Kaaba — Mekā kubveida svētnīca al-Masjid al-Haram un islāma centrs
Atklāj Kaabas vēsturi un nozīmi — Mekā esošo kubveida svētnīcu, islāma centru; uzzini par tās arhitektūru, tradīcijām un ticības stāstiem.

Kaaba ir liela kubveida ēka mošejas al-Masjid al-Haram iekšpusē Mekā, Saūda Arābijā. Musulmaņi uzskata, ka Kaaba ir Dieva (Allāha) māja uz Zemes, un, pēc islāmiskās tradīcijas, tā tika uzcelta pēc Dieva pavēles, ko izpildīja proroks Ībrahīms (Abrahams) kopā ar savu dēlu Ismāīlu (Ismaēlu). Kaabas ārējā, kubveida forma ir saglabājusies būtiski nemainīga, lai gan ēka vairākkārt tika pārbūvēta, atjaunota un paplašināta dažādos vēstures posmos.
Vēsturiskā nozīme
Islāma tradīcija stāsta, ka Kaaba bija svētnīca jau pirms pravieša Muhameda laikiem un tajā atradās dažādi dievību tēli pirms islāma monoteisma atjaunošanas. 630. gadā, ieejot Mekā, pravietis Muhameds attīrīja Kaabu no elku tēliem, veltot to tikai Allāham. Kopš tā laika Kaaba kļuva par centrālo svētvietu musulmaņu dzīvē un par qibla — lūgšanu virzienu, kurai seko ticīgie visā pasaulē.
Arhitektūra un izskats
Kaaba ir aptuveni kubveida celtne ar izmēriem, kas tradicionāli tiek norādīti apmēram 12,86 m × 11,03 m pamatnē un aptuveni 13,1 m augstumā. Ēkas ārējās sienas ir veidotas no akmens un apšūtas ar melnu, izšūtu audumu, ko sauc par kiswah. Kiswah tiek nomainīta ik gadu pakāpeniskā ceremonijā Hajj laika posmā; jaunā apdare ir izšūta ar zeltainu diegu un Korāna teksta fragmentiem.
Austrumu stūrī Kaabai ir ievietots Hajar al‑Aswad — tā sauktais Melnais akmens, kuru daudzi ticīgie mēģina apskaut vai pieskarties, veicot rituālu ap Kaabu. Iekšpusē Kaabai ir vienkārša telpa ar dažām koka kolonnām, jumtu un marmora grīdu; tā nav pieejama publikai ikdienā, un īpašos svētku brīžos iekšpuse tiek atvērta valstu delegācijām vai citiem viesiem.
Rituāli un lūgšanas
Kaaba ir centrālais elements divos galvenajos islāma rituālos:
- Hajj — gada pamatpilna svētceļojuma jeb hadža daļa, kas ir viens no pieciem islāma stūrakmeņiem. Hajj laikā simtiem tūkstošu svētceļnieku pulcējas Mekā, lai izpildītu virkni rituālu, tostarp aplkārtgājienu ap Kaabu (tawāf), veicot to septiņas reizes.
- Umrah — mazāks svētceļojums, ko var veikt jebkurā gada laikā; arī tam raksturīgs tawāf ap Kaabu.
Lūgšanas visā pasaulē ir vērstas uz Kaabu — šo virzienu sauc par qibla. Musulmaņi stāvot lūgšanā visā pasaulē orientējas pēc qibla, neatkarīgi no atrašanās vietas.
Pārvaldība, apkope un atjaunošana
Kaabas apkopi un pārvaldību tradicionāli veic Saūda Arābijas valdība sadarbībā ar reliģiskām institūcijām. Laika gaitā Kaaba tika vairākkārt restaurēta un pastiprināta — nozīmīgas rekonstrukcijas notika Umayyadu, Abbasīdu, Osmanu un mūsdienu saūdu laikā. Tāpat notikušas ātras atjaunošanas pēc bojājumiem, ko izraisīja ugunsgrēki, dabas stihijas un cilvēku blīvums svētceļojumu laikā.
Sociāla un drošības nozīme
Mekas un Kaabas apkārtne ir viens no pasaules apmeklētākajiem reliģiskajiem centriem; miljoni cilvēku ierodas ik gadu Hajj un Umrah laikā. Lielas cilvēku plūsmas dēļ drošība, kārtība un veselības aprūpe ir nozīmīgi faktori, ko nodrošina vietējās iestādes. Vēsturē ir bijuši arī nopietni incidenti (piem., 1979. gada aplenkums), kas ietekmējuši svētnīcas drošību un radījuši papildu drošības pasākumus.
Piekļuve un noteikumi
Mekai un tās svētnīcai ir īpaši reliģiski un administratīvi noteikumi. Piekļuve svētajai pilsētai Mekai un mošeju kompleksam tradicionāli ir atļauta tikai musulmaņiem; neislāmiskām personām iekļūt Mekā ir aizliegts. Svētceļniekiem jāievēro noteikta uzvedība, tīrības un apģērba normas — piemēram, īpašā stāvoklī, ko sauc par ihram, svētceļotāji valkā vienkāršus baltus apģērbus.
Kultūras un simboliskā nozīme
Kaaba nav tikai fiziska ēka — tā ir spēcīgs simbols musulmaņu vienotībai un ticības. Lūgšanu virziens un kopīgi izpildītie rituāli svētceļojuma laikā stiprina piederības sajūtu visiem musulmaņiem neatkarīgi no valsts, valodas vai etniskās piederības.
Šī kopsavilkuma mērķis ir sniegt pārskatu par Kaabas nozīmi, vēsturi, arhitektūru un rituāliem. Lai gan Kaabas ārējais izskats izskatās vienkāršs, tās reliģiskā un kultūras loma ir dziļa un sarežģīta, un tās kopšana un pielūgsme turpina būt centrāls elements islāma pasaulē.
Vēsture
Pirms pravieša Muhameda
Saskaņā ar islāma avotiem Kaaba bija eņģeļu pielūgsmes vieta pirms cilvēku radīšanas. Pēc Ādama radīšanas Kaabu uzcēla viņš pats.Saskaņā ar Korānu tā ir pirmā māja uz Zemes.
Kaaba tika aprakti zem smiltД«m Noasa plūdi. Pēc kāda laika to atjaunoja pravietis Ābrahāms un viņa dēls pravietis Ismaēls.Kaaba gadsimtiem ilgi bija monoteisma vieta. Tad Amr bin Luhayy atnesa elku uz Kaaba. Pēc tam Kaaba kļuva par pagānu ticības vietu.
Pēc pravieša Muhameda
Kaaba sДЃka pДЃrvaldД«t musulmaņi 630. gadā. Pravietis Muhameds noņēma elkus. Viņa vadībā Kaaba tika attīrīta ar svēto ūdeni (Zamzamu).
Kaabas vispДЃrД“jДЃ arhitektūra līdz 1630. gadam nemainījās, jo cilvēki vēlējās saglabāt sākotnējo arhitektūru. Šajā ilgajā laika posmā tika veikti tikai vienkārši remontdarbi un nelieli rotājumi. 1630. gadā vētra stipri sabojāja trīs Kaabas sienas. Pēc tam to atjaunoja Murads IV, Osmaņu impērijas 17. sultāns. Pēc šīs atjaunošanas Kaaba ir palikusi nemainīga.
Reliģiskā nozīme
Kaaba ir vissvētākā vieta islāmā. Musulmaņi tic, ka Kaaba ir Dieva nams (Baitullah). Pravietis Muhameds teica, ka Svētā mošeja (Masjid al-Haram) ir viena no trim svarīgākajām mošejām uz Zemes.
Reizi mūžā musulmaņiem ir jāveic svētceļojums (hadžs) uz Kaabu. Tā ir vissvētākā vieta islāmā, tāpēc visi musulmaņi lūdzas tās virzienā, veicot Korānā minētos piecus fardh (nepieciešamos darbus) Salat jeb lūgšanu. Hadža sezonas beigās tiek svinēti svētki, ko sauc par Eid al-Adha (angliski - Upurēšanas svētki).
Izskats
Arhitektūra
Kaaba ir taisnstūra formas ēka. Tā ir 12 m gara, 10 m plata un 15 m augsta (33 pēdas x 50 pēdas x 45 pēdas).Kaaba ir veidota no zilganpelēka granīta.

Kaabas iekšpusē ir trīs pīlāri, kas atbalsta jumtu. Grīda ir no marmora, un griesti ir pārklāti ar audumu. Starp pīlāriem karājas zelta un stikla rotājumi.
- Melnais akmens ir olas formas melns akmens ar sarkanām un dzeltenām zīmēm.
- Durvis ir 2,13 m virs zemes un izgatavotas no tīra zelta. Atslēga jau 1400 gadus ir Šaibu dzimtas īpašumā.
- Tika pievienota lietus ūdens caurule, lai pasargātu jumtu no sakrājušos lietus ūdeņu radītajiem bojājumiem.
- To sauc al-Shadrawan, un tas tika pievienots, lai aizsargātu pamatus Kaaba no ūdens.
- Hatim ir zema siena. Musulmaņi uzskata, ka vieta starp Kaabu un Hatimu ir Ismaēla un Hadžara apbedījuma vieta.Tā ir daļa no Kaabas svētās teritorijas.
- Al-Multezem, sienas daļa starp durvīm un Melno akmeni.
- Ābrahāma stacija, stikla un metāla pārklājums pravieša Ābrahāma pēdas nospiedumam.
- Melnā akmens stūris (austrumos)
- Jemenas stūris (dienvidrietumos)
- Sīrijas stūris (ziemeļrietumos)
- Irākas stūris (ziemeļaustrumos)
- Pārsegs (Kiswah)
- Marmora līnija palīdz svētceļniekiem saskaitīt viņu pastaigas apkārt Kaabai (Tawaf).
- Gabriela stacija
Pārsegs (Kiswah)
Kaaba pirmo reizi tika pārklāta ar Abu Karab As'ad, aptuveni 60. gadā pirms mūsu ēras. Pārsegs tika izgatavots no vērtīgiem materiāliem, kas simbolizēja viņa cieņu pret Kaabu. Pēc tam Kaaba tika pārklāta ar visvērtīgākajiem materiāliem, ievērojot cieņas izrādīšanas tradīciju.
Vākus katru gadu ražo rūpnīca, kas tika izveidota tikai vāku ražošanai 1927. gadā. Katru gadu Eid Al-Adha priekšvakarā vāku nomaina 160 tehniķi.
Kaabas vākā ir Korāna panti. Tas ir izgatavots no 450 kg tīra zīda, un tajā ietilpst simtiem mārciņu dārgmetālu, 670 kg melni krāsota sudraba, aptuveni 120 kg tīra zelta un 50 kg sudraba. Vāka cena ir 4 534 325 ASV dolāri. Pārsega izmērs ir 658 kvadrātmetri.




(Skatiet attēlu katram numurētajam elementam)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Kaaba?
A: Kaaba ir liela kubveida ēka al-Masjid al-Haram mošejā Mekā, Saūda Arābijā.
Q: Kas, domājams, ir uzcēlis Kaabu?
A: Musulmaņi tic, ka Kaaba tika uzcelta pēc Allah pavēles.
J: Kāda ir Kaabas nozīme islāmā?
A: Kaaba tiek uzskatīta par vienu no vissvētākajām vietām islāmā, un tā ir virziens, uz kuru musulmaņi raugās, kad lūdzas.
J: Vai Kaabas arhitektūra laika gaitā ir mainījusies?
A: Nē, Kaabas sākotnējā arhitektūra gadsimtiem ilgi ir palikusi nemainīga.
J: Kāda ir Kaabas forma?
A.: Kaaba ir kubveida formā.
J: Kur atrodas Kaaba?
A: Kaaba atrodas al-Masjid al-Haram mošejas iekšpusē Mekā, Saūda Arābijā.
J: Kas ir al-Masjid al-Haram mošeja?
A: Al-Masjid al-Haram mošeja ir mošeja, kas atrodas Makkā, Saūda Arābijā, un tā ir viena no vissvētākajām vietām islāmā, jo tajā atrodas Kaaba.
Meklēt