Tridentas koncils
Tridentas koncils bija Romas katoļu baznīcas 19. ekumeniskais koncils. Laikā no 1545. gada 13. decembra līdz 1563. gada 4. decembrim Trento trīs reizes sanāca nozīmīgi katoļu baznīcas locekļi, reaģējot uz protestantu reformāciju. Tajā tika izklāstītas aktuālās katoļu mācības par pestīšanu, sakramentiem un Bībeles kanonu, tā sniedza atbildes uz visiem protestantu strīdiem.
Padome bieži vien nevarēja sanākt, kad gribēja, un dažkārt nevarēja sanākt vispār, jo pāvesti pretojās un sacēlās pret imperatoru. Svētās Romas impērijas imperators Kārlis V vēlējās, lai koncils sanāktu, un pāvests Pāvils III sasauca koncilu 1537. gadā, taču plāni izgāzās. 1538. gadā idejas par koncilu atkal cieta neveiksmi. Pāvests lūdza sasaukt koncilu 1542. gadā, bet faktiski tas sanāca tikai 1545. gadā. No 1547. līdz 1551. gadam padome nebija aktīva. Tā atkal sanāca kopā no 1551. līdz 1552. gadam, kad tās darbība tika pārtraukta sakarā ar sacelšanos pret imperatoru. Pāvestam Pāvilam IV (1555-1559) ļoti nepatika protestantu idejas, un koncils nevarēja atsākt darbu, kamēr amatā stājās viņa pēcnācējs. Pēdējo reizi koncils sanāca no 1562. līdz 1563. gadam.
Tridentas koncils bija daļa no kontrreformācijas. Līdz nākamajam ekumeniskajam koncilam bija jāpaiet vairāk nekā 300 gadiem.
Pāvests Pāvils III redzēja, ka protestantu reformācija kļūst arvien plašāka. Agrāk reformācijā iesaistījās neliels skaits priesteru, bet drīz vien tās idejas atbalstīja daudzi kņazi, īpaši Vācijā. Tāpēc pāvests Pāvils III vēlējās sasaukt koncilu. Taču koncils varēja sanākt tikai 1545. gadā, un tas sanāca tieši pirms Mārtiņa Lutera nāves. Koncils tika pārcelts uz Boloņu 1547. gada martā, aizbildinoties ar izvairīšanos no mēra; bez jebkādiem plāniem atkal sanākt 1549. gada 17. septembrī. Koncils tika atjaunots 1551. gada 1. maijā Trento, to rīkoja pāvests Jūlijs III (1550-55); 1552. gadā koncils tika pārtraukts, pēdējo reizi to atsauca pāvests Pijs IV (1559-65) 1562. gada 18. janvārī, kad tas turpināja darbu līdz 1563. gada 4. decembrim.
Tridentas koncila sesija, no gravīras
Objekti un vispārīgi rezultāti
Objekti bija:
- Lai apturētu protestantisma idejas un praksi un atbalstītu katoļu baznīcas idejas.
- Mainīt tās baznīcas daļas un baznīcas vadītāju darbības, kas kaitēja vai kaitē katoļu baznīcas idejām un tēlam.
Rezultāti bija šādi:
- Baznīcas Bībeles interpretācija bija galīga. Ikviens kristietis, kurš nepiekrita šai interpretācijai, bija ķeceris. Turklāt Bībelei un Baznīcas tradīcijai bija vienāda autoritāte.
- Ticības un darbu attiecības pestīšanā tika definētas pēc domstarpībām par Mārtiņa Lutera doktrīnu par "attaisnošanu vienīgi ticībā".
- Tika stingri apstiprinātas tādas katoļu prakses kā svētceļojumi, svēto un relikviju godināšana un Jaunavas Marijas godināšana.
- Tika aizliegta viltotu indulgāciju pārdošana un pirkšana.
Koncilā pieņemtie doktrinālie lēmumi ir sadalīti dekrētos (decreta), kas satur koncilisko dogmu pozitīvu izklāstu, un īsos kanonos (canones), kas nosoda atšķirīgos protestantu uzskatus ar nobeiguma formulējumu "anathema sit" ("lai viņš tiek anathema").
Dogmatisko dekrētu saraksts
| Doktrīna | Sesija | Datums | Kanoni | Dekrēti |
| Par ticības simbolu | 3 | 1546. gada 4. februāris | Nav | 1 |
| 4 | 1546. gada 8. aprīlis | Nav | 1 | |
| Pirmdzimtais grēks | 5 | 1546. gada 7. jūnijs | 5 | 4 |
| Pamatojums | 6 | 1547. gada 13. janvāris | 33 | 16 |
| Sakramenti kopumā | 7 | 1547. gada 3. marts | 13 | 1 |
| 7 | 1547. gada 3. marts | 14 | Nav | |
| Apstiprinājums | 7 | 1547. gada 3. marts | 3 | Nav |
| Svētā Euharistija | 13 | 1551. gada 11. oktobris | 11 | 8 |
| 14 | 1551. gada 15. novembrī | 15 | 15 | |
| Ekstrēmā vienreizēja svaidīšana | 14 | 1551. gada 4. novembrī | 4 | 3 |
| Svētā Euharistija, Par Komūniju | 21 | 1562. gada 16. jūnijs | 4 | 3 |
| Svētā Euharistija, Par Mises upuri | 22 | 1562. gada 9. septembris | 9 | 4 |
| Svētie ordeņi | 23 | 1563. gada 15. jūlijā | 8 | 3 |
| Laulība | 24 | 1563. gada 11. novembrī | 12 | 1 |
| 25 | 1563. gada 4. decembris | Nav | 1 | |
| Kulti: Relikvijas Attēli | 25 | 1563. gada 4. decembris | Nav | 3 |
| 25 | 1563. gada 4. decembris | Nav | 1 |
Saistītās lapas
- Pretreformācija
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Tridentas koncils?
A: Tridentas koncils bija Romas katoļu baznīcas 19. ekumeniskais koncils. Tā bija nozīmīgu katoļu baznīcas locekļu tikšanās, kas bija reakcija uz protestantu reformāciju, un tā nostiprināja katoļu doktrīnu par pestīšanu, sakramentiem un Bībeles kanonu.
J: Kad notika koncils?
A: Koncils notika no 1545. gada 13. decembra līdz 1563. gada 4. decembrim.
J: Kas vēlējās sasaukt koncilu?
A: Koncils bija Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V vēlēšanās, un pāvests Pāvils III to sasauca 1537. gadā.
J: Kāpēc 1538. gadā koncila plāni izgāzās?
A: 1538. gadā koncila plāni izgāzās pāvesta pretestības un sacelšanās pret imperatoru dēļ.
Jautājums: Kāpēc pēc Tridentas koncila tik ilgi nebija sasaukts vēl viens ekumeniskais koncils?
A: Pagāja vairāk nekā 300 gadi, līdz pēc Tridentas notika vēl viens ekumeniskais koncils, jo pāvests Pāvils III redzēja, ka protestantu reformācija ir ievērojami pieaugusi un daudzi kņazi atbalsta tās idejas.
