Viljams Tindeils — angļu Bībeles tulkotājs un reformācijas pionieris
Viljams Tindeils — angļu Bībeles tulkotājs un reformācijas pionieris, pirmais tulkojums no ebreju un grieķu tekstiem; viņa darbs ietekmēja Anglijas reformāciju un Karaļa Jēkaba versiju.
Viljams Tindeils (ap 1484–1536) bija angļu zinātnieks un garīdznieks, kas kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reformācijas pionieriem Anglijā. Viņš ir labi pazīstams ar Bībeles tulkojumu angļu valodā, kā arī ar to, ka tika apsūdzēts par ķecerību un galu galā izpildīts nāvessods. Tindeila dzīves mērķis bija padarīt Svētos Rakstus saprotamus parastiem ļaudīm — viņš uzskatīja, ka cilvēkam ir tiesības lasīt Bībeli savā valodā un ceļā pie ticības nav jāpaļaujas tikai uz klēriķu skaidrojumiem.
Tindeilu ietekmēja Erasma darbs, kas Eiropā padarīja pieejamu grieķu Jauno Derību, un arī Mārtiņš Luters. Viņa pārliecību pastiprināja agrāko angļu reformatoru un Viklifa ideju izplatība, kā arī spēcīgais intelektuālais klimats renesanses un reformācijas Eiropā. Tajā pašā laikā Romas katoļu baznīca centās kontrolēt Bībeles tulkojumus: par nelicencētu Rakstu angļu valodā glabāšanu dažviet tika paredzētas bargas sankcijas, lai gan citās Eiropas valstīs tulkojumi tautu valodās kļuva par reformas veicinātāju.
Tindeila tulkojums bija pirmais angļu Bībeles teksts, kas tika tulkots tieši no ebreju un grieķu tekstiem, nevis no Latīņu Vulgātas. Viņš arī bija starp pirmajiem, kas izmantoja iespiedmašīnas priekšrocības, ļaujot ātri un plaši izplatīt savu darbu. Viņa Jaunā Derība pirmoreiz tika izdotta 1526. gadā, un šie tulkojumi bija tehniski izsmalcināti un valodiski pieejami plašākai auditorijai. Tindeils izveidoja vienkāršu, dzīvīgu angļu valodu, kuras daudzas frāzes vēlāk iekļuva Karaļa Džeimsa Bībelē un ikdienas valodā.
1530. gadā Tindeils uzrakstīja darbu "Prelātu prakse", kurā publiski iebilda pret Henrija VIII laulības šķiršanu tikai no baznīciskiem spriedumiem, uzsverot Rakstu autoritāti. No otras puses, Tindeila darbs "Kristīga cilvēka paklausība" nonāca karaliskajās rokās, un tās saturs daļēji iedvesmoja Henriju VIII 1534. gada lēmumu atdalīt Anglijas baznīcu no Romas autoritātes.
Tindeila tulkojumi un grāmatas bieži tika slepus ievestas Anglijā, ietinot bultās, sudraba un tekstila kravās, lai izvairītos no konfiskācijas. Tajā pat laikā kanclera Tomasa Mora aģenti Eiropā aktīvi meklēja Tindeilu; Mors un citi redzēja viņu kā draudu Baznīcas un sabiedrības kārtībai. Tindeils bija spiests bēgt no Anglijas, meklējot patvērumu pie draugiem un atbalstītājiem kontinentā.
Arests, tiesa un nāvessods
Galu galā 1535. gadā Tindale tika arestēts — vēstures avoti liecina, ka viņu nodeva kāds angļu tirgotājs — un ieslodzīts cietumā ārpus Briseles uz vairāk nekā gadu, tur viņu noturēja cietumā un tiesāja par ķecerību. Viņa niecīgā iespēja pārliecināt tiesu par savu pamatojumu netika ņemta vērā. Pats Mors 1535. gada 6. jūlijā tika sodīts ar nāvi, un 1536. gadā Tindale tika notiesāts un sodīts ar nāvi: viņu nomērdēja un pēc tam viņa līķis tika sadedzināts pie kūlas. Šī nežēlīgā soda izpilde padarīja viņu par martīru daudziem reformācijas atbalstītājiem.
Tindales ietekme un mantojums
Pat pēc viņa nāves Tindeila darbi turpināja ietekmēt Anglijas baznīcu un valodu. Divus gadus pēc viņa slepkavības Henrijs VIII atļāva Anglijas baznīcai izdot tā saukto Lielo Bībeli (Great Bible), kuras sagatavošanā būtiska loma bija Tindeila tulkojumiem un redakcijām. Tā tika plaši izmantota baznīcu liturģijā un mājas lasīšanā, un tā lielā mērā balstījās uz Tindeila darbu — tāpēc to bieži saista ar Tindeila mantojumu: Tindeila Bībele, kā to sauca, spēlēja nozīmīgu lomu reformācijas ideju izplatīšanā.
1611. gadā 54 zinātnieki, kas sagatavoja Karaļa Jēkaba versiju, lielā mērā smēlās no Tindaila, kā arī no viņa tulkojumiem. Viena no aplēsēm liecina, ka Jaunā Derība Karaļa Džeimsa versijā 83 % ir Tindaila un 76 % Vecās Derības. Tindale ietekme jūtama arī mūsdienu angļu valodā — daudzas frazes, ko viņš popularizēja, joprojām lieto ikdienā.
Tindales dzīvi un darbu piemin vairākas piemiņas vietas un pieminekļi, tostarp piemiņas statuja un Tindala piemineklis netālu no viņa dzimtās vietas. Viņa darbs tiek uzskatīts par nozīmīgu soli uz ceļa uz plašāku lasītprasmi, baznīcas reformām un Bībeles pieejamību tautai.
2002. gadā BBC aptaujā par 100 izcilākajiem britiem Tindeils ierindojās 26. vietā, kas liecina par viņa ilgstošo ietekmi gan reliģiskajā, gan kultūras un valodas mantojumā.
Pēdējie vārdi
Viljama Tindeila pēdējie vārdi pirms nožņaugšanas un sadedzināšanas uz kūlas: "Kungs, atver Anglijas karalim acis".
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Viljams Tindeils?
A: Viljams Tindeils (ap 1484-1536) bija angļu zinātnieks, kurš ir labi pazīstams ar Bībeles tulkojumu angļu valodā, kā arī ar savu vēlāko apsūdzību un nāvessoda izpildi.
J: Kas ietekmēja Viljama Tindeila darbu?
A: Viljama Tindeilu ietekmēja Erasma darbs, kurš Eiropā padarīja pieejamu grieķu Jauno Derību, un Mārtiņš Luters. Viklifa Bībeles izplatīšanās arī izraisīja stingrus pasākumus, lai tulkojumi paliktu katoļu baznīcas rokās.
J: Ko Henrijs VIII atrada grāmatā "Kristīga cilvēka paklausība"?
A: Grāmatā "Kristīga cilvēka paklausība" Henrijs VIII atrada iemeslus, kurus viņš izmantoja, lai 1534. gadā atdalītu Anglijas baznīcu no Romas katoļu baznīcas.
J: Kā Tomass More mēģināja apturēt Viljamu Tindale?
A: Tomass More mēģināja apturēt Viljamu Tindeilu, izsūtot aģentus pa visu Eiropu, lai viņu meklētu, kamēr viņš bija patvēries tur, kur cerēja, ka Baznīca nevarēs viņu notvert.
J: Kā galu galā Viljams Tindeils tika arestēts?
A: Galu galā 1535. gadā Viljams Tindeils tika arestēts un vairāk nekā gadu turēts cietumā pie Briseles.
J: Kā Henrijs VIII reaģēja pēc Tomasa Mora sodīšanas ar nāvi?
A: Pēc tam, kad 1535. gada 6. jūlijā Tomasam Morem izpildīja nāvessodu, Henrijs VIII divus gadus vēlāk Anglikāņu baznīcai atļāva izdot tā saukto Lielo Bībeli, kas lielā mērā bija balstīta uz Tindāla darbu.
J: Kāda loma bija Tindala Bībelei reformācijas ideju izplatīšanā?
A:Tindala Bībelei bija liela nozīme reformācijas ideju izplatīšanā, jo to uzskatīja par tiešu izaicinājumu Romas katoļu baznīcas autoritātei un uzskatiem tajā laikā. Kad 1611. gadā 54 zinātnieki sagatavoja karaļa Džeimsa versiju, viņi lielā mērā smēlās gan no Tintalda tulkojumiem, kas radās pēc viņa, gan arī tieši no viņa paša darba.
Meklēt