  • Heet (Heet/Al Hīt) — pilsēta pie Eifratas, ar lauksaimniecības apgabaliem apkārt.
  • Hadītha — pazīstama ar Hadītas dambja ūdenskrātuvi un hidroenerģijas objektiem.
  • Al Qaim un Rutba — pierobežas un tuksneša centri rietumos, svarīgi tranzītam uz Sīriju un Jordāniju.

Iedzīvotāji, kultūra un sabiedrība

Reģiona iedzīvotāji pārsvarā ir sunnītu musulmaņu arābi, bieži organizēti klašu un cilšu (tribālu) struktūrās. Viens no pazīstamākajiem cilšu nosaukumiem ir Dulaima (Dulaym), kas ir bijis nozīmīgs reģiona sociālajā un politiskajā dzīvē. Tradicionālās cilšu saites, ģimenes tīkli un vietējā autoritāte spēlē būtisku lomu ikdienā.

Kultūras mantojums ietver gan islāma laikmeta reliktus, gan vietējo cilšu tradīcijas. Reģionā ir arī arheoloģiski objekti un vēstures liecības, kas liecina par ilgstošu apdzīvotību un tirdzniecības ceļiem starp Mezopotāmijas ieleju un Rietumu tuksnešiem.

Ekonomika

Ekonomika Al Anbārā tradicionāli balstīta uz:

  • lauksaimniecību un kokrūpniecību gar Eifratas ieleju (dateles, graudaugi, lauksaimniecības kultūras),
  • ganāmpulkus un tuksneša resursu izmantošanu ārpus upju joslas,
  • robežtirdzniecību un tranzītu starp Irāku, Sīriju un Jordāniju.

Pēdējo desmitgažu konflikti, īpaši pēc 2003. gada un vēlākās cīņas pret terorismu, būtiski ietekmējuši vietējo ekonomiku — infrastruktūras bojājumi, lauksaimniecības zemju degradācija un iekšēja pārvietošana ir radījusi papildu izaicinājumus atjaunošanai.

Drošība un mūsdienu vēsture

Al Anbāra bija viena no karstākajām vietām pēc 2003. gada notikumiem Irākā. Pilsētas kā Falluja un Ramadi kļuva par pretošanās un konfliktu centriem; tās pieredzēja smagas sadursmes starp dažādām bruņotajām grupām un starptautiskajiem spēkiem. No 2014. līdz 2017. gadam reģions nonāca arī Islāmiskā valsts (IS/Daesh) kontrolē, līdz tam sekoja plašas militārās operācijas un atbrīvošanas kampaņas, kā arī lielas civiliedzīvotāju pārvietošanas un postījumi pilsētās.

Pēdējos gados notiek atjaunošanas darbi, demontāža no mīnām un sprādzienbīstamām ierīcēm, kā arī centieni atgriezt bēgļus un atjaunot pamata pakalpojumus — ūdensapgādi, elektrību un veselības aprūpi. Tomēr rekonstrukcija ir lēna un sarežģīta, un drošības riski dažviet joprojām pastāv.

Kopējie izaicinājumi un attīstības perspektīvas

  • Infrastruktūras atjaunošana un attīstība pēc konfliktiem;
  • deminēšana un sabiedrības drošības nostiprināšana;
  • ekonomiskās aktivitātes un darba vietu veicināšana, lai atbalstītu iedzīvotāju atgriešanos;
  • ilgtspējīga ūdens resursu pārvaldība Eifratas baseinā un lauksaimniecības atjaunošana.

Al Anbārs ir stratēģiski nozīmīgs reģions — gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā. Tā loma Irākas rietumu robežās, bagātīgā cilšu kultūra un upju ieleju vēsturiskais potenciāls padara to par svarīgu daļu valsts politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā ainavā. Tomēr pilnvērtīgai atjaunošanai nepieciešams laiks, resursi un stabila drošība.

Cilvēki

Visi iedzīvotāji ir sunnītu musulmaņi no Dulaima cilts.

Al Anbāras ģeogrāfija

Eifrats tek pa diagonāli no ziemeļiem uz dienvidaustrumiem, šķērsojot sešus no astoņiem apgabaliem: Al-Qa'im, Anah, Haditha, Hīt, Ramadi, Fallujah, Abu Ghraib, Ar Rutba, veido lielāko daļu guberņas teritorijas, aizņemot lielu tuksnešainu teritoriju dienvidrietumos.

Ieroči Al Anbārā

Saskaņā ar oficiālajiem ziņojumiem Al Anbārā ir aptuveni 20 miljoni ieroču, salīdzinot ar aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju, t. i., desmit šaujamieroči uz katru iedzīvotāju. Dulaim cilts locekļiem ir tradīcija glabāt ieročus mājās. Starp ieročiem bija mīnmetēji, zeme-gaiss raķetes, prettanku šāviņi, raķešu granātas, kā arī liels daudzums mīnu, sprāgstvielu un munīcijas.

Irākas kara notikumi Al Anbārā

Anbārā atrodas arī Faludžas pilsēta. Irākas pretošanās kustība šajā provincē tika uzskatīta par spēcīgāku nekā jebkurā citā Irākas provincē, un pret amerikāņu spēkiem tika izrādīta naidīga attieksme.

No 2004. gada beigām līdz 2007. gadam ASV spēki veica vairākas operācijas, taču pretestību Anbārā izspiest neizdevās. Turklāt 2006. gada sākumā vairāki klani - daži no tiem arī pretošanās grupējumi - veica uzbrukumus amerikāņu spēkiem šajā apgabalā, pieaugošā sektantiskā vardarbība Bagdādē (kas daudzus sunnītu Dulaimi klānus atkal piespieda iesaistīties aliansēs ar kaujiniekiem) un ilgstošā pretošanās grupējumu kontrole pār vairākām Anbāras pilsētām liecināja, ka cīņas šajā reģionā vēl nebūt nav beigušās. Ziņojumi 2006. gada martā liecināja, ka Anbāras galvaspilsēta Ramadi un lielākā daļa reģiona lielā mērā ir nonākusi pretošanās kustības kontrolē, tāpēc ASV nosūtīja papildus 3500 jūras kājniekus, lai atjaunotu kontroli reģionā.

Irākas kara tīmekļa vietnē icasualties ir ziņots, ka no 2004. gada sākuma līdz 2006. gada februāra beigām Anbāras provincē tika nogalināti 1842 irākiešu karavīri, 2220 ASV karavīri un 7542 algotņi. Daudzi no viņiem gāja bojā Faluidžā un Ramadi un tās apkārtnē.

Anbāra, jo īpaši Ramadi, Hadita, Hīts, Al Kaim un Falludža, ir pazīstama ar savām spēcīgajām cilšu un reliģiskajām tradīcijām. Tiek apgalvots, ka bijušais prezidents Sadams Huseins (Saddam Hussein) pastāvīgi piesardzīgi izturējies pret šī apgabala nestabilo raksturu. Visi provinces iedzīvotāji ir sunnītu musulmaņi no Dulaim cilts.

2015. gadā ISIL iekaroja Ramadi un citas vietas Anbārā. 2016. gada beigās Irākas valdība atguva lielāko daļu šo vietu.

Pilsētas un iedzīvotāji

Saskaņā ar Tirdzniecības ministrijas 1999. gada statistikas datiem septiņās lielākajās Al Anbāras provinces pilsētās dzīvoja aptuveni pusotrs miljons iedzīvotāju. Saskaņā ar 2008. gada statistikas datiem iedzīvotāju skaits ir 2 405 000.

Saskaņā ar bijušā režīma 2003. gadā tikai Faludža (600 tūkstoši) un Ramadi (700 tūkstoši) pilsēta pārsniedz miljonu un trīs simti tūkstoši cilvēku.

Saskaņā ar vēlēšanu padomes guberņas 30. janvārī, 2005, šī galvenokārt sunnītu province ir viena no vardarbīgākajām pret okupāciju Irākā, un vēlētāju aktivitāte bija ļoti zema. No aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju nobalsoja tikai 3775.

Saskaņā ar ANO 2003. gada statistiku Al Anbāras iedzīvotāju skaits ir 1 230 169, Ramadi (444 582), Falludža (425 774), Al Kaims (116 129), Hīts (105 825), Hadita (75 835), Ana (37 211), Ar Rutba (24 813).

Bet gubernators Al Anbar Mamoun Sami Rashid Alwani saka: "ANO statistika ir nepareiza un tikai iekļauti 7 galvenās pilsētas no 80 pilsētām un pilsētām Al Anbar" Tā turpina, "Mēs zinām, mūsu valsts vairāk nekā svešinieki un Al Anbar Iedzīvotāju par vairāk nekā 3 miljoni pilsoņu".

Iedzīvotāju skaits nav zināms, un nav precīzas statistikas Ietver visas pilsētas un ciemati un ciemati un cilvēki Al Anbar, tikai pilsētā Abu Ghraib austrumu Al Anbar Tur starp 750,000 un 1,5 miljoni iedzīvotāju. pēc okupācijas Al Anbar provinces iedzīvotāju skaita pieaugums, jo sunnītu imigrantu no Bagdādes un Irākas dienvidos, Kas ir vairāk nekā miljons cilvēku, un dažas jomas Al Anbar samazinājās, piemēram, Fallujah un Ramadi.

Svarīgākās pilsētas

  • Ramadi (445 tūkstoši) - Anbāras galvaspilsēta
  • Falludža (425 tūkstoši)
  • Hit (150 tūkstoši)
  • Al-Qaim (105 tūkstoši)
  • Hadita (100 tūkstoši)
  • Abu Ghraib (1,5 miljoni)
  • Anah
  • Rawah (25 tūkstoši)
  • Kabisa
  • Anbara
  • Al Bagdadi
  • Al-Nukhaib
  • Akashat
  • Tarbil
  • Husaibah Al Sharqiah
  • Amirija Faludža (40 tūkstoši)
  • Saqulauiah
  • Jabhah
  • Al Sharqiah
  • Al Valīds
  • Sa'dah
  • Al Saqrh
  • Al Mamorha
  • Al Enaimih
  • Al Rummaneh
  • Al Karblah
  • Baroana (20 tūkstoši)
  • Al Khaldiya
  • Al Habanyah
  • Al Karmah
  • Al Quqa'
  • Al Haqlaniyah
  • Al Rahaliyah
  • Ar Rutba

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir Al Anbar?


A: Al Anbar ir Irākas rietumu reģions.

J: Kāda ir Al Anbāras teritorija?


A: Al Anbar ir lielākā Irākas province pēc platības.

J: Kādas valstis robežojas ar Al Anbāras apgabalu?


A: Al Anbar robežojas ar Sīriju, Jordāniju un Saūda Arābiju.

J: Kāda ir Al Anbāras iedzīvotāju vairākuma reliģiskā piederība?


A: Al Anbāras iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi sunnīti arābi.

J: Kāda ir Al Anbāras galvaspilsēta?


A: Al Anbāras galvaspilsēta ir Ar Ramadi.

J: Kāda ir Al Anbāras provinces nosaukuma nozīme?


A: Provinces nosaukums Al Anbar nozīmē "graudaugi", jo šis reģions bija galvenais Lahmīdas karaļvalsts rietumu robežu anterpots.

J: Kas ir slavenais teologs, kas saistīts ar Al Anbāras reģionu?


A: Ar Al Anbar reģionu ir saistīts slavenais sunnītu teologs Abu Hanifa an-Nu'man, kurš izveidoja Hanafi, vienu no sunnītu madh'habs (domas skolām).

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3