Ikonoklasisms
Ikonoklasisms nozīmē, ka kādas kultūras simbolus (piemēram, ikonas vai pieminekļus) iznīcina tās pašas kultūras cilvēki. To parasti dara reliģisku vai politisku motīvu dēļ. Bieži vien tas notiek vienlaikus ar lielām politiskām vai reliģiskām pārmaiņām. Tas parasti atšķiras no svešzemnieku, piemēram, spāņu konkistadoru veiktās iznīcināšanas Amerikā. Šis termins parasti neietver īpašu valdnieka attēlu iznīcināšanu pēc viņa nāves vai gāšanas (damnatio memoriae), piemēram, Ahenatena Senajā Ēģiptē.
Cilvēkus, kas nodarbojas ar ikonoklaismu vai atbalsta to, sauc par ikonoklastiem. Šis vārds tiek lietots arī attiecībā uz cilvēkiem, kuri iebilst pret iedibinātajām dogmām vai konvencijām. Līdzīgi cilvēki, kas godina vai pielūdz reliģiskus attēlus, tiek saukti par elku pielūdzējiem. Austrumu pareizticīgo kontekstā viņus dēvē par ikonoduliem jeb ikonofiliem.
Ikonoklasmu var īstenot citas reliģijas pārstāvji, bet bieži vien tas ir rezultāts sektantiskiem strīdiem starp vienas reliģijas frakcijām. Divi Bizantijas uzliesmojumi 8. un 9. gadsimtā bija neparasti, jo strīdā galvenais jautājums bija attēlu izmantošana, nevis plašāku problēmu blakusprodukts. Kristietībā ikonoklasma pamatā parasti bija burtiska desmit baušļu interpretācija, kas aizliedza izgatavot un pielūgt "Dieva tēlus".
Statujas Utrehtas Svētā Mārtiņa katedrālē, kas 16. gadsimtā tika uzbruktas reformācijas ikonoklasma laikā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ikonoklasisms?
A: Ikonoklasms ir kādas kultūras simbolu vai pieminekļu iznīcināšana, ko veic tās pašas kultūras cilvēki, parasti reliģisku vai politisku motīvu dēļ.
Q: Ar ko tas atšķiras no svešinieku veiktās iznīcināšanas?
A: Tā atšķiras ar to, ka to veic tās pašas kultūras cilvēki, nevis ārzemnieki, piemēram, spāņu konkistadori Amerikā.
J: Kas ir ikonoklasti?
A: Ikonoklasti ir cilvēki, kas nodarbojas ar ikonoklaismu vai atbalsta to. Tos var lietot arī, lai apzīmētu cilvēkus, kas ir pret iedibinātajām dogmām vai konvencijām.
J: Kas ir elku pielūdzēji?
A: Elku pielūdzēji ir cilvēki, kas godina vai pielūdz reliģiskus attēlus. Austrumu pareizticīgo kontekstā viņus dēvē par ikonoduliem jeb ikonofiliem.
J: Vai ikonoklasma motivācija vienmēr ir reliģiska?
A: Ne vienmēr; tomēr tas bieži notiek kopā ar lielām politiskām un reliģiskām pārmaiņām, un kristietībā to parasti motivē burtiska desmit baušļu interpretācija, kas aizliedz veidot un pielūgt Dieva tēlus.
J: Vai ir kādi izņēmumi no šī noteikuma?
A: Jā, viens no izņēmumiem būtu īpaša valdnieka attēlu iznīcināšana pēc viņa nāves vai gāšanas (damnatio memoriae), piemēram, Ahenatena Senajā Ēģiptē.
