Kraistčērča — Jaunzēlandes Dienvidsalas lielākā pilsēta: vēsture un fakti
Kraistčērča — Jaunzēlandes Dienvidsalas lielākā pilsēta: atklāj vēsturi, arhitektūru, kultūru un iespaidīgus faktus par šo piekrastes metropoli.
Kraistčērča ir lielākā pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā un trešā lielākā pilsēta valstī. Kraistčērča atrodas Dienvidsalas austrumu piekrastē, pie Avonas (Avon) upes ietekas līcī. Iedzīvotāju skaits bija aptuveni 376 700 (2010. gadā); pēdējās desmitgades laikā tas ir mainījies, galvenokārt sakarā ar 2010.–2011. gada zemestrīcēm un pēctam sekojošo atjaunošanos.
Vēsture
Kraistčērčas nosaukums tika izvēlēts Kenterberijas asociācijas pirmā sanāksmē 1848. gada 27. martā. Nosaukums cēlies no angļu Oksfordas koledžas "Christ Church" (Kristus baznīca), un to ierosināja Džons Roberts Godlijs, kurš mācījās šajā koledžā. Agrāk pilsētas nosaukums latviskots kā "Kristus baznīca". 1856. gada 31. jūlijā Kraistčērča saņēma Karalisko hartu un tiek uzskatīta par vienu no vecākajām oficiāli dibinātajām pilsētām Jaunzēlandē. Vietējie Māori iedzīvotāji pilsētu sauc par Ōtautahi — tai ir sava mīts saistībā ar vienu no sākotnējiem pārvietotājiem.
Ģeogrāfija un klimats
Pilsēta atrodas salīdzinoši līdzena zemē, ar pakāpeniski tuvojošos kalniem uz rietumiem (Port Hills un Alpi). Kraistčērčas klimats ir mēreni jūras tipa — vasaras ir siltas un saulainas, ziemas mērenas ar nelielu sniega nokrišņu biežumu pilsētas centrā. Avonas upe un plašie publiskie parki pilsētā rada raksturīgu "dārzu pilsētas" ainavu.
Kultūra, tūrisms un atpūta
Kraistčērča bieži tiek dēvēta par "Dārzu pilsētu" (Garden City) — centrā atrodas slavenie Christchurch Botanic Gardens, kā arī vairāki muzeji, teātri un mākslas iestādes. Populāri apskates objekti un vietas:
- Christchurch Botanic Gardens — plašas kolekcijas un pastaigu takas;
- Canterbury Museum — reģiona vēstures un dabas izstādes;
- Avonas upe ar laivu braucieniem un pilsētas centru šķērsojošajiem tiltiem;
- Cardboard Cathedral (Kardona katedrāle) — pagaidu arhitektūras risinājums pēc 2011. gada zemestrīces;
- Christchurch Arts Centre un restorānu, kafejnīcu zona Rietumu pilsētas daļā;
- Lyttelton ostas apkārtne un tuvums dienvidu alpiem — bieži izmanto jako starta punktu ceļojumiem uz ragainiem kalniem un dienvidu krastu.
Ekonomika un izglītība
Kraistčērčas ekonomika balstās uz lauksaimniecības pārvērtēšanu un eksportu, pakalpojumu sektoru, tūrisma industriju, būvniecību un zinātni. Nozīmīgas izglītības iestādes ir University of Canterbury (universitāte Ilam rajonā) un Lincoln University netālu no pilsētas, kas piesaista studentus un pētniecību lauksaimniecības, inženierzinātņu un globālās izpētes laukos.
Zemestrīces un atjaunošana
2010. un 2011. gadā Kraistčērču skāra virkne spēcīgu zemestrīču, no kurām visbīstamākā notika 2011. gada 22. februārī — tā izraisīja lielu postu pilsētas centrā un upurēja cilvēku dzīvības. Šīs katastrofas seku novēršana un ilgtspējīga atjaunošana radīja plašus pilsētplānošanas un būvniecības projektus, tostarp jaunu publisko telpu izveidi, infrastruktūras nostiprināšanu un modernu ēku būvniecību. Reģenerācijas procesā izcēlās sabiedriska un kultūras aktivitāte, kā arī starptautiska palīdzība un investīcijas.
Satiksme un logistika
Pilsētai ir starptautiska lidosta (Christchurch International Airport), laba autotransporta pieslēguma tīkls un reģionāla ostas satiksme Lyttelton. Vietējā sabiedriskā transporta sistēma nodrošina autobusu satiksmi, un pa centra ielām kursē atjaunoti tramvaju posmi, kas piesaista tūristus.
Nākotnes perspektīvas
Pēc zemestrīcēm Kraistčērča tiek uzskatīta par pilsētu ar lielu atveseļošanās potenciālu — atjaunošanas projekti vērsti uz ilgtspēju, klimatnoturību un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu. Pilsēta saglabā nozīmi kā Dienvidsalas ekonomisks, kultūras un izglītības centrs, kas turpina piesaistīt gan vietējos iedzīvotājus, gan starptautiskus apmeklētājus.
Vēsture
Kristčērčas reģiona sākotnējie kolonisti bija Moa mednieki. Aptuveni līdz 1500. gadam šie kolonisti iztraucēja moa. Mednieki ar ugunsgrēkiem izcirta lielas platības Mataī un Tōtara mežu, mainot ainavu. Māori tauta (Ngati Mamoe un vēlāk Ngai Tahu) Kenterberijā ieradās laikā no 1500. līdz 1700. gadam. Moa medniekus vai nu nogalināja, vai adoptēja ciltis. 1770. gada 16. februārī kapteinis Džeimss Kuks bija pirmais eiropietis, kurš no sava kuģa Endeavour ieraudzīja Kenterberijas pussalu. Domādams, ka tā ir sala, viņš to nosauca par Benksa salu kuģa botāniķa Džozefa Benksa vārdā. Tikai ap 1815. gadu Eiropas jūrnieki no gubernatora Bļiga (Governor Bligh) kuģa, kas nodarbojās ar roņu meklēšanu, izkāpa krastā un apmetās uz kājām Bensa pussalā. 20. gadsimta 20. gados vietējo maoru iedzīvotāju skaits samazinājās dažādu Ngāi Tahu grupu savstarpējo cīņu un Ngāti Toa vadoņa Te Rauparaha uzbrukumu dēļ no 1830. līdz 1832. gadam. Eiropas slimību, īpaši masalu un gripas, ietekme tikai palielināja maoru iedzīvotāju mirstību. Māori ciltis savstarpēji cīnījās, līdz gandrīz iznīka visā Kraistčērčas reģionā. Eiropas svētceļnieki sāka apdzīvot šo apgabalu 1800. gados. 1839. gadā Londonā tika nodibināta Jaunzēlandes kompānija. Mūsdienu vēsturē šajā laikā uz Jaunzēlandi sāka ieceļot cilvēki no Eiropas. 1840. gada maijā majors Tomass Bunberijs ieradās ar kuģi HMS Herald, lai savāktu Ngāi Tahu vadoņu parakstus Vaitangi līgumam. Līgumu 1840. gada 6. februārī Salu līcī bija parakstījuši daudzi Ziemeļu salu vadoņi. Bunberija vizītes laikā to parakstīja tikai divi Ngāi Tahu vadoņi. Pēc šī līguma parakstīšanas kolonija nonāca tiešā Apvienotās Karalistes kontrolē. Apmešanās ar britiem sākās 1850. gadā. Kriščērča ar britu karaļa orderi 1856. gada 31. jūlijā tika dibināta kā vecākā pilsēta Jaunzēlandē. Pilsētas centrā tika projektēta un uzcelta Benjamina Mountforta neogotikas arhitektūras ēka. Hei Hei priekšpilsēta pēc Pirmā pasaules kara tika nodalīta mājputnu audzēšanai, lai tajā varētu nodarboties ar mājputnu audzēšanu atgriezušos karavīru vajadzībām, taču slikto augsnes apstākļu dēļ šis uzņēmums cieta neveiksmi. 1947. gadā Jaunzēlandē notika liels ugunsgrēks Ballantyne's universālveikalā pilsētas centrālajā daļā. Ugunsgrēkā gāja bojā 41 cilvēks, un tas nopostīja plašo ēku kompleksu. 2019. gada 15. martā divās mošejās notika masu apšaudes.
Ģeogrāfija
Christchurch atrodas Kenterberijā. Tā ir lielākā pilsēta Dienvidu salā. Austrumkrastu un dienvidu krastu ieskauj Klusais okeāns. Dienvidu Alpi ir kā robeža rietumu piekrastē. Dabisko ziemeļu robežu veido Waimakariri upe. Kristčērčā ir tīrākais un tīrākais ūdens. Šis ūdens nāk no Dienvidu Alpiem, izmantojot ūdens nesējslāņus.
Divu stundu brauciena laikā ar automašīnu no Kraistčērčas starptautiskās lidostas var apskatīt daudzus apskates objektus. Šeit var izbaudīt slēpošanu, golfu, lēkšanu ar gumiju, plostošanu pa ūdeņiem, kalnu riteņbraukšanu, vindsērfingu, vaļu vērošanu un dažādas citas aktivitātes, tostarp vīna dārzu aprites iespējas. Kraistčērča dienvidu salā ir ieguvusi "dārza pilsētas" iesauku. Centrālā pilsēta
Katedrāles laukums atrodas pašā pilsētas centrā. Pilsētas centrs tika bojāts 2011. gada februāra zemestrīcē. Teritorija ap šo laukumu, kas atrodas Kristčērčas "četru aleju" robežās, bija pilsētas centrālais darījumu rajons. Pilsētas centrā bija vairāki dzīvojamie rajoni, tostarp Inner City East, Inner City West, Avon Loop, Moa Neighbourhood un Victoria. Katedrāles laukums atrodas divu slavenu, nozīmīgu centrālo ielu - Kolombo ielas un Vorčesteras ielas - krustojumā, kuras abas šobrīd, tuvojoties laukumam, ir norobežotas.
Līdz 2011. gada februāra zemestrīcei katedrāles laukumā tika uzņemti tādi viesi kā Jaunzēlandes burvis Ians Brekenberijs Čanels un evaņģēlists Rejs Komforts. Tajās notika arī tirgus dienas, darbojās brīvi stāvoši pārtikas un kafijas ratiņi, akvārijs, krogi, restorāni un pilsētas galvenais tūrisma informācijas centrs. Pilsētas tirdzniecības centrs tika atjaunots 2008. un 2009. gadā pirms 2011. gada februāra zemestrīces. Tirdzniecības centrā bija īpaši veidotas sēdvietas, puķu un dārza kastes, vairāk koku, bruģis un pilsētas centrālā tramvaja maršruta pagarinājums. Tagad tur atrodas tikai Atceres tilts, kas veltīts karā kritušo piemiņai un atrodas tirdzniecības centra rietumu galā. 2010. gadā Kraistčērčas pilsētas dome publicēja rīcības plānu "Pilsēta cilvēkiem". Šī darba programma ir plānota līdz 2022. gadam, lai uzlabotu publiskās telpas pilsētas centrālajā daļā un piesaistītu vairāk iekšpilsētas iedzīvotāju un apmeklētāju. Lai palielinātu gājēju ērtības, tika īstenots plāns, kas paredz samazināt motorizēto privāto transportlīdzekļu ietekmi. Šo ziņojumu sagatavoja pazīstamais dāņu projektēšanas uzņēmums Gehl Architects. Velingtonas arhitekts Ians Atfīlds (Ian Athfield) kopš 2011. gada februāra zemestrīces Kraistčērčā tika izvēlēts pārplānot un palīdzēt atjaunot ēku.
Transports
Galvenais sabiedriskā transporta veids pilsētā ir autobuss. Autobusu sistēma darbojas visā pilsētā. Pilsētas centrā kursē arī bezmaksas maršruta autobuss. Dienvidrietumos, aptuveni 4 km attālumā no pilsētas centra, ir dzelzceļa stacija, taču tā nav paredzēta iedzīvotājiem. Tā tiek izmantota tikai kravu pārvadājumiem un ekskursijām.
Ekonomika
Lauksaimniecība ir galvenā rūpniecības nozare, kas darbojas Kenterberijas līdzenumos. Galvenās audzētās kultūras ir kvieši, mieži, dažādu šķirņu āboliņš un citas graudzāles sēklu eksportam. Līdztekus šo kultūru audzēšanai Kristčērčā ir izveidoti arī dažādi pārstrādes un izplatīšanas uzņēmumi. Pēdējos gados lauksaimniecība ir paplašinājusies, ietverot vīna rūpniecību un olīvu ražošanu un pārstrādi. Briežu audzēšana ir radījusi jaunu pārstrādes veidu, izmantojot briežu ragus Āzijas medicīnā un afrodiziakos. Arī piena lopkopība un lopkopība notiek plaukstošajās Kenterberijas līdzenumos. Citas rūpniecības nozares ir ražošana, nekustamā īpašuma un vairumtirdzniecības uzņēmējdarbība. Pēdējos gados ir uzplaukusi apskate un tūrisms, ko veicina tūristi no Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas.
Klimats
Christchurch ir mērens nokrišņu daudzums visu gadu. Tajā ir siltas vasaras un vēsas ziemas. Visbiežāk pūš ziemeļaustrumu jūras vējš, bet pilsēta ir slavena ar ziemeļrietumu vējiem - karstiem, sausiem, putekļainiem vējiem, kas pūš pāri līdzenumiem.
Izglītība
Vidusskolas
Burnsaidas vidusskola atrodas Kraistčērčā. Lielākā skola Jaunzēlandē, kurā mācās 2506 skolēni. Kašmeras vidusskola Rožu ielā ir otrā lielākā koedukacionālā vidusskola. Nesen Papanui vidusskola ir strauji augusi un ir gandrīz tikpat liela. Vēl ir Rikartonas vidusskola, kas bija viena no pirmajām valsts skolām valstī, kas pieņēma stingru vērtību pamatu - Rikartonas ceļu. Ir vairākas viendzimuma skolas: Šērlijas zēnu vidusskola, Kraistčērčas zēnu vidusskola, Avonsaidas meiteņu vidusskola un Kraistčērčas meiteņu vidusskola.
Angļu valsts skola
Christchurch ir arī labi pazīstama ar vairākām ļoti tradicionālām angļu valsts skolas tipa skolām, piemēram: Tomasa Kenterberijas koledža, Svētās Margaretes koledža, Kristus koledža, Svētā Beda koledža, Mariam koledža, Svētā Andreja koledža, Villa Maria koledža un Rangi Ruru meiteņu skola.
Koledža
Ir arī mazāk tradicionālas skolas, piemēram, Unlimited Paenga Tawhiti un Hagley Community College. Augstākās izglītības iestādes:
- Kenterberijas Universitāte
- Linkolnas universitāte
- Kenterberijas Ara institūts
- Otago Universitāte
- Christchurch skola Medicīnas un veselības zinātņu
Jautājumi un atbildes
J: Cik liels ir Kristadelfijas iedzīvotāju skaits?
A: Aptuveni 376 700 iedzīvotāju (2010. gadā).
Q: Kur atrodas Christchurch?
A: Kraistčērča atrodas Dienvidsalas austrumu piekrastē.
J: Kāda ir lielākā pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā?
A: Kraistčērča ir lielākā pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā.
J: Kā Kristčērča ieguva savu nosaukumu?
A: Nosaukums "Christchurch" tika noteikts Kenterberijas asociācijas pirmajā sanāksmē, un tas tika iegūts no Kristus baznīcas Oksfordas koledžā.
J: Kas ierosināja nosaukumu "Christchurch"?
A: Džons Roberts Godlijs, kurš mācījās Kristus baznīcas Oksfordas koledžā, ierosināja nosaukumu "Christchurch".
Jautājums: Kad Kraistčērča kļuva par pilsētu?
A: Christchurch kļuva par pilsētu 1856. gada 31. jūlijā ar karaļa hartu.
J: Kāda ir Kraistčērčas nozīme Jaunzēlandē?
A: Kristčērča ir oficiāli vecākā dibinātā pilsēta Jaunzēlandē.
Meklēt