Wicca: neopagānisma reliģija, vēsture un pamatprincipi

Laikā no 1945. līdz 1949. gadam Džeralds Gardners mainīja un papildināja iepriekšējās grupas, ko sauca par New Forest Coven, rituālus. Tādējādi Džeralds Gardners izveidoja Wicca. Wicca ir iekļauti daudzi elementi no grimoira (sena ar roku rakstīta grāmata), ko sauc par Salamana atslēgu. Tie ir arī Gardnera 1949. gada grāmatā "Augstās maģijas palīdzība", un, visticamāk, tos pievienojis pats Gardners, nevis pirms viņa izveidotā New Forest Coven.

"New Forest Coven" tika dibināta Krističērčas pilsētā Anglijā (Anglijas dienvidu piekrastē) pagājušā gadsimta 30. gados. To izveidoja zema ranga rožukrustiešu grupa, kas piederēja Rožukrustiešu ordeņa Krotonas sadraudzībai. Šīs grupas locekļi lasīja Mārgaretas Murejas (Margaret Murray) un Čārlza Lelanda (Charles Leland) grāmatas par raganām, kas viņiem radīja ideju izveidot raganu derību.

Kādu laiku pēc tam, kad Džeralds Gardners pievienojās Rozenkruciānu ordeņa Krotonas sadraudzībai Krističērčā, viņš pievērsās zemākā ranga rozenkruciānu grupai. Viņi 1939. gada septembrī iesvētīja viņu New Forest Coven, īsi pēc tam, kad Gardners 3. septembrī bija zaudējis ticību rožaukrustiešu ordeņa vadībai.

Wicca tradīcijas ir ļoti dažādas, tomēr daudzi ticējumi, piemēram, par pēcnāves dzīvi, maģiju un morāli, ir kopīgi visiem wiccāņiem.

Dievs un dieviete

Lielākā daļa vikāņu tic ragveida vīriešu kārtas dievam un Mēness dievietei. Vienīgie vikani, kas netic gan dievietei, gan dievam, ir tie, kas pieder pie neortodoksālās sektas, ko dēvē par Dianic Wicca; šādi vikani tic tikai dievietes pastāvēšanai. Daži vikani tic, ka dievs un dieviete ir vienlīdzīgi. Tomēr daži citi vikani uzskata, ka dieviete ir svarīgāka par dievu.

Wiccan Rede

Galvenā vikanu morāles mācība tiek saukta par vikanu Rede. Vārds "rede" senvācu valodā nozīmē "padoms" vai "padome". "Nekaitē nevienam, dari, ko gribi!" ir pats galvenais vikanu Rede, kas nozīmē: "Dari, ko gribi, bet nekaitē nevienam." Tas ir galvenais vikanu Rede, kas nozīmē: "Dari, ko gribi, bet nekaitē nevienam." Tas, visticamāk, ir balstīts uz Kroulija "Dari, ko gribi, būs viss likums." Tas nozīmē, ka tev jādomā par to, kā tava rīcība ietekmēs citas būtnes un tevi pašu.

Noteikums par trīskāršu atdevi

Vikāņu ticējumā (kas atvasināts no pagānu ticējumiem) ir noteikums, ko sauc par "trīskāršās atgriešanās likumu", "trīskāršo likumu" vai "trīs likumu", vai par līdzvērtīgiem nosaukumiem, kuros vārda "likums" vietā tiek lietots vārds "likums". Trīskāršās atgriešanās likums ir uzvedības likums, kas nosaka, ka cilvēkam ir jāatdod trīs reizes lielāks labums vai kaitējums, nekā citi indivīdi viņam ir nodarījuši, lai gan trīsreizēja kaitējuma atgriešana ir pretrunā ar vikanu red. Trīskāršās atdeves likums tiek atklāts otrās pakāpes iniciatoriem (lai gan parasti viņi ar to jau ir iepazinušies) otrās pakāpes iniciācijas rituāla laikā, kurā iniciators bārsta iniciatoru, un pēc tam iniciators atdod iniciatoram trīs reizes vairāk bārstu. Šis otrās pakāpes iesvētīšanas rituāls un tajā ietvertais trīskāršais noteikums tika publiskots Džeralda Gardnera 1949. gada grāmatas "High Magic's Aid" 17. nodaļā.

1986. gadā burvis Raimonds Buklends savā populārajā burvestību grāmatā "Buckland's Complete Book of Witchcraft" (Buklenda pilnīgā burvestību grāmata) izveidoja jaunu definīciju trīskāršās atgriešanās noteikumam. Saskaņā ar Buklanda definīciju trīskāršās atgriešanās likums nav uzvedības noteikums, bet gan karmas likums, kas nosaka, ka katra labvēlīga vai kaitīga darbība, ko cilvēks veic, atgriežas pie viņa trīs reizes spēcīgāk. Baklanda trīskāršās atgriešanās noteikuma definīcija kļuva pazīstamāka nekā sākotnējā trīskāršās atgriešanās noteikuma definīcija.

Ir grāmata, ko wiccans izmanto, kurā viņi lasa un izmanto, lai praktizētu burvestības ar

Altāri

Daudziem vikaniem mājās ir īpašas vietas, kur viņi veic rituālus, burvestības un pielūgsmes. Šīs vietas sauc par altāriem. Sākotnēji bija tikai viens altāris, kuru izmantoja coven, kad coven bija sapulcējies. Taču, kad vientuļās vikanu prakses kļuva arvien populārākas, vikani sāka izmantot personīgos altārus.

Vikani uz saviem altāriem liek svētus un īpašus priekšmetus, piemēram, šādus:

• Pentaklis. Wiccan pentaklis ir neliela šķīvīša lieluma ciets disks, uz kura ir pentagramma, kas izvietota pāri visam diskam. Wiccan pentaklis var būt izgatavots no dažādiem materiāliem, piemēram, koka, keramikas vai metāla. Wiccan rituālos pentakļa seju rāda uz četrām kardinālajām pusēm (ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem), lai parādītu pentakli "sardzes torņu kungiem", kas, kā uzskata, atrodas šajos virzienos.
• Athame (izrunā ah-thah-may). Tas ir maģisks nazis, ko izmanto rituālos. Tradicionāli athame ir melns rokturis, taču ne visiem athame ir melns rokturis. To nekad neizmanto, lai kaut ko fiziski sagrieztu, bet to izmanto, lai izdarītu apļveida "griezumu" gaisā, lai izspēlētu maģisko loku. "Kūku un vīna" rituālā un simboliskajā "lielā rituāla" rituālā athame tiek izmantots, lai simbolizētu vīrieša dzimumlocekli.
• Zizlis. Parasti tā ir koka, bet var būt arī no stikla, metāla vai māla. Tai var būt arī rotājumi, piemēram, kristāli, krāsas, lentes vai stieples. Tradicionāli tās garums ir no elkoņa līdz plaukstai. To izmanto maģiskās enerģijas novirzīšanai.
• Kausiņš. Tas ir kauss, ko izmanto divos rituālos. Cilvēki no tā dzer "pīrāgu un vīna" rituāla laikā. Kūku un vīna rituālā un simboliskajā "lielā rituāla" rituālā tas tiek izmantots, lai simbolizētu sievietes vagīnu.

Daži vikani uz altāriem liek arī citus priekšmetus, piemēram, dievu vai dieviešu statujas, zvanu, sveces, vīraku un/vai slotu (vecmodīga slota, kas ir izgatavota no dabīgiem materiāliem). Slotiņu bieži izmanto, lai "aizslaucītu" negatīvo enerģiju vai garus.

Tie priekšmeti, kas bieži sastopami vientuļajos altāros, ir atvasināti no dažādiem priekšmetiem, kas tiek izmantoti wiccan grupu rituālos. Šie rituālie priekšmeti ir zobens (saukts arī par "maģisko zobenu"), nazis ar melnu rokturi (saukts par athame), bļoda ar ūdeni, bļoda ar sāli, asperger (priekšmets, kas apsmidzina ūdeni), sveces, zvans, nazis ar baltu rokturi (ko tagad parasti sauc par "bolliņu", jo to jauc ar citu priekšmetu), zizlis, kauss (saukts arī par biķeri), pentaklis, kadiķis (trauks, kurā dedzina vīraku), pātaga (īss pātagotājs ar vairākām pātagas auklām) un sasiešanas auklas. Džeralds Gardners, mūsdienu Wicca dibinātājs, sāka praksi šādus priekšmetus saukt ar nepareizo nosaukumu "rīki" vai "darba rīki", jo viņš atdarināja masoniju, kas izmantoja īstus rīkus, piemēram, lāpstiņu.

Wiccan svētki

Wiccāņiem ir divu veidu svētki - sabati un pilnmēness esbati. Gada laikā ir astoņi sabatu svētki. Kā liecina nosaukums, pilnmēness esbati notiek pilnmēness laikā, tāpēc gadā ir divpadsmit vai trīspadsmit šādi svētki. Daudzi postgardneriāņu vikani lieto neodruīdu terminu "gada rats", lai apzīmētu astoņu sabatu ciklu.

Astoņi sabati ir šādi:

Ēnu grāmata

Vikkā tiek glabāta privāta grāmata ar burvestībām, rituāliem, eliksīriem un okultām zināšanām, ko sauc par Ēnu grāmatu. Dažos Wicca paveidos, piemēram, Gardnerian Wicca, grāmatas saturs tiek turēts slepenībā no visiem, izņemot citus grupas jeb covena dalībniekus. Tomēr dažas grāmatas versijas ir publicētas. Dažas šo publicēto versiju daļas, piemēram, "Wiccan Rede" un "Charge of the Goddess", ir izmantojuši nevikāņi vai eklektiskie vikāni. Daudzi eklektiķi veido savas personīgās grāmatas un patur tās sev.

Mūzika

Wicca mūzika jeb Wicca rock ir mūzika, ko ietekmējusi Wicca reliģija un tās ticējumi, kas saistīti ar dabu un tās saglabāšanu.

Agrīnā grupa ar nosaukumu Themis devās tūrē pa Kanādu un ASV, dziedot un runājot par Wicca. Themis veicināja vikāņu tradīcijas, piemēram, dabas dievišķību, Kungu un Dāmu (dubultās dievības aspektu vikā) un ētisko kredo (morāles kodeksu), kas līdzinās vikāņu filozofijai.

Vēl viena kanādiešu grupa, vokālistu grupa no Vankūveras, Kanādā, Chalice and Blade, arī izpilda oriģinālus skaņdarbus, kas balstīti uz Wicca ticējumiem, un "dzied dziesmas, kas parāda cieņu pret zemi un Dieva un Dievietes līdzsvaru" -Chalice and Blade.

Saskaņā ar The Religion Newswriters Foundation datiem "Wicca virzās plašajā sabiedrībā", graujot stereotipus, jo viņu kustība nobriest. Visā Amerikā vikani organizē draudzes un jauniešu grupas, apmāca garīdzniekus, nodarbojas ar labdarību, dalās ar vecākiem un cīnās par pilsoniskajām tiesībām.