Dziesmu dziesma (Salamana dziesma) — nozīme, vēsture un saturs
Dziesmu dziesma (Salamana dziesma) — izsmeļošs ceļvedis par grāmatas nozīmi, vēsturi, saturu un mīlestības simboliku kristīgajā un ebreju tradīcijā.
Dziesmu dziesma ir ebreju Bībeles jeb Tanahas grāmata, kā arī kristīgās Bībeles Vecās Derības grāmata. Tā ir viena no piecām megillot (svītru grāmatām). Dziesmu dziesma ir pazīstama arī kā Salamana dziesma vai kā Dziesmu dziesma. Septuagintā tā pazīstama kā Aisma, kas grieķu valodā ir saīsinājums no ῏Αισμα ᾀσμάτων, Aisma aismatôn, "Dziesmu dziesma".
Autora jautājums un datēšana
Tradicionāli grāmatas priekšvārdā tā tiek pieskaitīta ķēzim Salamānām, tāpēc latviešu tradīcijā bieži lieto nosaukumu Salamana dziesma. Tomēr mūsdienu bibliskie pētnieki atzīmē, ka tieša Salamāna autorība nav pierādāma. Teksta valoda, stilistika un literārais konteksts liecina par iespējamiem vēlākiem slāņiem; lielākā daļa speciālistu datē grāmatu no cirka 10. gadsimta p. m. ē. līdz Hellenistiskajam periodam (3.–2. gadsimtā p. m. ē.). Precīzs datējums joprojām ir diskusiju priekšmets.
Saturs un struktūra
Dziesmu dziesma ir lirisks, galvenokārt dialogu un monologu veidots teksts, ko raksturo mīlestības un dabas tēlu bagātība. Parasti izdala vairākus skaidrus posmus vai nodaļas — teksts sastāv no astoņām nodaļām — un tajā mainās runātāji: mīļotā (dažkārt identificēta kā Sulamite), mīļotais (vīrietis, iespējams, ķēzis), kā arī draudzenes vai tautas kori. Tipiskas ir skaisti izteiktas salīdzinājumu rindas, alegoriski attēli un erotiskas metaforas.
Galvenās tēmas:
- divpusēja kaislība un tuvība starp diviem mīlniekiem;
- mīlestība kā dabas un gada ritma daļa — ziedi, dārzi, dzīvnieki, laika zīmes;
- brīva, dzīva seksualitāte un erotika, kas tekstā netiek nosodīta;
- nostāsti par ilgošanos, šķiršanās un atkalapvienošanās.
Valoda un literārās iezīmes
Dzejniecisks akadēmiskā ķīļa ebreju valodas stils: spēcīgas metaforas, paralelizmi, virkne salīdzinājumu (piemēram, acis kā baloži, lūpas kā sarkanas lentas u. c.). Teksts tiek uzskatīts par vienu no ebreju mīlaspoēzijas spožākajām pērlēm. Mūsdienu tulkojumi centīsies saglabāt ritmu, attēlojumu un erotisko nokrāsu, kas ir būtiska grāmatas nozīme.
Interpretācijas tradīcijas
Dziesmu dziesma ir bijusi interpretēta dažādos veidos dažādās reliģiskajās tradīcijās:
- Jūdaisms: Tradicionālā ebreju lasījumā grāmatu bieži saprot kā alegoriju par Dieva mīlestību pret Izraēlu. Senas komentāru skolas (tostarp rabīniskā tradīcija) lasīja Dziesmu kā simbolisku attēlojumu Dieva un tautas attiecībām. Grāmata tiek lasīta arī liturģiskos kontekstos — tā ir viena no piecām megillot, ko lasa dažādos svētkos (piem., Pesah/ Pashā tās lasījums ir saistīts ar mīlestības un atjaunotās dzīves motīviem).
- Kristietība: Agrīnajā kristietībā un līdz mūsdienām daudzi tēologi interpretējuši Dziesmu kā kristoloģisku alegoriju — Kristus un Baznīcas vai Kristus un dvēseles mīlestības simbolu. Tāpat pastāv arī literāri un mistiski lasījumi, kā arī tie, kuri uzsver teksta burtisko, erotisko dimensiju kā cilvēciskas mīlestības slavinājumu.
Kanona statuss un vēsturiskā pieņemšana
Kaut arī grāmatas erotiskā rakstura dēļ tā senatnē radīja diskusijas par tās piemērotību svētajam kanonam, Dziesmu dziesma tomēr tika iekļauta gan ebreju, gan kristīgajā kanonā. Argumenti par kanonizāciju bieži balstījās uz tās autorības aplēsēm (Salamāna asociācija) un alegoriskajām lasījumu tradīcijām, kas ļāva tai iegūt teoloģisku nozīmi.
Manuskripti un tekstu liecības
Nodrošinājumam par teksta vēsturi kalpo dažādi avoti: Masoreta teksts, Septuaginta tulkojums (grieķu valodā), Vulgāta nosaukums Canticum Canticorum, kā arī atradumi Nāves jūras manuskriptos (Qumran) — starp atrastajiem fragmentiem ir arī Dziesmas fragmenti (piem., 4Q106–4Q108), kas norāda uz grāmatas izplatību un lasīšanu vēl pirms mūsu ēras beigu posma.
Vietējā un mūsdienu nozīme
Dziesmu dziesma joprojām ir tekstuāli un literāri nozīmīga gan reliģiskā praksē, gan literatūras studijās. Tā iedvesmoja viduslaiku misticismu, renesanses un mūsdienu dzejniekus, kā arī tiek plaši analizēta feministiskajos un literāros pētījumos par mīlestību, ķermeni un varu. Savdabīgā kombinācija starp erotiku un svētumu padara šo grāmatu par īpašu avotu, kas ļauj vērot, kā dažādos laikmetos mainījusies cilvēku attieksme pret mīlestību, dzimumu un dievišķo attiecību tēmu.
Praktiskai lasīšanai un interpretācijai ieteicams pievērst uzmanību dažādām lasījumu līnijām — burtiskajam, literārajam un alegoriskajam — jo katra no tām atklāj citus slāņus šī īpašā, liriski izteiksmīgā teksta nozīmē.
Autors un datums
1. pantā šķiet, ka autors ir Salamans, jo tajā ir teikts, ka tā ir "Salamana Dziesmu dziesma", taču tas varētu nozīmēt arī to, ka tā ir dziesma par Salamanu vai Salamanam. Tāpēc jautājums par to, kas bija Dziesmu dziesmas autors, joprojām ir bieži diskutējams.
Ja to rakstīja Salamans, tad, iespējams, ka tas tika uzrakstīts aptuveni desmitajā gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Salamans bija ķēniņš. Patiesībā Tirzas un Jeruzalemes pilsētu pieminēšana tik tuvu viena otrai (6:4) ir izmantota, lai apgalvotu, ka tas ir sarakstīts pirms ķēniņa Omri (885-874 p.m.ē.), lai gan cilvēki joprojām precīzi nezina, kāpēc tieši par Tirzu tika runāts. Tomēr daudzi ir arī teikuši, ka Dziesmu dziesmas valoda ir pierādījums tam, ka tā ir sarakstīta daudz vēlāk.
Lielākā daļa cilvēku domā, ka valodas, stila, tona (noskaņas), perspektīvas un atkārtotu vārdu līdzība liecina, ka to rakstījis viens autors. Taču citi, kuri neuzskata, ka Dziesmu ir rakstījis viens cilvēks vai pat no viena laika vai vietas, saka, ka tas ir tāpēc, ka visas Dziesmas daļas ir no vienas un tās pašas literārās tradīcijas.
Meklēt