Supremātisms
Supremātisms ir abstraktās mākslas virziens, kas aizsākās Krievijā 1915/1916. gadā. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta ģeometriskām pamatformām, piemēram, kvadrātam un aplim. Tas ir ģeometriskās abstrakcijas piemērs.
Supremātisma pamatlicējs ir Kazimirs Maļevičs. Savā grāmatā "Neobjektīvā pasaule", kas 1927. gadā tika izdota ārzemēs kā Bauhaus grāmata, Maļevičs aprakstīja iedvesmu, kas radīja spēcīgo melnā kvadrāta attēlu uz balta pamata:
Es sajutu sevī tikai nakti, un tieši tad es iecerēju jauno mākslu, ko nosaucu par supremātismu.
Viņš radīja supremātisma "gramatiku", kuras pamatā bija ģeometriskas pamatformas, jo īpaši kvadrāts un aplis. 1915. gadā Maļevičs izstādīja savus agrīnos supremātiskās glezniecības eksperimentus. Viņa izstādes centrālais darbs bija "Melnais kvadrāts", kas krievu pareizticīgo tradīcijā tiek dēvēts par sarkano/skaisto stūri - galvenās ikonas vietu mājā. "Melnais laukums" tika uzgleznots 1915. gadā, un tas bija izrāviens viņa karjerā un mākslā kopumā. Maļevičs uzgleznoja arī gleznu "Balts uz balta", kas iezīmēja izrāvienu no polihroma uz monohromu supremātismu.
Daži no 1915. gada gleznu nosaukumiem pauž koncepciju par neeiklīdisko ģeometriju, kas attēloja formas kustībā vai laikā, piemēram, tādi nosaukumi kā: Divdimensiju gleznotas masas kustībā.
Melnais laukums, Maļevičs, 1915
Supremātisms (Supremus Nr. 58), Maļevičs 1916
Asociācija
Sākot ar 1915. gadu, Supremus grupa tikās, lai apspriestu supremātisma filozofiju un tās attīstību citās dzīves jomās. Notika zināma krustošanās ar konstruktīvismu, un supremātisti, piemēram, Ļuba Popova un jo īpaši El Lisickis, strādāja pie propagandas un rūpnieciskā dizaina.
20. gadu sākumā Lišickis izplatīja supremātisma idejas ārzemēs.
Arhitektūra
Nikolajs Suetins izmantoja supremātisma motīvus darbos Sanktpēterburgas Lomonosova porcelāna fabrikā, kur strādāja arī Maļevičs un Čašņiks, un Maļevičs radīja supremātisku tējkannu. Supremātisti 20. gadsimta 20. gados veidoja arī arhitektūras maketus, kas piedāvāja atšķirīgu sociālistisko ēku koncepciju no konstruktīvistu arhitektūrā izstrādātās.
Maļeviča arhitektūras projekti bija pazīstami pēc 1922. gada Arkhitektoniki. Projektos tika uzsvērts taisnais leņķis, līdzība ar De Stijl un Le Korbizjē, un tie tika pamatoti ar ideoloģisku saikni ar komunistisko pārvaldi un vienlīdzību visiem. Vēl viena formālisma daļa bija zema cieņa pret trijstūriem, kas tika noraidīti kā antīki, pagāniski vai kristīgi.
Sociālais konteksts
Šāda mākslinieciskās izteiksmes attīstība notika laikā, kad Krievijā valdīja revolucionārs stāvoklis, ideju rūgšana un vecās kārtības graušana. Jaunajai kārtībai nostiprinoties un kopš 1924. gada valdot staļinismam, valsts sāka ierobežot mākslinieku brīvību. No 20. gadu beigām krievu avangards piedzīvoja tiešu un asu varas iestāžu kritiku, un 1934. gadā sociālistiskā reālisma doktrīna kļuva par oficiālo politiku, kas aizliedza abstrakciju un dažādas mākslinieciskās izpausmes.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir supremātisms?
A: Supremātisms ir abstraktās mākslas virziens, kas aizsākās Krievijā 1915/1916. gadā. Tā koncentrējās uz ģeometriskām pamatformām, piemēram, kvadrātu un apli, un ir ģeometriskās abstrakcijas piemērs.
J: Kas bija supremātisma pamatlicējs?
A: Supremātisma pamatlicējs bija Kazimirs Maļevičs.
J: Kas iedvesmoja Maļeviču radīt spēcīgo melnā kvadrāta attēlu uz balta pamata?
A: Savā grāmatā "Neobjektīvā pasaule", kas 1927. gadā tika izdota ārzemēs kā Bauhaus grāmata, Maļevičs aprakstīja, ka viņš sevī jutis tikai nakti, kas viņu iedvesmojusi radīt jauno mākslu, ko viņš nosauca par supremātismu.
J: Kura glezna iezīmēja pāreju no polihromā uz monohromu supremātismu?
A: Maļeviča glezna "Balts uz balta" iezīmēja izrāvienu no polihroma uz monohromu supremātismu.
J: Kad Maļevičs izstādīja savus pirmos supremātisma glezniecības eksperimentus?
A: 1915. gadā Maļevičs izstādīja savus agrīnos supremātiskās glezniecības eksperimentus.
J: Kas bija viņa izstādes centrālais notikums? A.: Viņa izstādes centrālais elements bija Melnais kvadrāts, kas krievu pareizticīgo tradīcijā tiek dēvēts par sarkano/skaisto stūri - galveno ikonu vietu mājā.
J: Kādus nosaukumus pauda dažas 1915. gadā tapušās gleznas? A: Daži no 1915. gada gleznu nosaukumiem izteica jēdzienus, kas saistīti ar neeiklīdisko ģeometriju, kas attēloja formas kustībā vai laikā; nosaukumi, piemēram, Divdimensiju gleznotas masas kustības stāvoklī.
