Kristčērčas mošeju apšaude (2019) — teroristu uzbrukums Jaunzēlandē

Kristčērčas mošeju apšaude (2019): detalizēts pārskats par teroristu uzbrukumu, upuriem, izmeklēšanu un tiesvedību — fakti, hronoloģija un starptautiskā reakcija.

Šaušanas Kristčērčas mošejā bija divas teroristu masveida apšaudes 2019. gada 15. martā Al Noor mošejā un Linvudas islāma centrā Kristčērčā, Jaunzēlandē, piektdienas lūgšanu laikā. Uzbrukums notika ap plkst. 13:40 pēc vietējā laika, kad mošejās bija sapulcējušies ticīgie. Šaušanā šāvējs Brentons Tarrants nogalināja vismaz 51 cilvēku un vēl apmēram 49 ievainoja — upuru vidū bija dažādu tautību un vecuma cilvēki, tostarp ģimenes locekļi un bērni. Premjerministre Džekinda Ārderna (Jacinda Ardern) to raksturoja kā teroristu uzbrukumu, un notikums smagi satricināja Jaunzēlandes sabiedrību un plašu starptautisku kopienu.

Notikuma gaita un operatīvā rīcība

Uzbrukuma izraisītājs rīkojās plānoti — viņš izmantoja vairākus ieročus un briļļojās tiešraidē. Policija ātri reaģēja, notverot aizdomās turēto Austrālieti Brentonu Tarrantu netālu no viena no incidentiem. Policija arī apstiprināja, ka atrada vairākas automašīnā ievietotas bumbas, kuras tika veiksmīgi atbruņotas. Tika uzsākta plaša medicīniskā palīdzība ievainotajiem, notika glābšanas darbi, un mošejas un apkārtne tika apturētas publiskai piekļuvei. Šī bija pirmā masu apšaude Jaunzēlandē kopš 1997. gada Raurimu slaktiņa, un valsts drošības dienesti to raksturoja kā smagāko terora aktu modernas Jaunzēlandes vēsturē.

Tiesiska un sabiedriskā reakcija

Austrālietis Brentons Tarrants tika arestēts un apsūdzēts slepkavībā. Tarrants vienu no uzbrukumiem tiešraidē pārraidīja Facebook tiešraidē; šī pārraide plaši izplatījās internetā, tāpēc sociālie tīkli un plašsaziņas līdzekļi saņēma kritiku par to, cik ātri saturs tika noņemt un kā tas tika izplatīts. Uzbrukuma autors bija publicējis arī manifestu ar rasistisku un ksenofobiskiem motīviem, kas vēl vairāk aktivizēja diskusijas par interneta saturu, dezinformāciju un labumu no platformu moderēšanas trūkumiem.

• Valdības atbilde: Jaunzēlandes valdība reaģēja steidzami, izsludinot stingrākus ieroču tirgus ierobežojumus un uzsākot programmu, lai aizliegtu noteiktu veidu pusautomātiskos ieročus un to aksesuārus, kā arī ieviestu atpirkšanas (buyback) programmu.
• Sociālā reakcija: visā pasaulē rīkoti piemiņas pasākumi, vigīlijas un solidaritātes akcijas ar muslimu kopienām; Jaunzēlandē sāktas plašas sabiedriskās diskusijas par imigrāciju, vardarbību un rasismu.
• Tehnoloģiju loma: tiešraides un video ātra izplatība izraisīja jaunas prasības pret sociālo platformu ātru atbildi un saturu moderēšanu.

Tiesas process, sods un ilgtermiņa ietekme

Tarrants 2020. gada martā atzina savu vainu vairākos apsūdzību punktos — viņš atzinās vainu 51 slepkavībā, 40 slepkavības mēģinājumos un terorakta izdarīšanā. Vēlāk tiesa viņam piesprieda bargu sodu; 2020. gada augustā viņam tika piespriests mūža ieslodzījums bez iespējām tikt atbrīvotam (nozīmīgs precedents Jaunzēlandes tiesu praksē). Tarranta lieta izraisīja arī neatkarīgas pārbaudes par policijas rīcību notikuma dienā un pārskatīšanu par to, kā var uzlabot sabiedrības drošību un novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

Pēc uzbrukuma sabiedrība, reliģiskās organizācijas un valdības institūcijas strādāja, lai atbalstītu cietušos un viņu ģimenes, atjaunotu drošību mošejās un citās reliģiskajās vietās, kā arī veicinātu savstarpēju sapratni starp kopienām. Uzbrukums lika uzmanīgāk pārdomāt jautājumus par ekstrēmistu ideoloģiju, dezinformāciju un vardarbības prevenciju, un tas atstāja ilgstošu ietekmi uz Jaunzēlandes politikām un sabiedrisko attieksmi pret vardarbības motivētu naidu.

Meklēt pēc burta