Pagānisms: definīcija, vēsture, veidi un mūsdienu neopagānisms
Pagānisms ir termins, kas aptver daudzus garīgos un reliģiskos uzskatus, un cilvēks, kurš seko kādam no šiem uzskatiem, tiek dēvēts par pagānu. Daudzi no uzskatiem, kurus mūsdienās sauc par pagāniem, senos laikos balstījās uz pārliecību, ka pastāv ne tikai viens dievs, bet vairāki dievi un dievietes. Kā pazīstams pagānu reliģijas piemērs kalpo Grieķu mitoloģijas stāsti. Pagānisma tradīcijās bieži uzsvars tiek likts uz garīgumu un dabu, nevis uz stingrām doktrīnām un dogmām. Tomēr ne visi pagāni ir politeisti — pagāniskās pieejas var ietvert animismu, panteismu, henoteismu un citus pasaules uzskatus.
Definīcija un jēga
Vārdu pagāns (bez lielās P) bieži lieto, lai apzīmētu ikvienu, kam ir reliģiski uzskati, kas atšķiras no galvenajām pasaules reliģijām. Līdzīgs termins ir pagāns. Mūsdienās ar pagānu (ar lielo P) bieži apzīmē cilvēkus, kas seko neopagāniskām reliģijām, kurās tiek godināta Zeme. Vispazīstamākā neopagāniskā reliģija ir vikka. Vēl viena labi pazīstama neopagāniskā ticība ir druidisms, taču ir arī daudzas citas neopagāniskās tradīcijas ar dažādiem uzskatiem, praksi un rituāliem.
Vēsture
- Senās tradīcijas: Pirms monoteistisko reliģiju izplatīšanās daudzās pasaules vietās pastāvēja vietējās reliģijas, kas bieži bija politeistiskas un saistītas ar dabu, sezonām, dievībām un rituāliem.
- Kristietības un islāma izplatīšanās: Daudzas senās reliģijas tika marginalizētas vai absorbētas tajās teritorijās, kur dominēja monoteistiskas reliģijas, bet daļa tautas ticējumu saglabājās folkorā un svētkos.
- Neopagānisma atdzimšana: 19. un 20. gadsimtā, īpaši Eiropā un Ziemeļamerikā, sāka veidoties interešu kustības, kas centās atjaunot vai pārradīt seno pagānismu — gan kā romantisku kultūras atjaunošanu, gan kā jaunu, ekoloģiski orientētu garīgumu.
Galvenie tipi un pieejas
- Rekonstrukcionisms: centieni atjaunot konkrētu seno reliģiju praksi (piemēram, helēņu/romiešu, norvēģu/ģermāņu, baltu tradīcijas), balstoties uz vēsturiskajiem avotiem.
- Ekoloģiskais pagānisms: uzsvars uz Zemes, dabas svētvietu aizsardzību un ilgtspējīgu dzīvesveidu.
- Eklektiska neopagānism: prakse, kurā apvieno elementus no dažādām tradīcijām, rituāliem un mītoloģijām.
- Salvācija un personiskā spiritualitāte: daudzi pagāni praktizē individualizētu garīgumu — meditācijas, rituālus, saikni ar dabas cikliem un dievībām pēc personiskās izvēles.
Mūsdienu neopagānisms
Mūsdienu neopagānisms ir plašs jēdziens, kas ietver gan organizētas kopienas, gan atsevišķus praktikantus. Galvenās iezīmes:
- Daudzveidība: pastāv saplūstošas tradīcijas (piem., vikka), kā arī etniskie un rekonstrukcijas virzieni (piem., druīdisms, Ziemeļvalstu atdzimšana — often saukta arī par heathenry/Asatru).
- Kopienas un grupas: darbojas lokālas grupas, cenas un interneta forumi, kur cilvēki dalās rituālos, svinībās un mācībās.
- Sociālā un politiskā dimensija: daļa pagānu akcentē ekoloģiju, feminisma idejas un vietējo kultūras mantojumu; citi ir orientēti uz individuālu garīgo attīstību. Ir svarīgi atzīmēt, ka politiskās nostājas reformu jomā var būt ļoti atšķirīgas.
Prakses, svētki un simboli
- Rituāli: svinības var notikt gan individuāli, gan grupās. Rituālos izmanto dziesmas, lasījumus, upurēšanu (bieži simbolisku), meditācijas, ziedojumus dabai.
- Gada cikls: daudzas neopagānu kopienas svin gada svētkus — saulgriežus, ekvinokcijus un citus sezonālos notikumus (bieži saukti par "Wheel of the Year").
- Simboli: izmantoti dažādi simboli, piemēram, mēness un saules simbolika, dabas elementi, dzīvnieku totemi, kā arī konkrētas dievības atribūti.
Bieži sastopamās kļūdas un sabiedrības attieksme
- Nav pareizi uzskatīt visus pagānus par monolītu grupu — idejas, prakse un uzskati var būt ļoti atšķirīgi.
- Kļūdaini uzskati, kas saista pagānismu ar mistiskiem stereotipiem vai negatīvām stigmatizācijām, bieži nāk no neizpratnes vai medijos izplatītām kļūdām.
- Daudzviet pagāniskās kopienas cenšas skaidrot un izglītot sabiedrību par saviem uzskatiem, lai samazinātu aizspriedumus un nodrošinātu reliģisko brīvību.
Kopsavilkums
Pagānisms ir plašs un daudzveidīgs jēdziens, kas aptver gan seno tautu ticējumus, gan mūsdienu neopagāniskās kustības. Galvenie uzsvari ir saistīti ar dabas cieņu, daudzveidīgu dievišķo tēlu uztveri un praktisku rituālu dzīvi. Mūsdienās pagānisms ir dinamiska un mainīga prakse, kas turpina attīstīties, pielāgojoties laikam un vietējiem kultūras apstākļiem.


Aizvēsturiskajā Stounhendžas vietā tika veikti rituāli, kas mūsdienās tiktu uzskatīti par pagānismiem.
Dažas pagānu un neopagānu reliģijas
- Asatru
- Baltu pagānisms
- Sengrieķu reliģija
- Dodekateisms
- ķeltu rekonstruktīvistiskais pagānisms
- Druidisms
- Somu pagānisms
- Ģermāņu pagānisms
- Kemeticisms
- Slāvu pagānisms
- Wicca
Saglabājušās agrāko kultūru reliģijas
Ir saglabājies pietiekami daudz seno kultūru reliģiju no pirmmūsdienu Āfrikas, Dienvidamerikas, Jaunās Gvinejas un Japānas, lai mēs varētu gūt diezgan skaidru priekšstatu. Tā kā afrikāņu vergi tika aizvesti gan uz Dienvidameriku, gan Amerikas Savienotajām Valstīm, nav nekāds pārsteigums, ka viņu ticējumi un prakse joprojām ir saglabājušies. Protams, ne kā dominējošā reliģija, bet tie ir saglabājušies.Līdzīgā veidā, bet daudz mazāk dokumentētas, ir arī citu grupu senās reliģijas, piemēram, ainu tautas Japānā, ciltis Jaungvinejā, daudzās ciltis Amazonē un sašķeltās tradicionālo reliģiju paliekas Āfrikas valstīs.
Visām šīm grupām ir viena kopīga iezīme - tās nav daļa no zemkopības revolūcijas, kas notika Tuvajos Austrumos un ātri izplatījās Eirāzijā. Reliģijas, kas tur aizsākās, tiek dēvētas par grāmatu reliģijām, jo to sākotnējie ticējumi tika pierakstīti. Protams, rakstība bija viens no sākotnējiem izgudrojumiem, ko izgudroja apdzīvota tauta, kas varēja ieguldīt laiku un enerģiju darbībās, kuras tradicionālākām tautām būtu daudz grūtāk veikt.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pagāns?
A: Pagānisms ir termins, kas aptver ļoti daudzus garīgos un reliģiskos uzskatus, un cilvēku, kurš seko kādam no šiem uzskatiem, sauc par pagānu.
J: Kam senos laikos ticēja daži pagāni?
A: Daži cilvēki senatnē, kurus mūsdienās sauc par pagāniem, ticēja, ka pastāv ne tikai viens dievs, bet vairāki dievi un dievietes.
J: Kādi ir daži pagānu reliģijas piemēri?
A: Grieķu mitoloģijas stāsti ir slaveni pagānu reliģijas piemēri.
J: Kam pagāni parasti pievērš uzmanību?
A: Pagāni parasti koncentrējas uz garīgumu un dabu, nevis uz doktrīnām un dogmām.
J: Vai visi pagāni ir politeisti?
A: Ne visi pagāni ir politeisti (ticība vairāk nekā vienam dievam). Daži no viņiem ir monoteisti (ticība tikai vienam dievam).
J: Kā bieži tiek lietots vārds "pagāns"?
A: Vārdu pagāns (bez lielās P) bieži lieto, lai apzīmētu ikvienu, kam ir reliģiski uzskati, kas atšķiras no galvenajām pasaules reliģijām.
J: Ko šodien apzīmē ar "pagānu" ar lielo P?
A: Mūsdienās ar pagānu ar lielo P bieži apzīmē cilvēkus, kas seko neopagāniskām reliģijām, kurās tiek godināta Zeme.