Džona Viklifa Bībele — vidusangļu Bībeles tulkojumi (1382–1395)

Džona Viklifa Bībele (1382–1395) — vidusangļu Bībeles tulkojumi, to ietekme uz lollardu kustību, cenzūra, manuskripti un pāreja uz mūsdienu angļu tulkojumiem.

Viklifa Bībele ir nosaukums, kas tagad tiek dots Bībeles tulkojumu grupai vidusangļu valodā, kuri radās ap Džona Viklifa domubiedru un sekotāju lokā. Šie tulkojumi top laika posmā aptuveni no 1382. līdz 1395. gadam. Lai gan daudzi no tiem netika oficiāli autorizēti Viklifa paša, tie kļuva plaši izplatīti un bija viena no visbiežāk kopētajām manuskriptiskajām literatūrām vidusangļu periodā — ir saglabājušies vairāk nekā 250 Viklifta Bībeles manuskriptu.

Autori, versijas un valodas raksturs

Viklifa Bībeles tulkojumi lielākoties balstījās uz Latīņu Vulgāta tekstu, nevis uz ebreju vai grieķu avotiem. Kopumā parasti izdala divas galvenās versijas:

• Agrākā (literalā) versija — ļoti burtiska, seko latīņu vārdu secībai un sintaksei, kas bieži padara tekstu grūti lasāmu runas angļu valodā.
• Vēlākā (rediģētā) versija — pārsvarā saistīta ar Viklifa sekotāju, iespējams, ar John Purvey redakciju; to rediģēja, lai tuvinātu mūsdienīgākai sarunvalodai un uzlabotu plūdenību.

Šī atšķirība labi redzama teksta piemēros. Salīdzinājumā ar latīņu Vulgāta teikumu:

Latīņu Vulgāta: Dixitque Deus fiat lux et facta est lux.

Viklifa laikmeta sākuma tulkojums: Un Dievs teica: Esi maad liȝt; un maad ir liȝt.

Vēlākā redakcija (Purvey tipa): Un Dievs teica: "Liȝt be maad", un liȝt bija maad.

Douay–Rheims (1609) (piesardzīgākā, veltīta Vulgātai): Un Dievs sacīja: „Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.

Sociālais un reliģiskais konteksts

Viklifa Bībeles tulkojumiem bija liela ietekme uz intelektuālajām un reliģiskajām saitēm Anglijā. Tie kļuva par vienu no galvenajiem iedvesmas avotiem lollardu kustībai — pirmsreformācijas grupai, kas kritizēja baznīcas bagātību, amatu ļaunprātīgu izmantošanu un vairākas Romas katoļu baznīcas doktrīnas. Lollardi izplatīja rakstītus materiālus un idejas, kas mazina latīņu liturģijas monopolu un uzsvēra Svēto Rakstu pieejamību tautai vietējā valodā.

Apspiešana un regulējumi

Katoļu baznīca un laicīgās varas institūcijas reaģēja uz tulkojumu izplatību. Arhibīskaps Tomass Arundels (Thomas Arundel) un valdnieks Henrijs IV, kopā ar citiem valsts un baznīcas darbiniekiem, ietekmēja stingrāku cenzūras politiku pret neautorizētiem Bībeles tulkojumiem. Hronists Henrijs Knightons (Henrijs Knighton) savos darbos dokumentēja šos notikumus un attieksmi pret herēziju. 15. gadsimtā un 16. gadsimta sākumā pieņemtie likumi un dekrēti, tostarp Arundela konstitūcijas un valdības sankcijas, ierobežoja nesankcionētu Svēto Rakstu tulkošanu un izplatīšanu.

Tomēr Viklifa Bībeles manuskripti, kas bija datēti ar datumu pirms 1409. gada (kad Arundela konstitūcijas īpaši ierobežoja tulkojumus), bieži brīvi cirkulēja un tika plaši lietoti gan garīdznieku, gan laju aprindās.

Ietekme un mantojums

Viklifa Bībeles nozīme nav tikai reliģiska — tā ietekmēja arī angļu valodas attīstību un vēlākos Bībeles tulkojumu centienus. No Viklifta tradīcijas tieši vai netieši izauga vēlākas angļu valodas Bībeles versijas, un tā bija viens no pavedieniem, kas noveda pie 16. gadsimta tulkojumu attīstības.

Piemēram, Viljams Tindeils (William Tyndale) 16. gadsimtā pārtulkoja Bībeli modernākā angļu valodā un, atšķirībā no Viklifta, izmantoja arī grieķu manuskriptus Jaunajam Testamentam. Tyndale mērķis bija padarīt Bībeli saprotamu plašākai publikai, un viņa darbs tieši ietekmēja vēlākas angļu tulkošanas tradīcijas (tai skaitā King James Version).

Persekūcija pret tulkotājiem

Tulkojumu izplatīšana nebūt nenotika bez konflikta. Viklifa sekotājiem un lollardiem draudēja sods, dažkārt ļoti bargi. Džons Viklifs pats mira 1384. gadā, bet viņa mācības vēlāk tika nosodītas; 1428. gadā dažas viņa atziņas tika oficiāli apgāztas, un pēc tam viņa atdusas vieta tika apzināti izpostīta un pelni izkaisīti (tas ir viens no piemēriem, kā tika mēģināts simboliski iznīcināt viņa ietekmi).

16. gadsimtā Viljams Tindeils kļuva par mērķi par saviem tulkojumiem un rakstiem. Viņu ilgi kritizēja un vajāja arī tādi pretinieki kā Tomass Mors, un, pateicoties nodevībai un arestam 1535. gadā netālu no Briseles, Tyndale tika notiesāts un 1536. gadā izpildīts; pēc izpildes viņa līķis tika sadedzināts uz kūlas. Tyndale nāve kļuva par simbolu cīņai par Svēto Rakstu pieejamību vietējā valodā.

Secinājums

Viklifa Bībele ir nozīmīgs pagrieziena punkts angļu valodas un reliģiskās kultūras vēsturē: tā popularizēja Bībeles lasīšanu vietējā valodā, iedrošināja kritisku attieksmi pret dažām baznīcas prakses formām un atstāja dziļu iespaidu uz vēlākām reformām un tulkojumiem. Lai arī oficiālā vara mēģināja ierobežot tās izplatīšanu, Viklifa tulkojumu ietekme bija ilgstoša un veicināja plašāku diskusiju par piekļuvi Svētajiem Rakstiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Viklifa Bībele?

J: Cik populārs bija šis darbs?

J: Cik Viklifta Bībeles manuskriptu ir saglabājušies?

J: Kādu kustību iedvesmoja un izraisīja šie tulkojumi?

J: Ko darīja Henrijs IV, arhibīskaps Tomass Arundels un Henrijs Knightons, reaģējot uz šo kustību?

Jautājums: Cik precīzi Viklifa tulkojumā tika ievērota latīņu valodas vārdu secība?

J: Kas vēlāk sekoja Viklifa Bībelei?

Meklēt pēc burta