Indulgence
Romas katoļu teoloģijā indulgence nozīmē, ka grēciniekam tiek noņemts laicīgais sods (sods šeit, uz zemes) par grēkiem, kas jau ir piedoti.
Baznīca piešķir indulgenci pēc tam, kad grēcinieks ir izsūdzējis grēkus un saņēmis grēku piedošanu. Indulgences aizvietoja agrīnās baznīcas stingros grēku nožēlas sodus.
Tika apgalvots, ka indulgences pamatā ir baznīcas "nopelnu dārgums". Tas nāca no iepriekšējiem kristiešiem, kuri bija bijuši pat labāki, nekā bija nepieciešams, lai iegūtu pestīšanu. Viņu labie darbi tika glabāti sava veida bankā, no kuras pāvests varēja ņemt naudu. Viņš varēja šos nopelnus atdot vai pārdot citiem, kuru grēki neļāva viņiem tikt pestītiem.
Krusta karu laikā pāvests apsolīja "pilnīgu indulgenci" tiem, kas brīvprātīgi pieteicās cīnīties pret musulmaņiem. Tas nozīmēja, ka, ja viņi kļūs par karavīriem pāvesta armijā un mirs, viņi nokļūs debesīs, pat ja būs darījuši ļaunus darbus.
Līdz 1500. gadam indulgences bija kļuvušas par iespiestu vēstuli, kurā bija teikts, ka, samaksājot naudu, cilvēks ir saņēmis pilnīgu piedošanu par visiem saviem grēkiem. Pat cilvēki, kas bija miruši un cieta šķīstītavā, varēja tikt uzreiz atbrīvoti, ja par indulgenci samaksāja dzīvs cilvēks. Naudu izmantoja baznīcas celtniecībai Romā, daļu no tās novirzot vietējiem kņaziem vai laicīgajiem vadītājiem.
Šī galēji ļaunprātīgā indulgenču izmantošana lika Mārtiņam Luteram protestēt pret tām. Luters teica, ka labāk ir ziedot naudu nabagiem un nožēlot grēkus, nevis maksāt naudu Baznīcai. Tas bija sākums protestantureformācijai (1517). Drīz pēc tam Tridentas koncilā katoļu baznīca centās reaģēt uz problēmām, kas noveda pie reformācijas, un indulgenču pārdošana tika pārtraukta.
Mūsdienās Katoļu baznīca reizēm izmantoja indulgences ideju, taču tikai kā atlīdzību par noteiktiem dievbijīgiem darbiem, nevis kā pilnīgu grēku piedošanu.
Romas katoļu indulgence, datēta ar 1521. gada 19. decembri. Tipogrāfijas izmantošana ļāva masveidā izgatavot veidlapas dokumentus, kuros piedāvāja indulgences.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas Romas katoļu teoloģijā ir indulgence?
A: Romas katoļu teoloģijā indulgence ir veids, kā grēciniekam atņemt laicīgo sodu (sodu šeit uz zemes) par grēkiem, kas jau ir piedoti. To piešķir baznīca pēc tam, kad grēcinieks ir izsūdzējis grēkus un saņēmis grēku piedošanu.
Jautājums: Kā indulgences aizstāja agrīnās baznīcas stingros grēku nožēlas sodus?
Atbilde: Indulgences aizstāja agrīnās baznīcas stingros grēku nožēlas maksājumus, jo bija "nopelnu krātuve", kas, kā tika apgalvots, nāk no iepriekšējiem kristiešiem, kuri bija darījuši pat vairāk, nekā bija nepieciešams, lai iegūtu pestīšanu. No šīs krātuves varēja smelties līdzekļus pāvests, kurš varēja šos nopelnus dāvināt vai pārdot citiem, kuru grēki neļāva viņiem tikt pestītiem.
J: Ko nozīmēja pilnīga indulgence krusta karu laikā?
A: Krusta karu laikā pilnīga indulgence nozīmēja, ka, ja kāds brīvprātīgi pieteicās cīnīties pāvesta armijā un nomira, viņš nokļūs debesīs, pat ja bija izdarījis ļaunu.
J: Kā līdz 1500. gadam indulgences tika ļaunprātīgi izmantotas?
A.: Līdz 1500. gadam indulgences bija kļuvušas par drukātu vēstuli, kurā bija teikts, ka, samaksājot naudu, cilvēks ir saņēmis pilnīgu piedošanu par visiem saviem grēkiem. Pat cilvēki, kas bija miruši un cieta šķīstītavā, varēja tikt uzreiz atbrīvoti, ja par indulgenci samaksāja dzīvs cilvēks. Naudu izmantoja baznīcas celtniecībai Romā, daļu no tās novirzot vietējiem kņaziem vai laicīgajiem vadītājiem.
M.: Kāpēc Mārtiņš Luters protestēja pret tiem?
A: Mārtiņš Luters protestēja pret tiem, jo viņš uzskatīja, ka labāk ir ziedot naudu nabagiem un nožēlot grēkus, nevis maksāt naudu baznīcai. Tas izraisīja protestantu reformāciju (1517).
J: Kādus pasākumus pēc reformācijas veica katoļu baznīca?
A: Pēc reformācijas Tridentas koncilā katoļu baznīca mēģināja reaģēt uz problēmām, kas to izraisīja, un pārtrauca indulgenču pārdošanu.
J: Kā mūsdienās indulgences ideja atšķiras no tās, ko izmantoja agrāk?
A: Mūsdienās katoļu baznīca dažkārt izmantoja atlaidu ideju, bet tikai kā atlīdzību par noteiktiem dievbijīgiem darbiem, nevis kā pilnīgu grēku piedošanu, kā tas bija agrāk.
