Kazimirs Maļevičs (1879. gada 23. februāris, Kijeva - 1935. gada 15. maijs) bija krievu gleznotājs un mākslas teorētiķis. Viņš dzimis Ukrainā etnisku poļu vecāku ģimenē, kas Polijas sadalīšanas laikā apmetās netālu no Kijevas Krievijas impērijas Kijevas guberņā. Maļevičs tiek uzskatīts par ģeometriskās abstraktās mākslas pionieri un par avangarda supremātisma virziena aizsācēju.
Biogrāfija un agrīna karjera
Maļevičs mācījies dažādās mākslas skolās un pašmācības ceļā apguvis glezniecību, zīmēšanu un ģeometriskās kompozīcijas pamatus. Sākotnēji viņa darbi atspoguļoja ietekmes no simbolisma, postimpresionisma un kubisma, taču laika gaitā viņš attīstīja radikālu, pilnīgi abstraktu valodu. 1910.—1915. gados Maļevičs aktīvi piedalījās avangarda kustībā un bijis saistīts ar dažādām mākslinieku grupām Maskavā un Pēterburgā (Petrogradā).
Mākslinieciskā pārvērtība un supremātisms
1913. gada martā Maskavā tika atklāta liela Aristarha Lentulova gleznu izstāde. Šīs izstādes iespaids bija salīdzināms ar Pola Sezāna izstādi Parīzē 1907. gadā, jo visi tā laika galvenie krievu avangarda mākslinieki (arī Maļevičs) nekavējoties pārņēma kubisma principus un sāka tos izmantot savos darbos. Tajā pašā laika posmā Maļevičs eksperimentēja ar formu, krāsu un plaknes attiecībām, līdz nonāca pie abstraktās kompozīcijas, kuras pamatā bija vienkāršas ģeometriskas formas.
1913. gadā lielu panākumu guva kubofutūrisma opera "Uzvara pār sauli" ar Maļeviča scenogrāfiju. 1914. gadā Maļevičs izstādīja savus darbus Neatkarīgo salonā Parīzē. 1915. gadā viņš publiski nosauca savu jaunizveidoto virzienu par supremātismu — mākslu, kuras mērķis bija izcelt tīru juteklisku izjūtu pāri priekšmetiskajai reprezentācijai. Viņa slavenākais darbs no šī perioda ir "Melnais kvadrāts", kas pirmo reizi tika izstādīts 1915. gada izstādē "0,10" (bieži saukta par "Last Futurist Exhibition 0.10") un kas simboliski atzīmēja abstraktās mākslas jaunu sākumu. Vēlāk Maļevičs radīja arī tādus darbus kā White on White (aptuveni 1918), kur turpināja izpētīt attiecības starp formu, telpu un krāsu.
Darbi, izstādes un teorija
- Viņš rakstīja teorētiskus tekstus par mākslu un abstrakciju, skaidrojot supremātisma estētiku un mērķus.
- Maļevičs regulāri rīkoja izstādes un bija nozīmīga figūra avangarda aprindās — viņa darbi tika eksponēti gan Krievijā, gan ārzemēs.
- Viņa scenogrāfijas un sadarbība ar citiem avangarda māksliniekiem (dzejniekiem un dramaturgiem) palīdzēja paplašināt abstraktās mākslas ietekmi uz teātri un dizainu.
Vēlākais periods un mantojums
Pēc 1917. gada revolūcijas Maļevičs turpināja radīt, mācīt un publicēt savas idejas, taču 1920.ajos un 1930.ajos gados viņš saskārās ar arvien lielāku kritiku no padomju varas puses, kuru uzskatīja abstrakciju par "formalismu". Politiskās un ideoloģiskās spiediena dēļ viņa radošā darbība tika ierobežota, un viņam bija grūtības organizēt plašas publiskas izstādes. Maļevičs nomira 1935. gadā, atstājot bagātīgu radošo mantojumu.
Maļeviča idejas un darbi ir būtiski ietekmējuši 20. gadsimta modernās mākslas attīstību — no abstraktā ekspresionisma līdz minimālismam un ģeometriskajai abstrakcijai. Šodien viņa gleznas un teorētiskie teksti ir plaši pētīti, betori un skatāmi vadošajās muzeju kolekcijās visā pasaulē; viņa Melnais kvadrāts kļuvusi par vienu no 20. gadsimta mākslas ikonām.
Svarīgākais, ko Maļevičs atstāja mākslas vēsturei — drosme radīt pilnīgi jaunu attēlošanas valodu, kur centrā ir nevis ārējais pasaules atveids, bet tīra forma, krāsa un kompozicionālais ritms, kas spēj radīt jaunas estētiskas izjūtas.
