Jonas grāmata (Vecā Derība, Bībele) — pravieša Jona stāsts par Ninivi
Vecās Derības Jonas grāmata satur četras nodaļas un četrdesmit astoņus pantus. Šī grāmata stāsta par pravieti Jonu, kuru Dievs aicināja doties uz pagānu pilsētu Ninivi, kuru Dievs drīzumā iznīcinās, ja tā nenožēlos grēkus. Ninive bija galvenā asīriešu pilsēta, kas bija Jonas Israēla valsts ienaidnieki. Tā vietā Jona aizbēga no Dieva un ar kuģi devās uz rietumiem. Dievs sūtīja lielu vētru, un kuģis grasījās nogrimt. Dievs parādīja jūrniekiem, ka pie tā vainīgs Jona, un, lai gan viņi negribēja, viņi viņu izmeta no kuģa, un vētra apstājās. Jonu norija liela zivs (iespējams, vaļa). Viņš nožēloja savu grēku - bēgšanu no Dieva. Tad viņš trīs dienas un naktis lūdza. Dievs lika lielai zivij izspļaut Jonu uz sausuma. Tad viņš paklausīja Dievam un devās stāstīt cilvēkiem par viņu grēkiem Dievam.
Tad Jona izgāja cauri visai pilsētai un visiem stāstīja, ka Dievs viņus sodīs. Viņu sirdis mainījās, un viņi ieraudzīja savu ļaunumu. Viņi lūdza Dievu, lai Viņš viņus izglābtu no gaidāmās pilsētas iznīcības. Dievs redzēja viņu pārmaiņas un apžēlojās par viņiem, taču Jona joprojām neticēja. Viņš devās gaidīt uz augstas klints, lai redzētu Dieva dusmas pret pilsētu. Dievam tas nepatika, tāpēc Viņš vispirms lika augt augam, bet pēc tam sūtīja mazu tārpu, lai nokostu mazo ķirbjaugu, kas Jonam bija vienīgā ēna no saules karstuma. Jona bija ļoti dusmīgs un sacīja, ka viņam labāk būtu mirt, nekā dzīvot. Dievs savukārt sacīja, ka Jonam vairāk rūpēja mazais augs nekā visi Ninīves iedzīvotāji!
Sastāvs un literārais raksturs
Jonas grāmata ir īss pravietisks stāsts — naratīvs ar skaidru sižetu, nevis kolekcija orākulu. Tā ir izvietota Vecās Derības praviešu grāmatās, un tradicionāli to saista ar pravieti Jonu, kas ir gan literārs varonis, gan teoloģisks simbols. Grāmata sastāv no četrām nodaļām un 48 pantiem, un to bieži analizē kā trīs galvenās ainas: 1) Dieva aicinājums un Jona bēgšana, 2) Jonas pieķeršana zivs vēderā un viņa lūgšana, 3) Ninives atgriešanās un Jonas dusmas pēc Dieva žēlastības.
Vēsturiskais un ģeogrāfiskais konteksts
Ninive bija sena Asīrijas impērijas galvaspilsēta pie Tigras upes — mūsdienu reģionā tas aptuveni atbilst Mosulai Irākā. Asīrija bija Israēla valsts ziemeļu kaimiņvalsts un bieži kļuva par tās draudu vai apspiedēja lomu vēsturē. Jonas grāmata neatklāj precīzu sastādīšanas laiku; tradīcija to saista ar 8. gadsimtu p.m.ē., bet daudzi pētnieki uzskata, ka teksta redakcija vai sastādīšana var būt vēlākā periodā. Literāri stāsts izmanto vēsturisku fonu, lai izceltu teoloģiskas mācības par Dieva attieksmi pret pagāniem un grēciniekiem.
Galvenās tēmas
- Dieva žēlastība un līdzjūtība: grāmatas centrālā doma ir, ka Dievs ir gatavs pārdomāt sodu, ja cilvēki nožēlo un maina savu ceļu.
- Atgriešanās un nožēla: Ninives iedzīvotāju kolektīvā atgriešanās ir spilgts piemērs tam, ka pat vislielāko grēku kopiena var tikt atvesta pie Dieva žēlastības.
- Pravieša nevēlēšanās un cilvēka ierobežotība: Jona kā nesavaldīgs un bieži pretojošs pravietis atklāj, ka praviešiem ir cilvēciskas vājības un ierobežotas izpratnes par Dieva plānu.
- Universālisms: stāsts parāda, ka Dieva rūpes neaprobežojas tikai ar Israēlu — Viņš interesējas arī par pagānu tautām.
- Teoloģiska pretstats: Jona dusmas pret Dieva žēlastību norāda uz morālām un teoloģiskām sāpēm, kas rodas, ja cilvēks pieprasa tiesu, nevis žēlastību.
Tulkotāju un interpretāciju norādes
Jonas stāsts interpretēts daudzveidīgi: kā vēsturiska apraksta fragments, kā alegorija par atpestīšanu, kā didaktisks piemērs žēlastībai un kā literārs meistardarbs ar ironijas elementiem. Jaunajā Derībā Jēzus norāda uz Jona zīmi (skat. Mateja un Lūkas evaņģēlijus), izmantojot Jonas trīs dienu atrašanos zivī kā zīmi par savu nāvi un augšāmcelšanos. Arī islāmā pravietis Jona (Yunus) parādās kā tēls, kuram ir līdzīgas pieredzes un kurš tiek uzskatīts par Dieva kalpu.
Ietekme un nozīme mūsdienās
Jonas grāmata bieži tiek izmantota, lai runātu par žēlastību, starptautisku cilvēcību un morāli — īpaši jautājumos, kuros cilvēki vai tautas šķiet nepelnījušas piedošanu. Tā izaicina lasītāju izvērtēt savu attieksmi pret ienaidniekiem un nesaprast, ka Dieva žēlastība var būt plašāka nekā cilvēka spriedums.
Sagatavošana lasīšanai
- Lasot, vērts pievērst uzmanību teksta ironijai: pravieša attieksme reizēm kontrastē ar Dieva reakciju.
- Salīdzināšana ar Jaunās Derības atsaucēm (piem., Jēzus pieminējumi) palīdz saprast grāmatas literāro un teoloģisko nozīmi.
- Atkārtota un kontekstāla lasīšana atklāj nianses par žēlastību, nožēlu un universālu Dieva mīlestību.
Jonas grāmata paliek īss, bet spēcīgs stāsts, kas aicina uz pārdomām par taisnīgumu, žēlastību un par to, kā cilvēki reaģē, kad Dievs dod iespēju mainīties.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Cik nodaļu un pantu ir Jonas grāmatā?
A: Jonas grāmatā ir četras nodaļas un četrdesmit astoņi panti.
J: Ko Dievs aicināja doties uz Ninivi?
A: Dievs aicināja pravieti Jonu doties uz pagānu pilsētu Ninivi.
Jautājums: Kas notika, kad jūrnieki izmeta Jonu no kuģa?
A: Kad jūrnieki izmeta Jonu no kuģa, lielā vētra apstājās.
Jautājums: Ko Dievs darīja pēc tam, kad redzēja, ka Ninīve ir mainījusi savu sirdi?
A: Redzēdams, ka Ninive ir mainījusi savu sirdi, Dievs apžēlojās par viņiem un paglāba tos no iznīcības.
Jautājums: Ko Dievs sūtīja, lai nokautu mazo ķirbjaugu, kas Jonam deva ēnu?
A:Dievs sūtīja mazu tārpiņu, lai nokautu mazu ķirbja augu, kas Jonam deva ēnu.
Jautājums: Kāpēc Dievs nepiekrita tam, ko Jona gribēja darīt, gaidot uz augstas klints?
A:Dievs neapstiprināja to, ko Jona gribēja darīt, gaidot uz augsti paceltas klints, jo Viņš gribēja, lai viņš izrādītu līdzjūtību pret visiem cilvēkiem Ninīvē, nevis rūpētos tikai par sevi.
