Kazimirs Maļevičs: supremātisma pamatlicējs un abstraktās mākslas pionieris
Kazimirs Maļevičs — supremātisma pamatlicējs un abstraktās mākslas pionieris. Uzzini par viņa dzīvi, revolucionārajām idejām un ietekmi avangardā.
Kazimirs Maļevičs (1879. gada 23. februāris, Kijeva - 1935. gada 15. maijs) bija krievu gleznotājs un mākslas teorētiķis. Viņš dzimis Ukrainā etnisku poļu vecāku ģimenē, kas Polijas sadalīšanas laikā apmetās netālu no Kijevas Krievijas impērijas Kijevas guberņā. Maļevičs tiek uzskatīts par ģeometriskās abstraktās mākslas pionieri un par avangarda supremātisma virziena aizsācēju.
Biogrāfija un agrīna karjera
Maļevičs mācījies dažādās mākslas skolās un pašmācības ceļā apguvis glezniecību, zīmēšanu un ģeometriskās kompozīcijas pamatus. Sākotnēji viņa darbi atspoguļoja ietekmes no simbolisma, postimpresionisma un kubisma, taču laika gaitā viņš attīstīja radikālu, pilnīgi abstraktu valodu. 1910.—1915. gados Maļevičs aktīvi piedalījās avangarda kustībā un bijis saistīts ar dažādām mākslinieku grupām Maskavā un Pēterburgā (Petrogradā).
Mākslinieciskā pārvērtība un supremātisms
1913. gada martā Maskavā tika atklāta liela Aristarha Lentulova gleznu izstāde. Šīs izstādes iespaids bija salīdzināms ar Pola Sezāna izstādi Parīzē 1907. gadā, jo visi tā laika galvenie krievu avangarda mākslinieki (arī Maļevičs) nekavējoties pārņēma kubisma principus un sāka tos izmantot savos darbos. Tajā pašā laika posmā Maļevičs eksperimentēja ar formu, krāsu un plaknes attiecībām, līdz nonāca pie abstraktās kompozīcijas, kuras pamatā bija vienkāršas ģeometriskas formas.
1913. gadā lielu panākumu guva kubofutūrisma opera "Uzvara pār sauli" ar Maļeviča scenogrāfiju. 1914. gadā Maļevičs izstādīja savus darbus Neatkarīgo salonā Parīzē. 1915. gadā viņš publiski nosauca savu jaunizveidoto virzienu par supremātismu — mākslu, kuras mērķis bija izcelt tīru juteklisku izjūtu pāri priekšmetiskajai reprezentācijai. Viņa slavenākais darbs no šī perioda ir "Melnais kvadrāts", kas pirmo reizi tika izstādīts 1915. gada izstādē "0,10" (bieži saukta par "Last Futurist Exhibition 0.10") un kas simboliski atzīmēja abstraktās mākslas jaunu sākumu. Vēlāk Maļevičs radīja arī tādus darbus kā White on White (aptuveni 1918), kur turpināja izpētīt attiecības starp formu, telpu un krāsu.
Darbi, izstādes un teorija
- Viņš rakstīja teorētiskus tekstus par mākslu un abstrakciju, skaidrojot supremātisma estētiku un mērķus.
- Maļevičs regulāri rīkoja izstādes un bija nozīmīga figūra avangarda aprindās — viņa darbi tika eksponēti gan Krievijā, gan ārzemēs.
- Viņa scenogrāfijas un sadarbība ar citiem avangarda māksliniekiem (dzejniekiem un dramaturgiem) palīdzēja paplašināt abstraktās mākslas ietekmi uz teātri un dizainu.
Vēlākais periods un mantojums
Pēc 1917. gada revolūcijas Maļevičs turpināja radīt, mācīt un publicēt savas idejas, taču 1920.ajos un 1930.ajos gados viņš saskārās ar arvien lielāku kritiku no padomju varas puses, kuru uzskatīja abstrakciju par "formalismu". Politiskās un ideoloģiskās spiediena dēļ viņa radošā darbība tika ierobežota, un viņam bija grūtības organizēt plašas publiskas izstādes. Maļevičs nomira 1935. gadā, atstājot bagātīgu radošo mantojumu.
Maļeviča idejas un darbi ir būtiski ietekmējuši 20. gadsimta modernās mākslas attīstību — no abstraktā ekspresionisma līdz minimālismam un ģeometriskajai abstrakcijai. Šodien viņa gleznas un teorētiskie teksti ir plaši pētīti, betori un skatāmi vadošajās muzeju kolekcijās visā pasaulē; viņa Melnais kvadrāts kļuvusi par vienu no 20. gadsimta mākslas ikonām.
Svarīgākais, ko Maļevičs atstāja mākslas vēsturei — drosme radīt pilnīgi jaunu attēlošanas valodu, kur centrā ir nevis ārējais pasaules atveids, bet tīra forma, krāsa un kompozicionālais ritms, kas spēj radīt jaunas estētiskas izjūtas.
Maļeviča darbs "Zemnieces galva", 1912/13, ir abstrakts un kubistisks.
Govs un vijole Maļevičs, 1913. gads. Braka un kubisma ietekme.
Melnais laukums, 1915, eļļa uz audekla, Valsts Krievu muzejs, Sanktpēterburga. Viens no agrīnajiem supremātistu darbiem; ģeometrisks un abstrakts.
Šī ir glezna, kas tika pārdota par 60 miljoniem ASV dolāru: Maļevičs, 1916. g., Supremātisma kompozīcija (zilais taisnstūris virs sarkanā stara).
Supremātisms
1915. gadā Maļevičs lika supremātisma pamatus. Viņš publicēja manifestu "No kubisma līdz supremātismam". 1916.-1917. gadā viņš piedalījās grupas "Dimantu džeks" izstādēs Maskavā. Tajās tika izstādīti slaveni viņa supremātisma darbu paraugi, tostarp "Melnais kvadrāts" (1915) un "Balts uz balta" (1918).
Pēc Oktobra revolūcijas Maļevičs kļuva par Narkomprosas Mākslas kolēģijas, Pieminekļu aizsardzības komisijas un Muzeju komisijas locekli (visi no 1918. līdz 1919. gadam).
Mācījies Vitebskas praktiskajā mākslas skolā PSRS (tagad Baltkrievijas sastāvā) (1919-1922), Ļeņingradas Mākslas akadēmijā (1922-1927), Kijevas Valsts mākslas institūtā (1927-1929) un Ļeņingradas Mākslas namā (1930). Viņš sarakstīja grāmatu "Pasaule kā bezpriekšmetiskums" (Minhene, 1926; angļu val., 1959), kurā izklāstītas viņa supremātisma teorijas.
1927. gadā viņš devās uz Varšavu, pēc tam uz Berlīni un Minheni, kur notika retrospektīvā izstāde. Tā viņam beidzot atnesa starptautisku atzinību.
Atgriežoties Padomju Savienībā, Maļevičs bija nolēmis atstāt lielāko daļu gleznu, jo redzēja, kas notiks.
Maļevičs uzskatīja, ka pēc Ļeņina nāves mainīsies padomju varas attieksme pret modernisma mākslas kustību. Tas izrādījās pareizi. Pēc pāris gadiem staļiniskais režīms vērsās pret abstrakcionisma formām, uzskatot tās par "buržuāziskās" mākslas veidu, kas nespēj izteikt sociālo realitāti. Tā rezultātā daudzi viņa darbi tika konfiscēti, un viņam tika aizliegts radīt un izstādīt līdzīgu mākslu.
Kritiķi izsmēja Maļeviču par to, ka viņš "noliedzot visu labo un tīro: mīlestību pret dzīvi un dabas mīlestību". Maļevičs atbildēja, ka māksla var progresēt un attīstīties tikai mākslas dēļ, neatkarīgi no tās baudas: mākslai mēs neesam vajadzīgi, un tā nekad nav bijusi vajadzīga.
Maļeviča darbi tikai nesen pēc ilgas prombūtnes atkal parādījās mākslas izstādēs Krievijā. Kopš tā laika mākslas sekotāji ir strādājuši pie tā, lai Krievijas glezniecības cienītājiem no jauna iepazīstinātu ar mākslinieku. Ir izdota viņa teorētisko darbu grāmata ar atmiņu un rakstu antoloģiju.
Pašreizējais novērtējums
2008. gada 3. novembrī Maļeviča 1916. gada darbs "Supremātiskā kompozīcija" uzstādīja pasaules rekordu starp visiem krievu mākslas darbiem un izsolē pārdotajiem darbiem šajā gadā. Šis darbs tika pārdots Sotheby's Ņujorkā par nedaudz vairāk nekā 60 miljoniem ASV dolāru (krietni pārsniedzot viņa iepriekšējo 2000. gadā uzstādīto rekordu - 17 miljonus ASV dolāru).
Izvēlētie darbi
- 1912 - Rīts laukos pēc sniegputeņa
- 1912 - Mežizstrādātājs
- 1912-13 - Pļaujmašīna uz sarkana fona
- 1914 - Aviators
- 1914. gads - anglis Maskavā
- 1914 - Pirmās divīzijas karavīrs
- 1915 - Melnais laukums
- 1915 - Sarkanais laukums †
- 1915 - Melnais un Sarkanais laukums ††
- 1915 - Supremātisma kompozīcija
- 1915 - Supremātisms (1915)
- 1915 - supremātiskā glezniecība: Lidmašīnas lidojums
- 1915 - Supremātisms: Autoportrets divos izmēros
- 1915-16 - supremātiskā glezniecība (Ludvigshāfene)
- 1916 - Supremātiskā glezniecība (1916)
- 1916 - Supremus Nr. 56
- 1916-17 - Supremātisms (1916-17)
- 1917 - Supremātiskā glezniecība (1917)
- 1918 - Balts uz balta
- 1919-26 - Bez nosaukuma (supremātisma kompozīcija)
- 1928-32 - Komplekss priekšstats: Pusfigūra dzeltenā kreklā
- 1932-34 - Skrējējs
† Pazīstams arī kā Sarkanais laukums: Krāšņsarkanais kvadrāts, kas ir pazīstams ar nosaukumu Krāšņsarkanais laukums.
†† Zināms arī kā Melnais kvadrāts un Sarkanais kvadrāts: Kvadrāts un kvadrāts, kas ir pazīstams arī kā kvadrāts ar kvadrātu, kas ir pazīstams arī kā kvadrāts ar kvadrātu, kas ir pazīstams arī kā kvadrāts ar kvadrātu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kazimirs Maļevičs?
A: Kazimirs Maļevičs bija krievu gleznotājs un mākslas teorētiķis, dzimis Ukrainā etniski poļu vecākiem.
J: Kāds bija Maļeviča devums mākslā?
A: Maļevičs bija ģeometriskās abstraktās mākslas pionieris un avangarda supremātisma kustības aizsācējs.
J: Kur Maļevičs apmetās Polijas sadalīšanas laikā?
A: Polijas sadalīšanas laikā Maļevičs apmetās netālu no Kijevas Krievijas impērijas Kijevas guberņā.
J: Kura izstāde ietekmēja Maļeviča daiļradi?
A: Maļeviča daiļradi ietekmēja Aristarha Lentulova gleznu izstāde Maskavā 1913. gada martā.
J: Kāda bija Maļeviča scenogrāfija?
A: Maļeviča scenogrāfija bija paredzēta kubofutūristu operai "Uzvara pār sauli".
J: Kad Maļevičs izstādīja savus darbus Neatkarīgo salonā Parīzē?
A: Maļevičs savus darbus izstādīja Neatkarīgo salonā Parīzē 1914. gadā.
J: Kas vēl pārņēma kubisma principus pēc Aristarha Lentulova gleznu izstādes Maskavā?
A: Visi tā laika galvenie krievu avangarda mākslinieki, tostarp Maļevičs, pārņēma kubisma principus pēc Aristarha Lentulova gleznu izstādes Maskavā.
Meklēt