Brahmadžala Sutta Digha Nikajā definīcija — 62 uzskati un priekšraksti

Brahmadžala Sutta ir pirmā no 34 suttām Digha Nikajā (Budas garajās runās). Nosaukums cēlies no pali vārdiem "brahma" (augstākā, dievišķā) un "džala" (tīkls), tātad — tīkls, kas aptver visus uzskatus. Sutta tiek saukta arī par Atthajala (Būtības tīkls), Dhammajala (Dhammas tīkls), Ditthijala (Uzskatu tīkls) un Anuttarasangama Vijaya (Nesalīdzināma uzvara cīņā).

Konteksts un struktūra

Sutta sastāv no vairākām daļām. Pirmajā daļā tiek runāts par priekšrakstu praksi — tiek izdalīti trīs līmeņi:

  • cīla sīka (Cula-sila) — desmit priekšraksti, kas parasti attiecas uz dievbijīgu rīcību un pašaizliedzīgu dzīvesveidu;
  • majjhima-sila — vidējais priekšrakstu komplekss, kas izskaidro sešu līdz deviņu priekšrakstu praksēšanai raksturīgus aspektus, tostarp attiecībā uz runu, uzvedību un dzīves vienkāršošanu;
  • maha-sila — "lielie priekšraksti", kas aptver stingrāku askētisku dzīvesveidu un paņēmienus, kas bieži vien tiek saistīti ar klostera disciplīnu vai īpašām realizācijas praksēm.

Suttas otrajā un trešajā daļā 62 ticējumi (pali: ) tiek sistemātiski aprakstīti un analizēti — tie raksturo tā laika askētu un filozofu pasaules redzējumu Gangas līdzenumos (tagadējā Indijā).

62 uzskatu dalījums un piemēri

Šie 62 uzskati ir iedalīti divās galvenajās grupās:

  • 18 uzskati saistīti ar pagātni (pubbantanuditthino) — uzskati, kas skaidro individuālās būtības pagātni (piem., ticības, ka tagadējā būtne pastāvējusi visos iepriekšējos laikos vai ka tā radušās no dažādām cēloņsakarībām);
  • 44 uzskati par nākotni (aparantakappika) — uzskati par to, kas notiks pēc nāves vai par svēto nākotnes stāvokļiem (piem., mūžīguma idejas, dažādas reinkarnācijas koncepcijas, vzhskati par dvēseles nepārtrauktību vai izzušanu utt.).

Konkrēti uzskatu tipi ietver tādas plaši pazīstamas metafiziskas nostādnes kā:

  • eternālisms (uzskats, ka būtība ir nemainīga un mūžīga),
  • nihilisms vai annihilacionisms (uzskats, ka pēc nāves viss izbeidzas bez turpmākas pastāvēšanas),
  • dažādi starpposma varianti, kur tiek atzīta daļēja nemirstība vai atsevišķu būtības aspektu pārdzimšana,
  • uzskati, kas balstīti uz kļūdainu pašsajūtas interpretāciju meditatīvā stāvoklī (piem., identifikācija ar dziļiem jūtām vai tukšumu kā galīgo realitāti),
  • uzskati, kuros radniecīgas pasaules kārtības skaidro cilvēka likteni un morālo statusu, vai uzskati par īpašiem dievišķiem stāvokļiem, kas nodrošina galīgo glābšanu.

Šīs kategorijas un piemēri sniedz tikai orientieri — Brahmadžala Sutta ietver smalkāku un daudzveidīgāku uzskatu sarakstu, kas detalizēti parāda, kā cilvēku domāšana izveido dažādus metafiziskus stāstus.

Kā rodas uzskati un Budas analīze

Sutta pievērš lielu uzmanību tam, uzskati rodas: tie veidojas no cilvēku vēlmēm, bailēm, uzņēmības pret pašapliecinājumu un no ierobežotas pieredzes interpretācijas. Budas skaidrojums par šo procesu ietver sekojošus elementus:

  • uzskati var rasties no pārmērīgas piesaistes savām izjūtām un domām;
  • tie var būt loģisku dedukciju vai spekulācijas sekas, kad cilvēks mēģina noskaidrot lietu būtību, balstoties uz nepilnīgiem pieņēmumiem;
  • meditatīvas pieredzes daļēja vai selektīva interpretācija var novest pie pārliecības, ka atklāts fakts ir universāls un galīgs;
  • sabiedriskā apmācība, tradīcijas un skolotāju autoritāte arī stiprina konkrētus uzskatus, pat ja tie nav balstīti uz stingru pārbaudi.

Sutta īpaši uzsver, ka daudzi uzskati rodas no trim galvenajām kognitīvajām un emocionālajām saknēm: vēlmes (lobha), naids (dosa) un nezināšana (moha). Budas secinājums ir ass: pieķeršanās šiem uzskatiem neved pie brīvības, bet turpina cilvēku samsāras ciklā.

Bīstamība un pragmatiskā perspektīva

Sutta izmanto vairākas tēlas un salīdzinājumus, lai parādītu ticību bīstamību. Viens no spilgtākajiem ir salīdzinājums ar mazām zivtiņām dīķī, kas tiek noķertas smalkā tīklā — cik maz tās censtos izsprukt, tās paliks ierobežotas. Pretstatā tam cilvēks, kurš redz realitāti tādu, kāda tā ir (bez pārmērīgas pieķeršanās pie uzskatiem), ir ārpus samsāras tīkla.

Praktiskā nozīme mūsdienās un pētniecība

Daudzi no Suttas izklāstītajiem uzskatiem joprojām sastopami mūsdienu filozofiskajos un reliģiskajos diskursos. Tāpēc Brahmadžala Sutta ir vērtīgs gan budisma praktiķiem, gan pētniekiem — tā:

  • sniedz rīkus kritiskai pašrefleksijai par to, kā veidojas ticība un pārliecības,
  • atgādina par saistību starp etiku un pareizu skatījumu (sīla un ditthi),
  • kalpo par brīdinājumu pret dogmatismu un spekulatīvu spektra ahistoriālu pieņemšanu,
  • ir svarīgs avots, lai saprastu budisma attieksmi pret metafiziku un tās ierobežojumiem.

Teksts ir plaši komentēts tradicionālajā pali skolā un tulkots mūsdienu valodās. Lasot Suttu, ieteicams pievērst uzmanību gan teorētiskajiem uzskatiem, gan tam, kā tie ietekmē cilvēka praktisko dzīvi un garīgo virzību.

Kur lasīt un ko meklēt

Ja interesē dziļāks pētījums, meklējiet gan pali tekstu kritiskās izdevumus, gan mūsdienu komentārus un akadēmiskos pētījumus. Pievērsiet uzmanību tam, kā tulkotāji interpretē specifiskas Pali frāzes, kā arī tam, kā dažādi komentatori attiecina suttas daļas uz budisma ētikas un meditācijas praksi.

Šīs suttas izklāsts ir ļoti detalizēts, koncentrējoties uz to, kā šīs ticības rodas, kā tās tiek aprakstītas un deklarētas. Izvērsums noslēdzas ar Budas apgalvojumu par to, cik bīstami ir pieķerties šiem ticējumiem, jo tos joprojām ietekmē vēlme (lobha), naids (dosa) un nezināšana (moha), ka to uzticīgie sekotāji nebeigsies ar galīgo atbrīvošanos, bet joprojām atradīsies samsāras ciklā. Šo ticību piekritēji tiek salīdzināti ar mazām zivtiņām dīķī, kuras tiks notvertas smalkā tīklā, lai arī cik ļoti tās gribētu izbēgt, savukārt tie, kuri redz realitāti tādu, kāda tā ir, ir ārpus samsāras tīkla.

Saistītās lapas

  • Milinda Panha
  • Aggañña Sutta
  • Dvēsele
  • Vipassana džanas
  • Dievs budismā
  • Divpadsmit nidanas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Brahmajala Sutta?


A: Brahmajala Sutta ir pirmā no 34 Suttām Digha Nikajā (Budas garajās runās). To sauc arī par "Atthajala", "Dhammajala", "Ditthijala" un "Anuttarasangama Vijaya". Tajā aplūkotas divas galvenās tēmas: desmit priekšrakstu izstrāde un 62 ticējumi, kas Budas dzīves laikā bija raksturīgi askētiem Gangas līdzenumos.

J: Kas ir Cula-sila, Majjhima-sila un Maha-sila?


A: Cula-sila aplūko desmit priekšrakstus, kas jāievēro dievbijīgiem budistiem, savukārt Majjhima-sila detalizēti apraksta sestā, septītā, astotā un devītā priekšraksta praktizēšanu, kā arī augu saglabāšanu un runas etiķeti. Maha-sila attiecas uz Lielajiem priekšrakstiem, kas ir progresīvākas budisma prakses formas.

J: Kā šie priekšraksti ir sadalīti?


A: Šie ticējumi ir iedalīti 18 ticējumos, kas saistīti ar pagātni (pubbantanuditthino), un 44 ticējumos par nākotni (aparantakappika).

J: Ko sutta saka par pieķeršanos šiem uzskatiem?


A: Sutta brīdina, ka pie šiem uzskatiem nedrīkst pieķerties, jo tos joprojām var ietekmēt vēlme (lobha), naids (dosa) un nezināšana (moha), ka to uzticīgie sekotāji nebeigsies ar galīgo atbrīvošanos, bet joprojām paliks samsāras ciklā.

Jautājums: Kā ticīgos var salīdzināt ar mazām zivtiņām dīķī?


Atbilde: Šo ticību piekritējus salīdzina ar mazām zivtiņām dīķī, kuras tiks notvertas smalkā tīklā, lai cik ļoti tās gribētu izbēgt, savukārt tie, kuri redz realitāti tādu, kāda tā ir, ir ārpus samsāras tīkla.

Vai šī informācija joprojām ir aktuāla mūsdienās?


Atbilde: Jā, daudzi no šiem uzskatiem, kas aplūkoti Brahmajala Sutta, joprojām ir aktuāli mūsdienās, tādējādi sniedzot budisma zinātniekiem daudz informācijas, lai viņi varētu pārdomāt Budas mācības.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3