Stambula (Istanbul) — vēsture, ģeogrāfija un galvenie fakti

Atklāj Stambulu: tās bagāto vēsturi, ģeogrāfiju, Bosfora stāstu un galvenos faktus par Eiropas un Āzijas satikšanos.

Autors: Leandro Alegsa

Stambula (turku: İstanbul) ir pilsēta Turcijas Eiropas daļā. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir viena no lielākajām pilsētām Eiropā un pieskaitāma starp lielākajām Eiropas metropolēm. Stambula ir arī trešā lielākā Eiropas pilsēta pēc platības un apdzīvotības koncentrācijas. Līdz 1923. gadam tā bija vecās Osmaņu impērijas galvaspilsēta. Kopš seniem laikiem pilsēta bija pazīstama ar senākiem nosaukumiem Bizantija un Konstantinopole (latīņu: Constantinopolis; grieķu: Κωνσταντινούπολις, Konstantinoúpolis). Tā kā Stambula ir svarīga jūras osta, tā ir Turcijas būtisks tirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības centrs.

Daļa Stambulas vēsturiskā centra ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas apliecina pilsētas nozīmi pasaules vēsturē un kultūras mantojumā.

Ģeogrāfija un demogrāfija

Stambula atrodas pie Zelta raga un Bosfora šauruma. Bosfors savieno Melno un Marmora jūru un atdala Eiropu un Āziju. Pilsēta faktiski atrodas gan Eiropā, gan Āzijā, un aptuveni trešdaļa iedzīvotāju dzīvo Āzijas pusē. Metropoles iedzīvotāju skaits mūsdienās ir apmēram 15 miljoni (skatoties plašā metropolitēnas teritorijas mērogā), kas padara Stambulu par vienu no pasaules un Eiropas lielākajām pilsētām pēc iedzīvotāju blīvuma. Katru gadu uz Stambulu migrē daudz cilvēku no citām Turcijas vietām un ārvalstīm.

Vēsture

Tās sākotnējais nosaukums grieķu valodā bija Byzantion, bet latīņu valodāByzantium. Bizantiju kā koloniju ap 667. gadu p. m. ē. apmetās grieķi no Megaras un nosauca to karaļa Bizasa vārdā. 196. gadā pēc Kristus dzimšanas Bizantiju nopostīja romieši, bet vēlāk to atjaunoja Romas imperators Septimijs Severs.

Konstantīns Lielais atzina pilsētas stratēģisko nozīmi un 330. gadā pārcēla uz turieni impērijas galvaspilsētu no Romas, pasludinot to par Jauno Romu (latīņu: Nova Roma; grieķu: Νέα Ρώμη) un pārdēvodams par Konstantinopoli. Kad Romas impērija sadalījās, Austrumromas impēriju sāka saukt par Bizantijas impēriju, un tās galvaspilsēta Konstantinopole kļuva par vienu no viduslaiku pasaules svarīgākajiem politiskajiem, reliģiskajiem un kultūras centriem. Tur tika uzcelta arī Hagia Sophia. Lai gan uz laiku to ieņēma krustneši, pilsēta saglabāja savu nozīmi līdz 1453. gadam, kad tā krita Osmaņu impērijas valdīšanai. Pēc 1453. gada Konstantinopole kļuva par Osmaņu sultānu galvaspilsētu un pārvērtās par imperiālu, daudztautisku centru.

Pēc Pirmā pasaules kara un Osmaņu impērijas sabrukuma 20. gadsimta sākumā Turcijas valstiskums tika mainīts, un 1923. gadā tika izveidota Turcijas Republika ar galvaspilsētu Ankarā. Tomēr Stambula saglabāja savu nozīmīgo lomu kā valsts ekonomisks un kultūras centrs.

Kultūra, arhitektūra un tūrisms

Stambula ir bagāta ar nozīmīgiem vēsturiskiem pieminekļiem un arhitektūras paraugiem, kas atspoguļo gan grieķu, gan romiešu, gan byzanītiskās un osmaņu ietekmes. Populārākās apskates vietas ir Hagia Sophia, Topkapi palača, Zilā mošeja (Sultanahmet), Ļoti senais Hippodroms, Süleymaniye mošeja, un slavenie tirgi kā Grand Bazaar (Lielais tirgus) un Spice Bazaar. Vecpilsētas rajons ap Sultanahmet tiek uzskatīts par vēsturisku centru, kur atrodas daļa no UNESCO Pasaules mantojuma vietām.

Stambula ir arī moderna metropole ar plašu muzeju, teātru, koncertu un festivālu klāstu. Pilsētā notiek starptautiski kultūras pasākumi, biennāles un izstādes, tās kulinārija apvieno Vidusjūras, Balkanu un Tuvā Austrumu ietekmes.

Ekonomika un transports

Kā Turcijas galvenais tirdzniecības centrs, Stambula koncentrē banku, tirdzniecības, rūpniecības un loģistikas nozari. Pilsētas ostas ir svarīgi izejmateriālu un preču tranzīta mezgli, un pilsētas ekonomika balstās arī uz tūrisma ieņēmumiem.

Stambula ir svarīgs transporta mezgls ar vairākiem lieliem infrastruktūras objektiem: modernām lidostām (piemēram, Istanbul Airport un Sabiha Gökçen), plašu autobusu un dzelzceļa savienojumu tīklu, tostarp Marmaray — tuneli zem Bosfora, kas savieno Eiropas un Āzijas dzelzceļu sistēmas, un automaģistrālēm un tiltiem pāri Bosforam (piem., Bosfora tilts / 15 July Martyrs Bridge, Fatih Sultan Mehmet Bridge). Pilsētas sabiedriskais transports ietver tramvajus, metro, prāmjus un vilcienus, kas apvieno dažādus rajonus un atvieglo piekļuvi gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.

Dabas apstākļi un sabiedrība

Klima Stambulā ir mērena ar siltiem vasaras mēnešiem un mitrām, mēreni aukstām ziemām; sniega iespējamība ziemā ir retāka salīdzinājumā ar iekšzemes Turciju, bet tomēr iespējama. Pilsētas ainavu raksturo Bosfora šaurums, Zelta rags, apkārtējie kalni un piekrastes līnijas.

Stambulas iedzīvotāji galvenokārt runā turku valodā. Pilsētā dzīvo dažādas etniskās un reliģiskās kopienas, taču lielāko daļu sastāda turki un musulmaņi (pārsvarā sunnīti). Vēsturiskās grieķu, armēņu un ebreju kopienas ievērojami samazinājušās 20. gadsimta notikumu rezultātā, taču pilsētā joprojām atrodami reliģiski un kultūras pieminekļi no šo kopienu pagātnes.

Īsi galvenie fakti

  • Nosaukumi: Byzantion, Byzantium, Konstantinopole, Stambula (mūsdienās Istanbul).
  • Ģeogrāfija: pilsēta atrodas gan Eiropā, gan Āzijā pie Bosfora šauruma.
  • Iedzīvotāji: metropoles teritorijā aptuveni ap 15 miljoniem iedzīvotāju.
  • Vēsture: no grieķu kolonijas līdz Romas/Austrumromas galvaspilsētai un vēlāk Osmaņu impērijas centram; 1453. gads — pāreja osmaņu varā.
  • Mūsdienās: Turcijas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs ar starptautisku nozīmi.

Stambula savieno pagātni un tagadni: no senajām cietokšņiem un baznīcām līdz mūsdienu biznesa kvartāliem un intensīvam kuģniecības satiksmes mezglam. Tās starptautiskā loma, bagātīgā vēsture un ģeogrāfiskā pozīcija padara to par unikālu pilsētu pasaules mērogā.

Sultāna Mehmeta Uzvarētāja tilts pāri BosforamZoom
Sultāna Mehmeta Uzvarētāja tilts pāri Bosforam

Stambulas, Bosfora un Melnās jūras satelīta attēlsZoom
Stambulas, Bosfora un Melnās jūras satelīta attēls

Jautājumi un atbildes

J: Kā turku valodā sauc Stambulu?


A: Stambulas nosaukums turku valodā ir İstanbul.

J: Kāds ir Stambulas iedzīvotāju skaits?


A: Tiek lēsts, ka Stambulas iedzīvotāju skaits ir no 11 līdz 15 miljoniem, kas to padara par vienu no lielākajām pilsētām Eiropā.

J: Vai Stambula ir Turcijas galvaspilsēta?


A: Nē, lai gan tā ir lielākā Turcijas pilsēta, tā nav galvaspilsēta. Turcijas galvaspilsēta ir Ankara.

J: Kad Konstantinopole tika pārdēvēta par Stambulu?


A: Konstantinopole tika pārdēvēta par Stambulu 1930. gadā.

J: Kas dibināja Bizantionu (sākotnējais Konstantinopoles nosaukums)?


A: Bizantionu (sākotnējais Konstantinopoles nosaukums) 667. gadā p.m.ē. dibināja grieķi no Megaras un nosauca to sava ķēniņa Bizasa vārdā.

J: Kurš vienā no Konstantinopoles vēstures posmiem to ieņēma?



A: Konstantinopoli tās vēstures laikā vienā brīdī ieņēma krustneši.

J: Kad tika uzcelta Hagia Sophia? A: Hagija Sofija tika uzcelta, kad Konstantīns pārcēla impērijas galvaspilsētu no Romas uz turieni kā Jauno Romu (latīņu: Nova Roma; grieķu: حفل رىç , Nea Rَmi ), pārdēvējot pilsētu par Konstantinopoli sava vārda vārdā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3