Daoisms (Taoisms): Ķīniešu filozofija par Tao, harmoniju un dzīvi
Daoisms (Taoisms) — senā ķīniešu filozofija par Tao, harmoniju un līdzsvarotu dzīvi; mācības, prakse un ceļš uz iekšējo mieru un sabalansētu ikdienu.
Taoisms jeb daoisms ir ticības veids vai domāšanas veids par dzīvi. Tas ir vismaz 2500 gadu vecs un nāk no Ķīnas. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka daoisms ir filozofija. Tao (vai Dao, 道) ir nosaukums spēkam jeb "Ceļam", kas, kā uzskata daoisti, veido visu pasaulē. Taoisti uzskata, ka Tao nevar pareizi aprakstīt ar vārdiem. Pašā pirmajā rindkopā Dào Dé Jīng (道德经), kas ir vissvarīgākais daoisma teksts, ir teikts: "Ceļš, ko var izskaidrot ar vārdiem, nav īstais Ceļš." Tas ir patiesais Ceļš. Ir arī daudzi citi daoisma skolotāju svētie raksti.
Pamatteksti un skolotāji
Viena no galvenajām daoisma rakstiskajām tradīcijām ir Dào Dé Jīng, ko tradicionāli saista ar skolotāju un domātāju Laozi. Vēl viens ļoti ietekmīgs teksts ir Zhuāngzǐ (Zhuangzi), kas uzsver dabu, spontanumu un cilvēka attiecību ar pasaulei. Pastāv arī citi teksti un komentāri — dažādos laikos daoismi veidoja gan filozofiskus, gan reliģiskus rakstus, kuros attīstījās dažādas domas par Tao, De (tikumu vai iekšējo "spēku") un praksi.
Pamatidejas
- Tao (Dao) — nepārveidojamais Ceļš vai principu kopums, kas nosaka lietu kārtību; tas nav pilnībā aprakstāms vārdos.
- De (德) — "tikums" vai iekšējā enerģija, kas rodas, dzīvojot saskaņā ar Tao.
- Wu wei (ne-darīšana vai "nedarbība") — rīcība, kas nav spēlēta vai piespiedu, bet atbilstoša dabiskajam ritmam; bieži tulkots kā "nekonfliktējoša rīcība".
- Yin un yang — pretpolu un līdzsvara princips, kas parāda, ka pretstati papildina viens otru un ir savstarpēji saistīti.
- Simpleks un zìrán (dabisks esamības veids) — vērtība uz vienkāršumu, pazemību un dzīvi harmonijā ar dabu.
Reliģiskā un filozofiskā daoisma atšķirības
Daoisms var būt gan filozofisks, gan reliģisks. Filozofiskais daoisms koncentrējas uz tekstu lasīšanu, morālām pārdomām un dzīves atzīmēšanu saskaņā ar Tao. Reliģiskais daoisms iekļauj tempļus, garīdzniecību, rituālus, meditācijas prakses un arī meklējumus pēc ilgdzīvošanas vai nemirstības (iekšējā un ārējā alkīmija). Abas strāvas savstarpēji ietekmēja viena otru gadu gadsimtu gaitā.
Prakses
Taoisti izmanto dažādas praktiskas pieejas, lai integrētu mācības ikdienā. Starp populārām praksēm ir meditācija, qigong, taiji (taiči), elpošanas vingrinājumi, kustību vingrinājumi un iekšējā kultivācija. Rituālos tempļos tiek veiktas ceremonijas, lūgšanas un maģiskas prakses, savukārt filozofiskā tradīcija vairāk uzsver pārdomāšanu, lasīšanu un vienkāršu dzīvesveidu.
Ietekme un mūsdienu nozīme
Daoisma idejas ir dziļi ietekmējušas Ķīnas kultūru — mākslu, dzejniecību, medicīnu (tradiocionālo ķīniešu medicīnu), arhitektūru un dzīvotprasmes. Mūsdienās daoisma principi, piemēram, vienkāršība, tuvība dabai un nemērķēta rīcība, ir aktuāli arī plašākā pasaules kontekstā — ekoloģiskā domāšanā, dzīves vienkāršošanā un prakses, kas līdzīgas uzmanībai un meditācijai. Kopumā daoisms aicina uz harmoniju, elastību un dzīvi, kas seko dabiskajam ritmam.
Īsumā, daoisms — gan kā filozofija, gan kā reliģiska tradīcija — piedāvā skatījumu uz dzīvi, kurā svarīgākais ir harmonija ar dabu, iekšējā līdzsvara saglabāšana un konflikta izvairīšana; tā vietā tiek meklēts ceļš, kā dzīvot vieglāk un saskaņotāk ar apkārtējo pasauli.
Vēsture
Taoisms pirmo reizi rakstos parādījās Ķīnā pirms aptuveni 2500 gadiem. Cilvēki ne vienmēr sākumā raksta par savām reliģijām, tāpēc šī reliģija var būt daudz senāka. Daži nozīmīgi cilvēki daoisma vēsturē ir:
- Laozi jeb Lao Dzu (老子). Tiek uzskatīts, ka viņš ir uzrakstījis Dào Dé Jīng.
- Zhuangzi jeb Chuang Tzu (庄子). Līdzīgi kā Lao Tzu, arī viņa teicieni un stāsti mūsdienās ir apkopoti grāmatā un tulkoti angļu un citās valodās.
- Huangdi (Dzeltenais imperators, 黄帝). Viņš tiek uzskatīts par pirmo daoistu, taču neviens precīzi nezina, vai viņš bija reāla persona.
Ticējumi un prakse
Šīs reliģijas piekritēji tic, ka, kaut ko darot ar vārdiem, domām, simboliskām darbībām utt., var panākt izmaiņas reālajā pasaulē. Šo ideju ir grūti saprast. Lūk, piemērs: Pastāv sena nostāsts, kas vēsta, ka reiz Ķīnu pārņēmuši plūdi. Pasauli no plūdiem izglāba 禹 Yǔ, kuram bija tikai viena darbspējīga kāja. Yǔ īpašā kārtībā devās uz dažādām Ķīnas daļām un izrakņāja grāvjus, lai plūdu ūdens varētu aizplūst okeānā. Kad pasaulē notiek kaut kas ļoti slikts, daoistu priesteris var doties uz daoistu templi un izspēlēt to, ko darīja Yǔ, un, tikai to darot, pasaule labosies.
Daoistu priesteri dara daudz ko citu. Piemēram, viņi var izmantot uguni un troksni, lai aizbiedētu dēmonus. Viņi var darīt lietas, lai izārstētu slimības. Viņi var veikt bēru ceremonijas un palīdzēt pasargāt jaunos spokus no kaitējuma.
Taoismā tiek uzskatīts, ka pretstatu pastāvēšana ir atkarīga viens no otra. Piemēram, liels un mazs. Vai arī gaisma un tumsa.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir daoisms?
A: Taoisms jeb daoisms ir ticības veids vai domāšanas veids par dzīvi, kas radies Ķīnā vismaz pirms 2500 gadiem.
Q: Kas ir dao?
A: Tao (vai Dao, 道) ir nosaukums spēkam jeb "Ceļam", kas, kā uzskata daoisti, veido visu pasaulē.
J: Kā daoisti apraksta Tao?
A: Taoisti uzskata, ka Tao nevar pareizi aprakstīt ar vārdiem. Pašā pirmajā rindkopā Dào Dé Jīng (道德经), kas ir vissvarīgākais daoisma teksts, ir teikts: "Ceļš, ko var izskaidrot ar vārdiem, nav īstais Ceļš." Tas ir "ceļš, ko var izskaidrot ar vārdiem".
J: Kāds ir viens no svarīgākajiem daoisma principiem?
A: Viens no svarīgākajiem daoisma principiem ir pievērsties vienkāršai un līdzsvarotai dzīvei harmonijā ar dabu.
J: Ko daoisti uzskata par konfliktiem?
A: Taoisti uzskata, ka konflikts nav labs un ka, ja jums ar kaut ko ir problēmas, labāk ir atrast veidu, kā tās apiet.
J: Vai daoisms ir reliģija vai filozofija?
A.: Mūsdienās tiek uzskatīts, ka daoisms ir filozofija.
J: Vai taoismā bez Dào Dé Jīng ir arī citi svētie raksti?
A: Jā, ir daudz citu svēto rakstu, kurus sarakstījuši daoisma skolotāji.
Meklēt