Budai (ķīniešu: 布袋), japāņu valodā izrunā Hotei, pazīstams arī kā Smejošais Buda, bija budistu mūks Ķīnā. Daudzi ķīniešu budisti tic, ka viņš bija Maitrejas reinkarnācija - personas, kas kļūs par nākamo Budu pēc Gautamas Budas.

Viņš ir iekļauts budistu, daoistu un sintoistu tradīcijās. Viņa attēlus var atrast daudzos tempļos, restorānos un uzņēmumos. Budai ir kļuvis par laimes un pārpilnības dievu dažās daoisma un budisma formās. Japānā Hotei ir viens no septiņiem laimes dieviem (Shichi Fukujin). Viņš gandrīz vienmēr tiek attēlots smaidošs vai smaidošs, tāpēc ķīniešu valodā viņš tiek dēvēts par "Smaidošo Budu" (ķīniešu: 笑佛).

Vēsture un izcelsme

Budai ir gan vēsturiskā, gan leģendārajā slānī. Pēc leģendām viņš bija nenoteikts, ekscentrisku paražu apvīts mūks, kurš ceļoja pa Ķīnu ar lielu auduma maisu — no tā cēlies viņa vārds (ķīniešu 布袋 bùdài = "auduma maisiņš"). Daži avoti liecina, ka viņš dzīvojis ap 10. gadsimtu (Piecu dinastiju un Deju karalistu periods), tomēr precīzi vēsturiskie dati nav skaidri un daļa informācijas ir mitoloģiska. Budai saistīšana ar nākamo Budu — Maitreju — radusies Chan (zen) tradīcijās, kur viņu dažkārt uzskata par Maitrejas iemiesojumu vai par tādu garīgu pavadoni.

Izskats un simbolika

Visbiežāk sastopamais Budai tēls ir viegli atpazīstams:

  • Resna, atvērta vēdera figūra — simbolizē labklājību, veselību un bezrūpību;
  • Smaids vai smiekli — laimes un apmierinātības simbols;
  • Auduma maisiņš — satur dāvanas, pārtiku vai dārgumus, norādot uz dāsnumu un spējām apmierināt vajadzības;
  • Ventilators vai lūgšanu krelles — dažkārt tur ventilatoru, kas, pēc ticējuma, izpilda vēlmes vai atbrīvo no bēdām; lūgšanu krelles norāda uz reliģisku praksi;
  • Bērni ap viņu — bieži redzami zīmējumos un skulptūrās, simbolizēdzēl auglību, dzīvesprieku un ģimenes laimi.

Budai liela vēdera glāstīšana ir mūsdienu populārs rituāls — ticētāji un tūristi bieži pieskaras skulptūras vēderam, lai piesaistītu veiksmi un labklājību.

Relģiskā un kultūras loma

Budai nav identisks vēsturiskajam Gautamas Budai; viņš vairāk ir tautā iemīļots folkloras un reliģisko tradīciju varonis, kas integrējies budismā, daoisma un citos lokālajos kultūras slāņos. Japānā Hotei iekļāva Shichi Fukujin — septiņu laimes dievu panteonā, kur katrs simbolizē citus laimes aspektus.

Viņa tēls tiek plaši izmantots komerciāli — restorānos, veikalos un uzņēmumos izvieto Budai statujas, lai piesaistītu klientus un labklājību. Tāpat Budai parādās mākslā (gleznas, kokgriezumi, porcelāna figūriņas), literatūrā un teātra tradīcijās.

Mūsdienu uztvere un kļūdas

Rietumu kultūrā Budai bieži sauc par "Laughing Buddha" (“Smejošais Buda”), un reizēm tiek kļūdaini uzskatīts par pašu Gautamu Buddha. Šī sajaukšanās nāk no līdzīgajiem tituliem un to, ka abi saistīti ar budismu, taču tie ir atsevišķas figūras ar atšķirīgām vēsturiskām un simboliskām nozīmēm.

Kā atpazīt Budai statuju un pareiza novietošana

  • Budai statuja parasti ir smaidīga, apaļa un tur auduma maisiņu.
  • Fengšui praksē to bieži novieto ieejas tuvumā vai viesistabā, seju vērstu pret durvīm, lai "uzņemtu" labumu un veiksmi.
  • Templos un altāros Budai vieta var atšķirties atkarībā no tradīcijas — dažkārt viņam atvēlēta atsevišķa niša kā laimes un dāsnuma simbolam.

Nobeigums

Budai (Hotei) ir plaši mīlēts un simbolisks tēls Āzijas reliģiskajā un populārajā kultūrā. Viņa smaids, dāsnums un vieglā dzīves uztvere padara viņu par spēcīgu laimes, pārpilnības un dzīvesprieka simbolu, kas turpina iedvesmot mākslu, rituālus un ikdienas ticējumus visā reģionā un ārpus tā.