Apostāzija islāmā
Apostāzija islāmā ir tad, ja islāma sekotājs mēģina mainīt savu reliģiju. Ja kāds mēģina atteikties no savas reliģijas, to sauc par apostāziju. Ir dažādi gadījumi, kas jārisina:
- Islāma sekotājam ir jābūt pieaugušam, noteikumi parasti neattiecas uz bērniem.
- Islāma sekotājs ir jābūt veselā prātā. Neprātīgi cilvēki nevar pieņemt lēmumus.
- Sekotājam ir jāmaina reliģija, jo viņš to vēlas. Piespiešana mainīt reliģiju nav atkrišana no ticības.
Lielākā daļa sunnītu islāma un dvīņu islāma šiītu islāma skolu ir vienisprātis, ka atkrišana no ticības ir grēks. Pastāv atšķirība starp kaitīgu atkritniecību un nekaitīgu atkritniecību (pazīstama arī kā lielākā un mazākā atkritniecība). Saskaņā ar Wael Hallaq teikto nekas no likumiem par atkrišanu no ticības nav balstīts uz Korānu, lai gan jurists al-Shafi'i interpretēja Korāna 2:217 pantu. Tas bija galvenais pierādījums tam, ka islāmā atkrišana no ticības ir nāves noziegums. Šariātā ir teikts, ka par atkritniecību ir jāsoda ar nāvi, bet Kv'rānā nav paredzēts sods atkritējiem šajā pasaulē.
Daži islāma juristi apgalvoja vai izdeva fatvas, ka vai nu reliģijas maiņa nav sodāma, vai ir sodāma tikai ierobežotos apstākļos.Dažas islāma grupas, piemēram, šiītu ismaīļi, vispār noraida nāvessodu par atkritniecību.
Piemēri
- 1989. gadā Ajatolla Homeini (toreizējais Irānas valdnieks) notiesāja Salmanu Rušdi (Salman Rushdie) uz nāvi par viņa grāmatu "Sātaniskās vārsmas".
- Abdul Rahmans, afgāņu kristietis, 2006. gadā tika arestēts un ieslodzīts cietumā par islāma noliegšanu, bet vēlāk tika atbrīvots kā "ārprātīgs".
- Daudzi konvertīti pēdējā laikā ir mainījuši islāma mācības, lai tās atbilstu Rietumu dzīvesveidam un dzīvesveidam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas islāmā ir atkrišana no ticības?
Atbilde: Apostāzija islāmā ir tad, kad islāma sekotājs mēģina mainīt savu reliģiju un atsakās no tās.
J: Uz ko parasti neattiecas atkrišana no ticības?
A.: Noteikums par atkrišanu no ticības parasti neattiecas uz bērniem.
J: Vai sekotājam ir jābūt veselam, lai uz viņu attiektos atkrišanas noteikumi?
A: Jā, sekotājam ir jābūt veselam, lai varētu piemērot atkrišanas noteikumus. Trali cilvēki nevar pieņemt lēmumus.
Vai piespiešana mainīt reliģiju tiek uzskatīta par atkritniecību?
Atbilde: Nē, piespiešana mainīt reliģiju netiek uzskatīta par atkrišanu no ticības.
Vai lielākā daļa sunnītu islāma skolu piekrīt, ka atkritība ir grēks?
A.: Jā, lielākā daļa sunnītu islāma skolu un dvīņu šiītu islāma skolu ir vienisprātis, ka atkrišana no ticības ir grēks.
J: Kādas ir lielākās un mazākās atkrišanas formas?
A.: Lielās un mazās atkritumattiecību formas ir pazīstamas arī kā attiecīgi kaitīgās un nekaitīgās formas.
Jautājums: Vai ir kādi Korāna panti, kas sniedz pierādījumus par nāvessodu par atkrišanu no ticības? A:Nē, saskaņā ar Wael Hallaq teikto nekas likumā par atkritniecību nav balstīts uz Korāna pantiem, lai gan al-Shafi'i interpretēja Korāna 2 : 217. pantu, kas ir galvenais pierādījums nāvessodam kā sodam par atkritniecību.
