Enciklopēdija: definīcija, vēsture un mūsdienu tiešsaistes versijas

Uzzini enciklopēdijas definīciju, vēsturi un pāreju uz mūsdienu tiešsaistes versijām — no Plīnija un Diderota līdz Vikipēdijai un Britannica.

Enciklopēdija ir plašs informācijas apkopojums par zināšanām, faktiem un tēmām, ko parasti publicē grāmatā vai sērijā un kas paredzēts ātram pārskimšanai un pamata orientācijai. Enciklopēdijas dažreiz sauc arī par "enciklopēdiskām vārdnīcām" — tās sniedz īsas, izsmeļoši strukturētas izklāsts vai referātus par atsevišķām tēmām.

Īsa vēsture

Ideja apkopot zināšanas cilvēku grupai vai sabiedrībai ir sena — tāda prakse pastāvēja jau antīkā pasaulē un dažādos kultūras laukos. Grāmatu sērijas, kuru mērķis bija apkopot zināšanas, tiek publicētas tūkstošiem gadu. Slavena agrīna grāmata bija Plīnija Vecākā "Dabas vēsture", kas apkopo dabas un cilvēces zināšanas sava laika kontekstā.

Nozīmes vārda "enciklopēdija" lietojums sāka veidoties renesanses un agrīnajā modernajā periodā — kā norādīts tekstos, nosaukums radās 16. gadsimtā un sākotnēji apzīmēja centienus uzrakstīt "pilnīgas zināšanas". 18. gadsimtā plašāku nozīmi ieguva franču projektu, kad Denisa Diderota vadītā franču enciklopēdija apvienoja daudzu autoru ieguldījumu un uzskatāma par svarīgu pavērsienu zināšanu sistematizācijā un publicēšanā.

Pēc iespiedmašīnas izgudrošanas vārdnīcu un terminu skaidrojumu izdotāji sākās publicēt apjomīgākus darbus ar plašām definīcijām un esejām — tie bija grāmatas ar rakstiem vai tematiem, kas bieži vien apvienoja gan definīcijas, gan skaidrojošas esejas. Laika gaitā daudzas enciklopēdijas organizēja materiālu alfabētiskā secībā, kas padarīja tās ērtāk lietojamas, bet pastāvēja arī tematiskas sakārtošanas modeļi.

Drukātās un digitālās formāts

Visas enciklopēdijas bija dominējoši drukātas līdz 20. gadsimta beigām, kad sāka parādīties digitālie formāti — daļa tika publicēta uz CD-ROM, bet, pateicoties interneta izplatībai, arvien vairāk enciklopēdiju kļuva pieejamas internetā. Mūsdienās 21. gadsimta enciklopēdijas lielākoties ir pieejamas tiešsaistē, kur tās var regulāri atjaunināt un papildināt ar multivides materiāliem.

Kā piemērus var minēt angļu Vikipēdija, kas ir milzīgs tiešsaistes projekts ar desmitiem miljonu rakstu dažādās valodās (angļu Vikipēdijas rakstu skaits ar laiku mainās un ir viens no lielākajiem tiešsaistes resursiem), kā arī klasiskās vai komerciālās enciklopēdijas — enciklopēdija ir Encyclopædia Britannica, kas ir viena no lielākajām un vispazīstamākajām drukātajām enciklopēdijām. Abas šīs pieejas — plaši pieejama kopienu veidota vai profesionāli rediģēta un komerciāli izplatīta — sniedz lietotājiem informāciju par ļoti dažādām tēmām.

Enciklopēdiju veidi un struktūra

• Vispārīgās enciklopēdijas aptver plašu tēmu loku (piem., vēsture, dabaszinātnes, māksla, politika) un parasti ir vairāksējumu darbi vai lieli tiešsaistes resursi.
• Speciālās (odra) enciklopēdijas koncentrējas uz noteiktu nozari vai tēmu — piemēram, medicīna, tiesības vai mākslas hronoloģija.
• Alfabētiskā vs tematiska organizācija: daudzas enciklopēdijas izmanto alfabētisku kārtojumu, savukārt akadēmiskās vai mācību enciklopēdijas var būt organizētas tematiski.
• Monogrāfijas un sērijas: dažas tēmas tiek apskatītas vienā rakstā, citas — plaši sadalītas vairākos rakstos vai sējumos.

Redakcijas modeļi un uzticamība

Tādi izdevēji kā Britannica tradicionāli strādāja ar profesionāliem redaktoriem un simtiem ekspertu, kas sagatavoja, pārbaudīja un atlasīja rakstus. Šis modelis balstās uz autoritāti un pārbaudāmību. Digitālajā laikmetā parādījās arī jauni modeļi:

• Ekspertu rediģētas enciklopēdijas: rakstus sagatavo un pārbauda speciālisti un redaktori.
• Kopienas (crowdsourced) enciklopēdijas: tiešsaistes platformas, kur lietotāji var iesniegt un rediģēt rakstus — tas ļauj strauji atjaunināt saturu, bet prasa mehānismus, lai nodrošinātu ticamību un novērstu dezinformāciju.
• Hibrīdi modeļi un maksas pieeja: daži interneta resursi pieņem rakstus no maksājošiem klientiem vai piedāvā abonementu piekļuvi papildu saturam vai rediģēšanas pakalpojumiem.

Uzticamības jautājums ir centrāls: labas enciklopēdijas norāda avotus, citē literatūru un ekspertu darbus, ļauj pārbaudīt informāciju un redzēt, kas ir raksta autors vai redaktors. Tiešsaistes vidi raksturo ātrums un pieejamība, taču lasītājiem ieteicams pārbaudīt vairākus avotus un pievērst uzmanību atsaucēm.

Praktiska lietošana un ieteikumi

• Pirms uzticēšanās pārbaudiet avotus un bibliogrāfiju, kas norādīta rakstā.
• Lietojiet enciklopēdijas kā sākumpunktu — tās sniedz pārskatu un norādes uz pamatliteratūru, bet dziļām analīzēm vajadzētu izlasīt specializētas publikācijas.
• Salīdziniet informāciju no dažādiem resursiem, īpaši, ja temats ir sarežģīts vai strīdīgs.

Mūsdienu izaicinājumi un nākotne

Digitālā transformācija nodrošina piekļuvi, interaktivitāti un ātru atjaunināšanu, bet uzliek arī uzdevumus: cīnīties ar dezinformāciju, saglabāt intelektuālā īpašuma tiesības, nodrošināt ilgtspējīgu arhivēšanu un panākt valodu daudzveidību. Turpinās debates par to, kā apvienot ekspertīzi ar kopienas ieguldījumu un kā nodrošināt caurskatāmību redakcijas procesos.

Kopsavilkums: Enciklopēdijas ir būtisks līdzeklis zināšanu apkopošanai un piegādei. Gan drukātie, gan tiešsaistes izdevumi sniedz plašu informāciju par daudziem tematiem; svarīgi ir izvērtēt to kvalitāti pēc avotu norādēm, redakcijas modeļa un autoraitātes. Mūsdienās lielāka pieejamība un tehnoloģiskās iespējas padara enciklopēdijas par dinamisku, regulāri atjaunotu resursu mūsdienu lasītājam.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir enciklopēdija?

J: Kāda ir lielākā enciklopēdija angļu valodā?

Jautājums: Cik ilgi enciklopēdijas ir pastāvējušas?

J: Kas sarakstīja franču enciklopēdiju?

J: Kā enciklopēdijas kļuva populāras pēc iespiedmašīnas izgudrošanas?

J: Ar ko interneta enciklopēdijas atšķiras no drukātajām enciklopēdijām?

Meklēt pēc burta