Korāls
Korāls (izrunā: "Ko-RAHL") ir himna, ko luterāņu baznīcā dzied visi cilvēki. Chorāli attīstījās vēlās renesanses un agrīnā baroka laikā. Lielākā daļa no tiem tika sarakstīti šajā laikā.
Mārtiņš Luters uzskatīja, ka draudzei (cilvēkiem, kas piedalās dievkalpojumā baznīcā) ir jābūt pieejamai ne pārāk sarežģītai mūzikai. Viņš uzskatīja, ka vārdiem jābūt vācu, nevis latīņu valodā, lai visi saprastu, par ko viņi dzied. Luters pats rakstīja daudzu korāļu vārdus. Viņš pat pats sacerēja dažas melodijas, piemēram, Ein' feste Burg (Varens cietoksnis). Dažkārt viņš izmantoja tradicionālās gregoriāņu dziedājuma melodijas no katoļu dievkalpojuma un pievienoja tām jaunus vācu vārdus, piemēram, Christ lag in Todesbanden (Kristus gulēja nāves tumšajos važās).
Koraļa vārdiem ir atskaņām raksturīgs atskaņu raksts. Lielākajai daļai melodiju ir AAB forma (divas reizes dziedama pirmās daļas melodija, pēc tam - otrās daļas melodija). Šo formu vācu valodā sauc par "Bar formu".
Johans Sebastians Bahs izmantoja daudzas korāļu melodijas, parasti pievienojot savu harmoniju. Viņš tos izmantoja savās kantātēs. Daudzus no šiem četrdaļīgās harmonijās ieturētajiem korāļiem šodien dzied kā himnas vācu protestantu baznīcās, un dažas no melodijām tiek izmantotas arī angliski runājošās valstīs.
Koraļa melodijas parādās arī korālmūzikas prelūdijās, skaņdarbos ērģelēm. Tās parasti tiek atskaņotas dievkalpojumu laikā pirms korāļa dziedāšanas.
Chorālus savos skaņdarbos izmantoja daudzi vēlākie komponisti, piemēram, Felikss Mendelszons, Antons Brukners un Makss Rēgers.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir chorāls?
A: Korāls ir himna, ko luterāņu baznīcā dzied visi cilvēki. Tas attīstījās vēlās renesanses un agrīnā baroka laikā.
Q: Kāpēc Mārtiņš Luters uzskatīja, ka draudzēm ir svarīgi, lai tām būtu mūzika, ko tās varētu dziedāt?
A: Mārtiņš Luters uzskatīja, ka draudzei ir jābūt mūzikai, ko dziedāt, kas nav pārāk sarežģīta, un viņš vēlējās, lai draudze spētu saprast, par ko tā dzied, tāpēc viņš vārdus rakstīja vācu, nevis latīņu valodā.
Vai Mārtiņš Luters pats rakstīja kādu no melodijām?
A: Jā, Mārtiņš Luters pats rakstīja dažas melodijas, piemēram, Ein' feste Burg (Varens cietoksnis). Viņš izmantoja arī tradicionālās gregoriāņu dziedājuma melodijas no katoļu dievkalpojumiem un pievienoja tām jaunus vācu valodas vārdus, piemēram, Christ lag in Todesbanden (Kristus gulēja nāves tumšajos važās).
J: Kā parasti skan korāla melodija?
A: Lielākajai daļai chorāla melodiju ir AAB forma (divas reizes dziedama pirmās daļas melodija, pēc tam otrā daļa), ko vācu valodā sauc par "Bar formu".
J: Kā Johans Sebastians Bahs izmantoja chorālus?
A: Johans Sebastians Bahs izmantoja daudzas chorālu melodijas, parasti pievienojot savu harmoniju. Viņš tos izmantoja savās kantātēs un sacerēja daudzas četru partiju harmonijas, kuras vēl šodien dzied kā himnas vācu protestantu baznīcās vai angliski runājošās valstīs.
J: Kādus vēl citus pielietojuma veidus komponisti bija atraduši korāļiem, ne tikai kantātēm?
A: Tādi komponisti kā Felikss Mendelszons, Antons Brukners un Makss Rēgers izmantoja chorālus savos skaņdarbos, kā arī radīja skaņdarbus ērģelēm, ko sauca par "chorālu prelūdijām", kuras parasti atskaņoja dievkalpojumu laikā pirms dziedāšanas sākuma.
