Kravu kulti — fenomens Melanēzijā: definīcija un vēsture
Kravu kulti Melanēzijā: izskaidrojums, vēsturiska izcelsme un kultūras ietekme — definīcija, rituāli un koloniālās sadursmes fenomens.
Kravas kults ir termins, ko lieto, lai aprakstītu vairākas sinhronizētas reliģiskas vai rituālas kustības, kuras parasti rodas sabiedrībās, kas piedzīvo strauju un dziļu sociālu pārmaiņu sakarā ar ārējo kontaktu. Šādas kustības plaši dokumentētas Melanēzijā, un līdzīgs fenomens novērots arī citviet Klusā okeāna reģionā. Kravu kultu pamatā bieži vien ir ticība, ka ārvalstu preces — tā saucamā krava — tiek dāvināta vai nosūtīta no pārdabiskām būtnēm, gariem, dievībām vai senčiem, un ka, pareizi rīkojoties, šīs preces var "piesaistīt" savai kopienai.
Definīcija un pazīmes
Kravu kultiem ir vairākas atkārtojošas iezīmes:
- radoša imitācija — cilvēki atdarina ārvalstu rituālus vai aparatūru (piem., ceļošanas, militāru ceremoniju, radio un lidmašīnu signālu imitācija), cerot aktivizēt kravas pieplūdumu;
- rituālu un simbolu koncentrēšana uz piegādi — būvētas lidlauku un kuģu "pagalma" imitācijas, izgatavoti koka "radio" vai "telefonu" aparāti;
- mesijiskas vai millenāristiskas cerības — ticība, ka drīz notiks nozīmīgas pārmaiņas, kas atgriezīs bagātību un varu vietējai kopienai;
- sociāla kritika un atbilde uz ārējo ietekmi — daudzas kustības funkcionē kā reakcija uz koloniālismu, nodarbinātību, nevienlīdzību un institucionālo kontroles iekārtu sekām.
Vēsture un izcelsme
Pirmie apraksti par šādām parādībām parādījās koloniālisma laikmetā, kad koloniālās lielvalstis saskārās ar tehnoloģiski mazāk attīstītām sabiedrībām. Dokumentētie kravu kulti koncentrējas uz Jaungvinejā ir un citās Klusā okeāna reģiona vietās, tostarp Mikronēzijas un Melanēzijas salām. Izšķirošais katalizators daudziem kustības viļņiem bija Otrā pasaules kara laiks, kad reģionā ieradās bagātīgi apgādātas sabiedroto armijas — lidmašīnas, kuģi un militārais personāls radīja iespaidu par neparastu un viegli pieejamu "kravu".
Kontaktā ar Rietumu priekšmetiem un tehnoloģijām vietējie iedzīvotāji bieži vien nesaprata to ražošanas procesus vai sadales ķēdi. Kā tekstā aprakstīts, cilšu sabiedrībām saskaroties ar Rietumu civilizāciju, tās redzēja tādas preces kā radioaparātus un citas ierīces, kas šķita pārdabiskas. Rezultātā daudzas kopienas mēģināja atdarināt ārvalstu rīcību un veikt rituālus, lai piesaistītu līdzīgu labumu sev.
Slaveni piemēri
Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir Tanna sala, kur pastāvēja un pastāv apvienojumi, kas saistīti ar Rietumu ietekmi. Citos gadījumos, piemēram, Tanna salā Vanuatu, kulta locekļi pielūdz amerikāņus vai gaida to atgriešanos ar kravu. Vēl viens labi pazīstams ir tā saucamais "John Frum" kults, kas radās Tanna salā un kurā tiek gaidīts noslēpumains mesijas tēls, kas atnesīs bagātību un atjaunos kārtību. Arī tā dēvētais "Prince Philip Movement" (Tannā) ir piemērs tam, kā ārvalstu figūras var iegūt dievišķu statusu reģionālu reliģisku pārbūvi laikā.
Cēloņi un simbolika
Kravu kultu analīze parāda, ka tie bieži mājo divos līmeņos: simboliskajā un praktiskajā. Simboliski krava reprezentē materiālo labumu, varu un sociālo pārākumu — to, ko vietējie ir pazaudējuši vai uz ko tie cer. Praktiski rituāli sniedz kopienai strukturētu veidu, kā reaģēt uz sociālajām spriegumu, sniedz līderību un stiprina kolektīvo identitāti.
Antropoloģiskās interpretācijas un kritika
Agrīnie koloniālie novērotāji un daži plašsaziņas līdzekļi kravu kultus attēloja kā "naivus" vai primitīvus fenomenu. Mūsdienu antropologi tomēr uzsver, ka šīs kustības ir sarežģītas sociālpolitiski motivētas reakcijas uz ārējo dominanci, ekonomiskām izmaiņām un kultūras saspīlējumiem. Kravu kulti var darboties arī kā forma pretestībai vai kā mēģinājums atgūt autonomiju, reorganizēt sabiedrību un izveidot jaunas cerības nākotnei. Dažas kustības laika gaitā pārvērtās par ilgstošām reliģiskām kopienām vai politiskām kustībām.
Mūsdienu nozīme un mantojums
Šodien kravu kulti ir gan vēsturisks, gan kultūrvēsturisks fenomens, kas tiek pētīts, lai saprastu koloniālismu, globalizāciju un tehnoloģiju ietekmi uz lokālajām sabiedrībām. Vietējās kopienas, kas piedzīvoja šādas kustības, bieži saglabā elementus no rituāliem vai pārliecībām, kas ir kļuvušas par daļu no viņu identitātes. Antropologi un vēsturnieki turpina pētīt, kā šī pieredze ietekmēja sociālo struktūru, reliģisko praksi un attiecības ar ārpasauli.
Kopsavilkums
Kravu kulti nav tikai "nepareiza" izpratne par tehnoloģiju — tie ir daudzslāņaini sociālie un reliģiski procesi, kas izriet no saskarēm ar spēcīgākām ārējām varām un no cerības uz labāku materiālo nākotni. Tie palīdz izprast, kā cilvēki interpretē un reaģē uz pārmaiņām, un sniedz vērtīgu ieskatu par koloniālās un postkoloniālās pasaules dinamiku.
Cilvēki, kas pieder pie kravu kultiem, bieži uzskata, ka dievības un senči ir tie, kas nodrošina kravu. Viņi domā, ka krava ir radīta kravas kulta locekļiem, tomēr to saņem ārzemnieki, tāpēc kulta centieni un rituāli tiek veikti tā, lai ārzemnieki saņemtu mazāk šo preču, bet kulta locekļi — vairāk.
Džona Frūma kravas kulta rituālais krusts, Tannas sala, Jaunhebridu salas (tagad Vanuatu), 1967. g.
Saistītās lapas
- Vailalas trakums - kravas kults, kas darbojās no 1919. līdz 1922. gadam, iespējams, pirmais dokumentētais kravas kults.
- Spoku deja - līdzīga kustība, kas notika, kad Amerikas pamatiedzīvotāji nonāca saskarē ar Eiropas kolonistiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kravas kults?
A: Kravas kults ir reliģiska kustība, kas aizsākās, kad Melanēzijas un Jaungvinejas cilšu sabiedrības saskārās ar Rietumu civilizāciju.
J: Kāpēc tos sauc par kravas kultiem?
A: Par kravas kultiem tos sauc tāpēc, ka cilšu ļaudis redzēja Rietumos ražotas preces, piemēram, radioaparātus, un sauca tos par kravu.
J: Ko imitē kravu kultu dalībnieki?
A: Kravas kulta locekļi atdarina rietumnieku uzvedību, cerot, ka daži gari atsūtīs viņiem vairāk kravas.
J: Kur tika dokumentēti pirmie kravu kulti?
A: Pirmie kravu kulti tika dokumentēti Jaungvinejā un citās Mikronēzijas, Melanēzijas un Klusā okeāna rietumu daļas valstīs.
J: Kādiem uzskatiem par kravu tic kravas kultu dalībnieki?
A: Kravu kultu locekļi tic, ka kravu ir radījušas viņu dievības un senči un ka tā ir radīta kravu kulta locekļiem, bet svešzemniekiem tā pieder.
J: Kāpēc notiek kravu kultu centieni un rituāli?
A: Kravu kultu centieni un rituāli notiek tādēļ, lai ārzemnieki saņemtu mazāk šo preču, bet kulta locekļi - vairāk.
J: Ko pielūdz kravas kulta locekļi Tannas salā Vanuatu?
A: Kravas kulta locekļi Tannas salā Vanuatu pielūdz amerikāņus, kas atveda kravu.
Meklēt