Bībeles grāmatas ir dažādas Bībeles daļas. Katrai grāmatai ir atšķirīgs nosaukums. Lielākoties grāmata ir nosaukta tās personas vārdā, kura, iespējams, to ir sarakstījusi. Lai gan ne vienmēr tas tā ir. Dažādām reliģijām un dažādām kristietības konfesijām ir dažādas Bībeles grāmatas vai nodaļas. Šīs dažādās grupas pieņem dažādas grāmatas. Šīs grupas arī lieto atšķirīgus nosaukumus vienām un tām pašām grāmatām. Stāsti "Bībeles grāmatās" ir ļoti līdzīgi visās reliģiskajās grupās. Daži cilvēki izmanto kādu triku un idejas, lai iegaumētu Bībeli.

Zemāk ir saraksts vai tabula, kurā salīdzinātas Bībeles grāmatas jūdaismā un katoļu, protestantu, grieķu pareizticīgo, slāvu pareizticīgo, gruzīnu, armēņu apustuliskajā, sīriešu un etiopiešu baznīcās. Tabula aptver gan Veco Derību, gan Jauno Derību. Sīkāku informāciju par atšķirībām skatiet sadaļā "Bībeles kanons".

Austrumu pareizticīgo, Austrumu pareizticīgo un Austrumu katoļu baznīcām var būt nelielas atšķirības to grāmatu sarakstos, kuras tās pieņem. Ja vismaz viena Austrumu baznīca pieņem kādu grāmatu, tad šī grāmata ir iekļauta šajā tabulā. Austrumu baznīcas pieņem visas tās grāmatas, kuras pieņem Romas Katoļu baznīca.

Kas ir Bībeles grāmatas un kā tās ir sakārtotas

Bībeli parasti dala divās galvenajās daļās: Vecā Derība (vai Tanakh jūdaismā) un Jaunā Derība. Vecā Derība satur likuma, vēsturiskos, praviešu un gudrības rakstus; Jaunā Derība ietver Evaņģēlijus, Apustuļu darbus, apustuļu vēstules un Atklāsmi. Nosaukumi parasti saistās ar tradīciju par autorību (piem., Jesaja, Pāvils, Matejs), taču vēsturiskā autorība daudzviet nav viennozīmīga vai tieši pierādīta.

Bībeles kanona galvenās atšķirības

  • Jūdaisms (Tanakh): tradicionāli 24 grāmatas — tās, kuras bieži saskaņā ar saturu atbilst protestantu Vecajai Derībai, tomēr tās ir citādi iedalītas un nosauktas.
  • Protestanti: parasti atzīst 39 Vecās Derības grāmatas (saskaņā ar Masoretisko tekstu) un 27 Jaunās Derības grāmatas — kopā 66 grāmatas Bībelē.
  • Katoļi: Vecajā Derībā ietver arī deuterokanoniskās grāmatas (kopā parasti 46 OT grāmatas) — kopā ar 27 NT tas veido 73 grāmatas.
  • Pareizticīgie un citu austrumu tradīciju kanoni: atšķiras atkarībā no baznīcas un tradīcijas; daudzām pareizticīgajām baznīcām par pamatu ir Septuaginta (LXX) — tas nozīmē, ka to kanonos var būt teksti, kas katoļu vai protestantu kanonos nav iekļauti.
  • Etiopiešu pareizticīgie (Etiopiešu Ortodokss): kanons ir vēl plašāks un tajā tiek ietverti papildus teksti, kuri citviet nav oficiāli iekļauti (piemēram, Enokss un Jubilejas), tādēļ etiopiešu kanons ir viens no plašākajiem kristīgajos kanonos.

Kas ir deuterokanoniskās un apokrīfās grāmatas?

Deuterokanoniskās grāmatas — tas ir termins, ko izmanto katoļu tradīcija, lai apzīmētu Vecās Derības grāmatas, kuras iekļautas Septuagintā un Vulgātā, bet kuras nav daļa no jūdaisma kanona (Masoretiskais teksts). Protestantu tradīcija tās parasti sauc par Apokrifiem un bieži izvieto atsevišķā sadaļā vai tās pilnībā izņem no kanona. Tipiski piemēri: Tobits, Judita, Gudrība (Sapratne), Siraha grāmata (Ekleziastiskais), Baruhs, 1. un 2. Makkabeju grāmata un papildinājumi pie Esteres un Daniela (piem., Susanna, Azarija lūgšana un Smaržīgie dziesmiņas, Bel un Pūķis).

Kāpēc kanoni atšķiras? (īsā skaidrojumā)

  • Vēsturiskas tradīcijas: dažādas kopienas savus reliģiskos tekstus balstīja uz atšķirīgiem manuskriptiem (Masoretiķu teksts, Septuaginta u.c.).
  • Valodas un tulkojumi: Vecā Derība sākotnēji radās galvenokārt ebreju un aramiešu valodā; Septuaginta — grieķu tulkojums — bija plaši lietota starp grieķiskās kultūras ietekmē esošajām kopienām un šo versiju izmantoja daudzas agrīnās baznīcas.
  • Teoloģiski un kanoniski lēmumi: dažādos laikos un padomēs (piem., Tridents 1546. g. katoļu kanona apstiprināšanā) tika nostiprināti atšķirīgi saraksti; Reformācijas laikā protestanti atgriezās pie Masoretiskā teksta kā Vecās Derības pamata.
  • Vietējā prakse: Austrumu baznīcām bieži ir savu reģionālu tradīciju saraksti, tāpēc atsevišķas grāmatas var būt pieņemtas vienai baznīcai, bet ne citai.

Piemēri un skaidrojums

Dažas grāmatas, kas bieži izraisa atšķirības starp kanoniem:

  • Tobits
  • Judita
  • Gudrības grāmata (Sapratne)
  • Siraha grāmata (Ekleziastiskais)
  • Baruhs un Jerēmijas vēstule
  • 1. un 2. Makkabeju grāmata
  • Papildinājumi pie Esteres un Daniela (piem., Susanna, Azarija lūgšana, Bel un Pūķis)

Jaunā Derība

Jaunā Derība vispārīgi tiek pieņemta visās lielajās kristīgajās tradīcijās un parasti satur 27 grāmatas (četri Evaņģēliji, Apustuļu darbi, Apustuļu vēstules un Atklāsme). Atsevišķās baznīcās var būt dažas atšķirības attiecībā uz pievienotiem tekstiem vai to interpretāciju, taču NT kanons plašākā mērā ir vienots.

Nosaukumi, autorība un literārie žanri

Bībeles grāmatas pārstāv vairākus žanrus: likums (Torah), vēstures hronikas, dzejoļi un dziesmas (Psalmi), gudrības literatūra, pravietojumi, evaņģēliji, vēstules un apokaliptika. Nosaukumi bieži atspoguļo tradīciju par autorību (piem., Pāvila vēstules), taču kritiskā vēstures un literatūras pētniecība dažkārt norāda uz vairākām autorībām vai vēlāku redakciju.

Kā iegaumēt Bībeles grāmatu sarakstu

Daži praktiski paņēmieni:

  • Grupešana: sadalīt pēc sadaļām (Pentateihs/Torah, vēstures, gudrība, pravieši) un iegaumēt katru grupu atsevišķi.
  • Akronīmi un frāzes: veidot no pirmajiem vārdiem atmiņas frāzi vai akronīmu.
  • Ritmi un dziesmas: daudz cilvēku atceras grāmatu secību, dziedot to melodijā.
  • Vizualizācija: kartes vai attēli, kuros katrai grāmatai piešķirts simbols vai aina, palīdz atcerēties secību.

Kur meklēt detalizētāku salīdzinājumu

Ja nepieciešams detalizēts salīdzinājums pa grāmatām un kanoniem (piem., kuras konkrētas grāmatas iekļautas katrā baznīcas tradīcijā), parasti izmanto salīdzinošas tabulas vai kanonu sarakstus reliģisko izdevumu vai akadēmisko resursu publikācijās. Iepriekš minētā tabula (sadaļā ar salīdzinājumu) parasti ietver gan Veco, gan Jauno Derību un norāda, kuras tradīcijas konkrētas grāmatas pieņem.

Ja vēlaties, varu papildināt šo rakstu ar konkrētu kanonu tabulu (katoļu, protestantu, jūdu, dažādu pareizticīgo un etiopiešu sarakstiem) vai sagatavot pārskatāmu sarakstu ar katras grāmatas statusu galvenajās tradīcijās.