Bodhisattva (latviski biežāk raksturots arī kā bodhisatva vai bodisatva) ir būtnes nosaukums budisma tradīcijā — tas ir budists, kurš ir ceļā uz to, lai kļūtu par Budu. Bodhisattvas ir sasnieguši zināmu apgaismības līmeni, taču, pretstatā tam, lai tūlīt ieietu nirvānā, viņi apzināti atliek pilnīgu atbrīvošanos, lai turpinātu palīdzēt citām dzīvajām būtnēm. Šī attieksme — upurēt savu tūlītējo galīgo atbrīvošanos citu labā — ir viens no būtiskākajiem bodhisattvas ideāla elementiem.

Vārds bodhisattva sastāv no divām sanskrita daļām: bodhi — apgaismība, un sattva — būtne. Svarīgs jēdziens, kas saistās ar bodhisattvu ceļu, ir bodhicitta — apgaismības prāts vai nodoms: vēlme sasniegt apgaismību nevis tikai sev, bet visu būtnu labā.

Termins Bodhisattva var attiekties gan uz vispārēju ideālu, gan uz konkrētiem mitoloģiskiem un reliģiskiem tēliem — piemēram, Avalokiteshvara, Mandžušri (Mandžušri) un Vadžrapani (Vadžrapāni) tiek uzskatīti par slaveniem bodhisattvām. Daudzi bodhisattvas ir devuši īpašu solījumu, kas nosaka viņu personību vai metodi, kā palīdzēt cilvēkiem. Piemēram, Kšitigarbha (Kṣitigarbha) deva zvērestu nesasniegt apgaismību, kamēr ellē vairs nebūs nevienas būtnes. Daži budas, piemēram, Amitabha, deva noteiktus solījumus, kad viņi bija bodhisattvas; viņš kļuva par Budu, kad šie solījumi tika izpildīti.

Lomas un prakse

Bodhisattvu ideāls ir īpaši centrāls Mahajānas budismā, kur tas tiek uzskatīts par galveno garīgo mērķi. Bodhisattva darbi parasti ietver:

  • Ētisku dzīvi: morāles un līdzcietības attīstīšanu pret visām būtnēm.
  • Meditāciju un sapratni: mērķis ir attīstīt dziļu izpratni (prajna) un koncentrāciju.
  • Altruistiskas darbības: aktīva palīdzība citiem, mācību sniegšana un vadība.
  • Rituālus un lūgšanās: mantru recitācija, vizualizācijas prakses, ziedojumi un svinības, kas vērstas uz būtnes labumu.

Treniņā bieži uzsvērti tā sauktie seši vai desmit paramitās (pilnības, dāsnība, pacietība, enerģija, meditācija, gudrība utt.), kas jāpraktizē, lai attīstītu bodhisattva raksturu. Mahajānā tiek runāts arī par pakāpēm jeb bhūmi — posmiem, ko būtnes šķērso ceļā uz pilnīgu budismu (bieži min desmit bhūmi).

Bodhisattva solījumi un bodhicitta

Bodhisattva solījums (vai solījumi) ir formāla apņemšanās attīstīt un turēt bodhicittu — tie var būt gan vienkārši, gan ļoti sarežģīti un simboliski. Solījumi var tikt dotie klosterī vai laicīgā kopienā, un tos var atjaunot periodiski. Daži solījumi attiecas uz konkrētiem mērķiem (piem., nešķirties no līdzcietības līdz visām būtnēm būs atbrīvotas), citi — uz noteiktām metodēm, kā sniegt palīdzību.

Atšķirības starp tradīcijām

Theravādā termins bodhisatta parasti attiecas uz būtni, kas agrākos laikos ir apņēmusies kļūt par Budu (piemēram, Sidharthas iepriekšējās dzīvēs Jataka stāstos). Mahajāna savukārt padara bodhisattva ideālu par ikdienas, pieejamu ceļu gan monahiem, gan lajiem. Tāpat tantriskās tradīcijas (Vajrajāna) attīsta bodhisattva ideālu iejūtoties dievišķajās formās un praksēs, izmantojot vizualizāciju un mantras.

Ikonogrāfija un kultūras ietekme

Bodhisattvas bieži attēloti tēlos, kas simbolizē viņu īpašības: Avalokiteshvara — līdzcietība, Mandžušri — gudrība, Vadžrapani — spēks un aizsardzība. Šie tēli kļuvuši par plaši pazīstamiem kultūras simboliem daudzās Āzijas kultūrās, ietekmējot mākslu, literatūru un rituālus. Devocionālas prakses pret bodhisattvām veicina dažādu sociālu un labdarīgu aktivitāšu attīstību, jo līdzcietība tiek tulkota arī kā praktiska palīdzība citiem.

Īsi sakot, bodhisattva ir gan garīgs ideāls, gan praktiska apņemšanās — tas nozīmē attīstīt apgaismības prātu (bodhicitta) un izmantot savas garīgās spējas, lai palīdzētu visām būtnēm. Šis ideāls iedvesmo gan klosteru praksi, gan laicīgu ētiku un sociālu darbību budisma tradīcijās.