Kas ir Isra un Mi'raj?

Isra un Mi'raj ir divas savstarpēji saistītas notikuma daļas islāma tradīcijā, kas apraksta pravieša Muhameda nakts ceļojumu un debesu ascensiju. Tradicionāli šo notikumu datē ar apmēram 621. gadu, tas ir, laiku drīz pirms Hidžras (Muhameda pārcelšanās uz Medīnu) 622. gadā.

Stāsta pamatlīnijas

Saskaņā ar tradīciju, kam tic daudzi musulmaņi, Muhamedu naktī pārsteidza brīnumaina ceļojuma pieredze. No Kaabā Mekā viņš devās uz mošeju tālākajā zemē (parasti to saprot kā Al‑Aqsa Jeruzalemē) — šo daļu dēvē par Isra. Ceļojumu tradicionāli aizsargāja vai nogādāja īpašs dzīvnieks/Burāq, ko stundām bieži sauc par Buraku. Pēc sasniegšanas šīs mošejas sākās Mi'raj — ascensija debesīs, kuras laikā Muhameds, pavadoņos eņģeļa klātbūtnē, uzkāpa cauri debesīm un satikās ar vairākiem praviešiem un galu galā ar Dievu.

Ko viņš satika un ko ieguva?

  • Tradicionālie stāsti vēsta, ka Muhameds debesīs satika vairākus agrākos praviešus, tostarp Ādamu, Mozu (Mosu) un citus — katram debesu līmenim raksturīgi bija īpatnēji tikšanās partneri.
  • Islāma teoloģijā svarīgākais elements ir tas, ka šajā laikā Muhamedam tika dota reliģiska atbildība: tieši Mi'raj laikā ir saistīti piecu ikdienas lūgšanu (salāt) pienākumi. Pēc sarunas ar Dievu sākotnēji tika noteikts liels lūgšanu skaits, taču pēc sarunām starp Muhamedu un Mozu pienākums tika samazināts līdz pieczīmei, kas ir tas skaitlis, ko ievēro musulmaņi ikdienā.

Avoti un interpretācijas

Par Isra liecība parādās Korānā (piem., 17. sura, panti, kas norāda uz nakts ceļojumu), bet sīkākas detaļas par Mi'raj vairāk balstās uz hadīsiem un agrīno islāma tradīciju. Islāma teologu vidū pastāv dažādas interpretācijas — daži uzskata notikumu par burtisku pārvietošanos un debesu redzējumu, citi to skata arī simboliskā vai vīzijveidīgā nozīmē.

Datums un svinēšana

Daudzas musulmaņu kopienas atzīmē Isra un Mi'raj kā svētku dienu, bieži 27. rajaba (islāma lunārā mēneša) datumā, taču precīzs datums un nozīme var atšķirties pēc tradīcijām un reģioniem. Piemēram:

  • Dažās vietās notiek īpašas lekcijas mošejās, Korāna lasījumi un kopīgas vakara lūgšanas.
  • Kā minēts jūsu sākotnējā tekstā, bieži vērsts uz ģimenes un bērnu iesaisti: bērni tiek vestu uz mošejām, kur viņi klausās stāstus par Isra un Mi'raj un pēc tam kopā lūdz.
  • Pēc dievkalpojumiem parasti seko sabiedriski mielasti, uzkodas un ģimenes kopā sanākšana; tomēr šī diena nav tāda paša veida svētki kā Eid al-Fitr vai Eid al-Adha, un to neaizstāj ar obligātu islāmisko praksi.

Atšķirības un uzmanības punkti

Ir vērts pieminēt, ka:

  • Relģiskā nozīme un sabiedriskā atzīšana atšķiras starp zemēm, laicīgām un reliģiskām kopienām — dažiem tā ir spēcīgi svinēta piemiņas diena, citiem vairāk teoloģiska un lūgšanu brīdis, nevis plaši publiskoti svētki.
  • Sīkākas detaļas par precīziem satiktajiem praviešiem, pakāpēm debesīs un dialogiem atšķiras dažādos hadīsu krājumos un komentāros; dažas versijas uzsver simbolisku mācību, citas burtisku notikumu.

Kopsavilkums

Isra un Mi'raj ir viens no svarīgākajiem pravieša Muhameda stāstiem islāma tradīcijā — tas skar gan brīnumainu nakts ceļojumu, gan garīgu ascensiju, kuras rezultātā musulmaņiem tika noteiktas piecas lūgšanas dienā. Mūsdienu atzīmēšana ietver mošeju apmeklējumus, sarīkojumus, stāstus bērniem un kopīgus mielastus, taču prakses atšķiras pēc reģioniem un konfesionālām tradīcijām.