Kalvinisms
Kalvinisms pieder pie reformētās protestantisma tradīcijas. Šī tradīcija aizsākās Jāņa Kalvina un citu teologu laikā.
Nozīmīgi Eiropas kalvinisti ir: Mārtiņš Bukers, Heinrihs Bullingers, Pēteris Mārtiņš Vermiglijs un Huldrihs Cvinglijs, bet no Anglijas - reformatori Tomass Krenmers un Džons Dževels. Tā kā Jānim Kalvinam bija liela ietekme un nozīmīga loma konfesionālajās un baznīcas debatēs visā 17. gadsimtā, šo tradīciju parasti sāka dēvēt par kalvinismu.
Mūsdienās ar šo terminu apzīmē arī reformēto baznīcu, kuru agrīnais līderis bija Kalvins, doktrīnas un praksi, un šī sistēma, iespējams, ir vislabāk pazīstama ar savām doktrīnām par predestināciju un pilnīgu samaitātību.
Vēsturiskais fons
Jāņa Kalvina starptautiskā ietekme uz protestantu reformācijas doktrīnu attīstību sākās 25 gadu vecumā, kad viņš sāka darbu pie sava pirmā "Kristīgās reliģijas institūtu" izdevuma. 1534 (publicēts 1536). Kopā ar viņa ieguldījumu baznīcās lietojamo konfesionālo dokumentu izstrādē tas pamatoja Kalvina tiešo personīgo ietekmi uz protestantismu. Viņš ir tikai viens no daudziem, kas ietekmēja reformēto baznīcu doktrīnas, taču ar laiku viņš kļuva par visnozīmīgāko.
Reformātu baznīcu un Kalvina pieaugošā nozīme ir saistīta ar otro protestantu reformācijas posmu, kad pēc Lutera izslēgšanas no katoļu baznīcas sāka veidoties evaņģēliskās baznīcas. Kalvins bija franču trimdinieks Ženēvā. Viņš bija parakstījis luterisko Augsburgas konfesiju. 1540, bet viņa nozīme bija Šveices reformācijai. Tā nebija luteriskā, bet sekoja Huldriham Cvinglijam un pēc tam Kalvinam.
Patiesais kalvinisms (vēsturiskais kalvinisms) nemāca, ka Dievs izvēlas, kurš tiks glābts un kurš netiks glābts. tas māca, ka Dieva godības dēļ Viņš atjauno cilvēkus ar jaunu dabu (dabu, kas mīl Dievu un ienīst grēku), jo ar mūsu veco dabu mēs nekad nemeklētu Dievu (Rom.3:10-12), ja Dievs nebūtu izvēlējies kādu glābt, tad nebūtu neviena glābēja.
Kalvinisma izplatīšanās
Lai gan Kalvins daudz praktizēja Ženēvā, viņa publikācijas izplatīja viņa idejas par pareizi reformētu baznīcu daudzviet Eiropā. Kalvinisms kļuva par vairākuma teoloģiju Skotijā (sk. Džons Nokss), Nīderlandē un dažās Vācijas daļās, kā arī bija ietekmīgs Francijā, Ungārijā, Transilvānijā un Polijā. Kalvinisms kādu laiku bija populārs arī Skandināvijā, īpaši Zviedrijā, bet pēc Upsalas sinodes tika noraidīts par labu luterānismam. 1593.
Lielākā daļa Amerikas Vidusatlantijas un Jaunanglijas kolonistu bija kalvinisti, tostarp puritāņi un holandiešu kolonisti no Jaunās Amsterdamas (Ņujorkas). Holandiešu kalvinistu kolonisti bija arī pirmie veiksmīgie Eiropas kolonizatori Dienvidāfrikā, kas, sākot ar 17. gadsimtu, kļuva pazīstami kā būri jeb afrikāņi.
Dažas no lielākajām kalvinistu kopienām dibināja 19. un 20. gadsimta misionāri; īpaši lielas ir tās Korejā un Nigērijā.
