Kaaba

Vēsture

Pirms pravieša Muhameda

Saskaņā ar islāma avotiem Kaaba bija eņģeļu pielūgsmes vieta pirms cilvēku radīšanas. Pēc Ādama radīšanas Kaabu uzcēla viņš pats.Saskaņā ar Korānu tā ir pirmā māja uz Zemes.

    Kaaba tika aprakti zem smiltД«m Noasa plūdi. Pēc kāda laika to atjaunoja pravietis Ābrahāms un viņa dēls pravietis Ismaēls.Kaaba gadsimtiem ilgi bija monoteisma vieta. Tad Amr bin Luhayy atnesa elku uz Kaaba. Pēc tam Kaaba kļuva par pagānu ticības vietu.

Pēc pravieša Muhameda

  Kaaba sДЃka pДЃrvaldД«t musulmaņi 630. gadā. Pravietis Muhameds noņēma elkus. Viņa vadībā Kaaba tika attīrīta ar svēto ūdeni (Zamzamu).

    Kaabas     vispДЃrД“jДЃ arhitektūra līdz 1630. gadam nemainījās, jo cilvēki vēlējās saglabāt sākotnējo arhitektūru. Šajā ilgajā laika posmā tika veikti tikai vienkārši remontdarbi un nelieli rotājumi. 1630. gadā vētra stipri sabojāja trīs Kaabas sienas. Pēc tam to atjaunoja Murads IV, Osmaņu impērijas 17. sultāns. Pēc šīs atjaunošanas Kaaba ir palikusi nemainīga.

Reliģiskā nozīme

Kaaba ir vissvētākā vieta islāmā. Musulmaņi tic, ka Kaaba ir Dieva nams (Baitullah). Pravietis Muhameds teica, ka Svētā mošeja (Masjid al-Haram) ir viena no trim svarīgākajām mošejām uz Zemes.

Reizi mūžā musulmaņiem ir jāveic svētceļojums (hadžs) uz Kaabu. Tā ir vissvētākā vieta islāmā, tāpēc visi musulmaņi lūdzas tās virzienā, veicot Korānā minētos piecus fardh (nepieciešamos darbus) Salat jeb lūgšanu. Hadža sezonas beigās tiek svinēti svētki, ko sauc par Eid al-Adha (angliski - Upurēšanas svētki).

Izskats

Arhitektūra

Kaaba ir taisnstūra formas ēka. Tā ir 12 m gara, 10 m plata un 15 m augsta (33 pēdas x 50 pēdas x 45 pēdas).Kaaba ir veidota no zilganpelēka granīta.

Kaabas iekšpusē ir trīs pīlāri, kas atbalsta jumtu. Grīda ir no marmora, un griesti ir pārklāti ar audumu. Starp pīlāriem karājas zelta un stikla rotājumi.

1. Melnais akmens ir olas formas melns akmens ar sarkanām un dzeltenām zīmēm.
2. Durvis ir 2,13 m virs zemes un izgatavotas no tīra zelta. Atslēga jau 1400 gadus ir Šaibu dzimtas īpašumā.
3. Tika pievienota lietus ūdens caurule, lai pasargātu jumtu no sakrājušos lietus ūdeņu radītajiem bojājumiem.
4. To sauc al-Shadrawan, un tas tika pievienots, lai aizsargātu pamatus Kaaba no ūdens.
5. Hatim ir zema siena. Musulmaņi uzskata, ka vieta starp Kaabu un Hatimu ir Ismaēla un Hadžara apbedījuma vieta.Tā ir daļa no Kaabas svētās teritorijas.
6. Al-Multezem, sienas daļa starp durvīm un Melno akmeni.
7. Ābrahāma stacija, stikla un metāla pārklājums pravieša Ābrahāma pēdas nospiedumam.
8. Melnā akmens stūris (austrumos)
9. Jemenas stūris (dienvidrietumos)
10. Sīrijas stūris (ziemeļrietumos)
11. Irākas stūris (ziemeļaustrumos)
12. Pārsegs (Kiswah)
13. Marmora līnija palīdz svētceļniekiem saskaitīt viņu pastaigas apkārt Kaabai (Tawaf).
14. Gabriela stacija

 

Pārsegs (Kiswah)

Kaaba pirmo reizi tika pārklāta ar Abu Karab As'ad, aptuveni 60. gadā pirms mūsu ēras. Pārsegs tika izgatavots no vērtīgiem materiāliem, kas simbolizēja viņa cieņu pret Kaabu. Pēc tam Kaaba tika pārklāta ar visvērtīgākajiem materiāliem, ievērojot cieņas izrādīšanas tradīciju.

Vākus katru gadu ražo rūpnīca, kas tika izveidota tikai vāku ražošanai 1927. gadā. Katru gadu Eid Al-Adha priekšvakarā vāku nomaina 160 tehniķi.

Kaabas vākā ir Korāna panti. Tas ir izgatavots no 450 kg tīra zīda, un tajā ietilpst simtiem mārciņu dārgmetālu, 670 kg melni krāsota sudraba, aptuveni 120 kg tīra zelta un 50 kg sudraba. Vāka cena ir 4 534 325 ASV dolāri. Pārsega izmērs ir 658 kvadrātmetri.

(Skatiet attēlu katram numurētajam elementam)