Brīvmūrniecība: kas tā ir — vēsture, principi un svarīgākie fakti

Uzzini visu par brīvmūrniecību — tās vēsturi, principiem, ložām, masonu tradīcijām un svarīgākajiem faktiem; mīti un realitāte skaidri un saprotami.

Brīvmūrniecība ir organizācija, kas apvieno cilvēkus, kuri tic brālībai un palīdzībai citiem. Tās biedri ir pazīstami kā "brīvmūrnieki" (pilns nosaukums: "Ancient Free and Accepted Masons" jeb vienkārši "masoni"). Brīvmūrnieki arī palīdz cits citam grūtos brīžos. Brīvmūrniecība dažādās formās ir sastopama visā pasaulē. Aptuveni 6 miljoni cilvēku ir brīvmūrnieki.

Kas ir brīvmūrniecība mūsdienās?

Brīvmūrniecība ir gan sociāla, gan rituāla organizācija. Tā apvieno cilvēkus, kas savstarpēji sniedz atbalstu, nodarbojas ar labdarību, kā arī praktizē simboliskas mācības, kas balstītas uz ēku celtniecības alegorijām. Daudzi locekļi uzsver ētiskas vērtības — godīgumu, brālību, personīgo attīstību un sabiedrības labumu. Organizācija nav vienota pasaules mērogā — pastāv daudzas neatkarīgas Lielās ložas un rituālu tradīcijas.

Ložas, Lielās ložas un dalībnieki

Vietējās grupas dažādās valstīs tiek dēvētas par "ložām". Valsts vai nacionālā līmenī ir "Lielās ložas". Tās ir neatkarīgas viena no otras. "Parastā" masonība ir paredzēta tikai vīriešiem, taču pastāv arī kopmāsu masonu ložas (un tikai sieviešu ložas), kuras "parastās" grupas neatzīst par likumīgām. Visas šīs ložas tic "brālīgai mīlestībai, atvieglojumiem un patiesībai". Tās nodarbojas ar labdarību, piemēram, vada skolas bērniem bāreņiem. Pastāv Karaliskā masonu slimnīca, kas ir mājvieta veciem locekļiem un viņu ģimenēm.

Vēsturiskie izcelsmes punkti

Vārds mūrnieks nozīmē celtnieku, kas strādā ar akmeni. Viņu sauc arī par akmeņkaļu. Brīvmūrniecība izauga no akmeņkaļu grupām (ģildēm) viduslaikos. Šie cilvēki cēla katedrāles un citas lielas ēkas. Viņus sauca par brīvmūrniekiem, jo viņi bija brīvi, viņi nebija kalpi, kas piederēja bagātam kungam, kā tolaik bija daudzi strādnieki. Viņi bieži mainīja darbu un pārcēlās no vienas pilsētas uz citu. Ar to viņi atšķīrās no citiem amatniekiem, kuri bieži strādāja vienā vietā un kuriem bija ģildes vienā pilsētā. Akmeņkaļi centās saglabāt savas prasmes noslēpumā, lai tikai viņi zinātu, kā darīt savu darbu. Iespējams, tieši tāpēc brīvmūrniekiem ir rokasspiedieni un paroles, ko viņi zvērēja turēt noslēpumā.

Ap 1650. gadu mūrnieku ģildes sāka ielaist savās ģildēs arī cilvēkus, kas nebija mūrnieki. 1717. gadā tika izveidota pirmā Lielā Loža (Anglijas Lielā Loža). Tā kļuva par Anglijas brīvmūrniecības pārvaldes institūciju. Tā 1813. gadā apvienojās ar konkurējošo ložu un tagad saucas Apvienotā Anglijas Lielā loža. No šī brīža brīvmūrniecība attīstījās arī kā spekulatīva tradīcija — simbolu un rituālu sistēma, ko izmanto personiskai un ētiskai mācībai, nevis tikai praktisku amatniecības nodarbju apguvei.

Simbole, rituāli un pakāpes

Brīvmūrniecības mācības bieži izmanto celtniecības instrumentu simboliku (piemēram, kvadrātu, kompasus, līmeņrādi) un alegoriju par Sālamona templi. Lielākā daļa rietumu ložu izmanto trīs pamatpakāpes:

• Entered Apprentice (iesācējs) — pamati un morāles mācības;
• Fellowcraft — izglītības un profesionālās attīstības simbolika;
• Master Mason — pilnīga locekļa statuss, kurā tiek noslēgta galvenā alegorija.

Rituāli ietver iestāšanos, zvērestus, simboliskas mācības un publiskus vai slēgtus sanāksmju ritus. Daļa prakses tiek uzturēta privāta, un tāpēc brīvmūrniecību apskauj daudz noslēpumainības, kas savukārt rada daudzas bažas un sazvērestības teorijas ārpus organizācijas.

Labdarība un sabiedriskā darbība

Brīvmūrnieku organizācijas daudzviet fokusējas uz labdarību un vietējām sociālajām iniciatīvām. Tās:

• finansē medicīnas un rehabilitācijas projektus, slimnīcas un aprūpes mājas;
• atbalsta izglītību — stipendijas, skolas un atbalsta programmas bērniem;
• sniedz atbalstu ģimenēm, veterāniem un trūkumā nonākušiem biedriem.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi brīvmūrnieki aktīvi darbojas sabiedriskos un labdarības projektos savās kopienās.

Pretrunas, aizliegumi un kritika

Brīvmūrniecība ir pretrunīgi vērtējama. Pret to ir bijuši iebildumi. Amerikas agrīnajā politikā liela nozīme bija pret masoniem vērstai partijai (1827.–1834.). Katoļu baznīca iestājas pret brīvmūrniecību, lai gan pati brīvmūrniecība katoļus nebloķē. Dažkārt pret to iebilst arī politiskās autoritātes. Nacistiskā Vācija un Austrumu bloka valstis aizliedza brīvmūrniecību.

Papildus pastāv daudz sazvērestību un dezinformācijas par brīvmūrniecības politisko ietekmi vai slepenajām programmām. Liela daļa no šiem apgalvojumiem ir nepamatoti vai pārmērīgi interpretēti. Kritiķi norāda uz noslēgtības un privileģētu tīklu problēmām, bet aizstāvji uzsver filantropijas, personiskās attīstības un draudzības vērtības. Turklāt brīvmūrniecības pievilcība un biedru skaits dažādās valstīs mainās — dažviet biedru skaits samazinās, citur tas saglabājas vai pieaug.

Kā kļūt par brīvmūrnieku?

Parasti iestāšanās process ietver vairākus soļus:

• Sazināties ar vietējo ložu vai brīvmūrnieku organizāciju un izteikt vēlmi pievienoties;
• iesniegt pieteikumu un tikt ieteiktam vai atbalstītam pa kādu no esošajiem biedriem;
• pārrunāt motivāciju un iziet interviju vai iepazīšanās sarunu;
• veikt iniciācijas rituālu un zvērestu, kas ir būtiska locekļa statusa daļa.

Daudzas ložas prasa ticību Augstākajai būtnes (dažkārt tiek formulēts kā ticība Dievam vai Lielākajam Arhitektam), noteiktu vecuma slieksni un labu reputāciju. Tomēr prasības var atšķirties atkarībā no Lielās ložas un valsts.

Atzīšana un starptautiskās attiecības

Lielās ložas ir neatkarīgas, taču daudzas no tām savstarpēji atzīst cita citu, balstoties uz tā saukto regularitātes principu (piemēram, prasībām par vīriešu lojalitāti un ticību Augstākajai būtnei). Šī atzīšana nosaka, vai biedri var apmeklēt cita jurisdikcijas ložas un uzturēt kontaktus. Pastāv arī neregularitātes organizācijas (piemēram, jauktas vai tikai sieviešu ložas), kuras daļa "parasto" ložu oficiāli neatzīst.

Nobeigums

Brīvmūrniecība ir daudzslāņaina parādība — tā ir gan vēsturiska tradīcija, gan mūsdienīga sociāla un labdarības organizācija. Lai gan tās noslēgtība un rituāli bieži izraisa ziņkāri un skeptisku attieksmi, daudzās sabiedrībās brīvmūrnieki aktīvi iesaistās labdarības un kopienu atbalsta projektos, turpinot tradīcijas, kas aizsākās no viduslaiku amatnieku ģildēm.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir brīvmūrniecība?

J: Kas var būt brīvmūrnieks?

J: Kur var atrast brīvmūrniecību?

J: Cik daudz cilvēku ir brīvmūrnieki?

J: Ko nozīmē vārds "masons"?

J: Vai pastāv pret masoniju vērsta opozīcija?

Meklēt pēc burta