Gudrības grāmata — Salamana gudrība Septuagintas Vecās Derības grāmata
Gudrības grāmata (saukta arī par Salamana Gudrību vai vienkārši Gudrību) ir viena no Vecās Derības grāmatām. Tā tiek pieskaitīta pie Septuagintas jeb septiņām Bībeles gudrības grāmatām.
Kāds priesteris, vārdā Svētais Melito, kurš dzīvoja mūsu ēras otrajā gadsimtā, teica, ka jūdi un kristieši šo grāmatu uzskatīja par kanonisku un ka Naḥmanīds, rakstot Pentatēhiju, varēja to pārtulkot ebreju valodā.
Papildus iepriekš minētajam, mūsdienu pētnieki parasti uzskata, ka Gudrības grāmata nav tieši sacerēta Salamana laikā. Tā tradicionāli tiek piešķirta Salamanu kā gudrības simbolam, taču teksta autors visticamāk ir anonīms un darbs radīts grieķu valodā. Liela daļa akadēmiskās literatūras datē šo grāmatu aptuveni 1. g. p. m. ē. — laiku, kad jūdaisms mijiedarbojās ar helēnisma ietekmi, īpaši Aleksandrijā (Ēģiptē).
Svarīgi aspekti par grāmatas saturu un nozīmi:
- Galvenās tēmas: gudrība kā dievišķs, dzīves vadītājs; taisnīgums un taisno sodīšana; cilvēciskā dzīve un ētika; dzīvība un nāve kā morālo izvēļu sekas.
- Stils: teksts savieno poētiskas himnas, pamācības un filozofiskas pārdomas; bieži izmanto personificētas gudrības attēlojumu (piem., "Gudrība" runā kā personība).
- Kanoniskais statuss: grāmata ir iekļauta Septuagintā un tāpēc ir kanoniska Romas katoļu un Austrumu pareizticīgo tradīcijās kā daļa no deuterokanoniskajiem grāmatām. Jūdaisms un lielākā daļa protestantu tradīciju to neuzskata par Vecās Derības kanonisku daļu un bieži klasificē kā apokrifu.
- Valoda un tekstuālā tradīcija: saglabājušies galvenokārt grieķu teksti; iespējamie ebreju vai arameju prototipi nav saglabājušies. Ir arī tulkojumi un manuskripti citās valodās — latīņu, siriešu u. c.
Grāmatas ietekme ir plaša: tā iekļauta liturģiskos lasījumos dažās tradīcijās, ietekmējusi viduslaiku teoloģiju un gudrības literatūru un tiek bieži citēta kā piemērs saprāta un morāles mācībām. Mūsdienu komentētāji uzsver tās sintezēto pasaules uzskatu — jūdu reliģiskā doma saplūst ar helēnisma filozofiskajiem elementiem, radot tekstu, kurš ir vienlaikus teoloģisks un filozofisks.
Par vēsturiskajiem liecībām: Svētais Melito (Melito no Sardes), minēts iepriekš, bija 2. gadsimta bīskaps, kurš pieminējis vairākus Septuagintas tekstus kā autoritatīvus. Viduslaiku pētnieki un komentētāji, piemēram, Naḥmanīds (Rambans), sprieda par teksta valodu un iespējamo ebreju izcelsmi; tomēr vēsturiskie avoti ir dažādi, un nav viennozīmīgu pierādījumu, kas apstiprinātu oriģinālu ebreju tekstu, kas pilnībā saglabājies.
Kopsavilkumā, Gudrības grāmata ir būtiska deuterokanoniska teksta piemērs, kas sniedz vērtīgas atziņas par antīkā pasaules gudrības domāšanu, un tai joprojām ir nozīmīga loma gan teoloģiskajā, gan literārajā pētījumā.
Kas un kad uzrakstīja grāmatu
Sākotnēji grāmata bija rakstīta grieķu valodā, bet tai bija ebreju dzejas stils. Neviens īsti nezina, kas šo grāmatu sarakstīja, bet daži arheologi uzskata, ka, visticamāk, to bija uzrakstījis Salamans. Tas pamatojas uz grāmatas stilu un valodu. Piemēram: "Tu mani esi izredzējis par savas tautas ķēniņu un par savu dēlu un meitu tiesnesi: Tu man esi pavēlējis uzcelt templi uz Tava svētā kalna...". Stils šeit ļoti līdzinās citai Septuagintas grāmatai, ko sauc par Ekleziātu: "Es, Kohelets, biju Jeruzalemē Israēla ķēniņš," kurā arī netiek minēts Salamana vārds, bet tas tiek netieši norādīts caur stilu. Daži tā laika kristieši zināja, ka karalis Salamans nav šīs grāmatas autors, kā par to stāsta Muratora fragments, ka grāmatu "uzrakstījuši Salamana draugi par godu viņam". Tāpēc citi neticēja, ka ķēniņš Salamans bija patiesais autors. Arī Katoļu enciklopēdijā bija teikts: "mūsdienās tiek brīvi atzīts, ka Salamans nav Salamans, kurš ir sarakstījis "Gudrības grāmatu", kas viņam tiek piedēvēta tādēļ, ka tās autors, izmantojot literāru izdomājumu, runā tā, it kā viņš būtu Dāvida dēls." Lai gan grāmata tika nosaukta par Salamana Gudrības grāmatu, tā, iespējams, tika pabeigta krietni pēc viņa nāves.
Grāmatā ir visklasiskākā grieķu valoda no visām Septuagintas grāmatām. Tajā ir arī daudz no ebreju stila, kas pastāvēja grāmatas tapšanas laikā. Rakstniekam arī bija jābūt dziļi iesaistītam hellēnistiskās Aleksandrijas filozofiskajos, reliģiskajos un ētiskajos rakstos.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Gudrības grāmata?
A: Gudrības grāmata ir viena no Vecās Derības grāmatām, kas pazīstama arī kā Salamana Gudrība vai vienkārši Gudrība.
J: Kā gudrības grāmata ir iedalīta kategorijās?
A: Gudrības grāmata ir pieskaitāma pie Septuagintas jeb septiņām Bībeles gudrības grāmatām.
J: Vai Gudrības grāmata ir iekļauta katoļu un pareizticīgo Bībeles kanonā?
A: Jā, tā ir daļa no katoļu un pareizticīgo Bībeles kanona.
J: Kāda bija Kartāgas koncila nostāja attiecībā uz Gudrības grāmatu?
A: Kartāgas koncils izvirzīja Gudrības grāmatu kā daļu no Bībeles kanona.
J: Kas Tridentas koncilā apstiprināja Gudrības grāmatu kā daļu no Bībeles kanona?
A: Katoļu vadītāji Tridentas koncila laikā apstiprināja Gudrības grāmatu kā daļu no Bībeles kanona.
J: Kad un kas sarakstīja Gudrības grāmatu?
A: Gudrības grāmatu sarakstīja kāds jūds Senajā Ēģiptē 1. gadsimtā pirms mūsu ēras.
J: Kādas ir dažas no tēmām, kas aplūkotas Gudrības grāmatā?
Atbilde: Viena no galvenajām tēmām, kas aplūkota Gudrības grāmatā, ir gudrība, kā arī citas tēmas.
