Hādžs
Hadžs (/hædʒ/; arābu: حج Ḥaǧǧ "svētceļojums") ir ikgadējs islāma svētceļojums uz Meku, musulmaņu vissvētāko pilsētu, un fard jeb obligātais reliģiskais pienākums musulmaņiem, kas vismaz reizi mūžā jāveic visiem pieaugušajiem musulmaņiem, kuri ir fiziski un finansiāli spējīgi veikt šo ceļojumu un var uzturēt savu ģimeni prombūtnes laikā. Tas ir viens no pieciem islāma pīlāriem līdzās šahādai, salātam, zakātam un zālam. Hadžs ir lielākais ikgadējais cilvēku pulcēšanās ceļojums pasaulē. Stāvoklis, kad cilvēks ir fiziski un finansiāli spējīgs veikt hadžu, tiek saukts par istita'ah, un musulmani, kas atbilst šim nosacījumam, sauc par mustati. Hadžs ir musulmaņu tautas solidaritātes un pakļaušanās Dievam (Allah) demonstrācija. Vārds hadžs nozīmē "iecerēt ceļojumu", kas apzīmē gan ārējo ceļojuma aktu, gan iekšējo nodomu aktu.
Svētceļojums notiek no 8. līdz 12. (vai dažos gadījumos 13.) Dhu al Hidžā, islāma kalendāra pēdējā mēnesī. Tā kā islāma kalendārs ir mēness kalendārs un islāma gads ir par vienpadsmit dienām īsāks nekā Gregora gads, gadskārtējais hadža datums gadu no gada mainās. Ihram ir nosaukums īpašam garīgajam stāvoklim, kurā svētceļnieki valkā divas baltas bezšuvju drānas un atturas no noteiktām darbībām.
Hadžs tiek saistīts ar islāma pravieša Muhameda dzīvi kopš 7. gadsimta, taču musulmaņi uzskata, ka svētceļojuma rituāls uz Meku aizsākās jau tūkstošiem gadu atpakaļ, sākot no Ābrahāma laikiem. Hadža laikā svētceļnieki pievienojas simtiem tūkstošu cilvēku procesijām, kas vienlaicīgi sapulcējas Mekā uz Hadža nedēļu un veic virkni rituālu: Katrs cilvēks septiņas reizes pretēji pulksteņrādītāja rādītāja virzienam apiet Ka'abu (kubveida ēka un musulmaņu lūgšanu virziens), skrien turp un atpakaļ starp Al-Safa un Al-Marwah kalniem, dzer no Zamzama akas, dodas uz Arafata kalna līdzenumu, lai tur stāvētu modrībā, nakšņo Muzdalifas līdzenumā un veic simbolisku velna nomētāšanu ar akmeņiem, metot akmeņus uz trim stabiem. Pēc tam svētceļnieki skuta galvu, veic dzīvnieku upurēšanas rituālu un svin trīs dienas ilgus pasaules svētkus Eid al-Adha.
Piligrimi var doties uz Meku, lai veiktu rituālus arī citos gadalaikos. To dažkārt dēvē par "mazāku svētceļojumu" jeb Umru. Tomēr pat tad, ja viņi izvēlas veikt Umru, viņiem joprojām ir pienākums kādā citā dzīves laikā veikt Hadž, ja viņiem ir līdzekļi, lai to izdarītu, jo Umra nav Hadža aizstājējs.
Kaaba Mekā ir musulmaņu visā pasaulē lūgšanu un svētceļojumu vieta.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hadžs?
A: Hadžs ir ikgadējs islāma svētceļojums uz Meku, vissvētāko musulmaņu pilsētu. Tas ir fard jeb obligāts reliģisks pienākums musulmaņiem, kas vismaz vienu reizi mūžā jāveic visiem pieaugušajiem musulmaņiem, kuri ir fiziski un finansiāli spējīgi veikt šo ceļojumu.
J: Kādi ir pieci islāma pīlāri?
A: Pieci islāma pīlāri ir Šahada, Salāts, Zakats, Sawm un Hadžs.
J: Ko nozīmē būt mustati?
A: Būt mustati nozīmē būt fiziski un finansiāli spējīgam veikt hadžu.
J: Kad notiek svētceļojums?
A: Svētceļojums notiek no 8. līdz 12. (vai dažos gadījumos 13.) Dhu al Hidžā, kas ir islāma kalendāra pēdējais mēnesis.
Jautājums: Kā svētceļnieki izrāda solidaritāti hadža laikā?
A.: Svētceļnieki hadža laikā solidarizējas, pievienojoties gājieniem, kuros simtiem tūkstošu cilvēku vienlaicīgi ierodas Mekā, lai piedalītos nedēļu ilgajā pasākumā. Viņi arī veic virkni rituālu, piemēram, septiņas reizes iet pretēji pulksteņrādītāja rādītāja virzienam ap Ka'abu, skrien turp un atpakaļ starp Al-Safa un Al-Marwah kalniem, dzer no Zamzam akas, stāv modrībā pie Arafata kalna, nakšņo Muzdalifa līdzenumā un met akmeņus uz trim stabiem, kas simbolizē velna nomētāšanu ar akmeņiem.
Jautājums: Vai Umra ir Hadža aizstājējs?
Atbilde: Nē, Umra nav Hadža aizstājējs; pat ja viņi izvēlas veikt Umru, viņiem joprojām ir pienākums veikt Hadžu kādā citā savas dzīves laikā, ja viņiem ir līdzekļi, lai to izdarītu.
