Hadžs — islāma svētceļojums uz Meku: nozīme, rituāli, tradīcijas

Hadžs — ceļvedis par svētceļojumu uz Meku: nozīme, rituāli, tradīcijas un garīgā pieredze musulmaņu dzīvē.

Hadžs (/hædʒ/; arābu: حج Ḥaǧǧ "svētceļojums") ir ikgadējs islāma svētceļojums uz Meku, musulmaņu vissvētāko pilsētu, un fard jeb obligātais reliģiskais pienākums musulmaņiem, kas vismaz reizi mūžā jāveic visiem pieaugušajiem musulmaņiem, kuri ir fiziski un finansiāli spējīgi veikt šo ceļojumu un var uzturēt savu ģimeni prombūtnes laikā. Tas ir viens no pieciem islāma pīlāriem līdzās šahādai, salātam, zakātam un zālam. Hadžs ir lielākais ikgadējais cilvēku pulcēšanās ceļojums pasaulē. Stāvoklis, kad cilvēks ir fiziski un finansiāli spējīgs veikt hadžu, tiek saukts par istita'ah, un musulmani, kas atbilst šim nosacījumam, sauc par mustati. Hadžs ir musulmaņu tautas solidaritātes un pakļaušanās Dievam (Allah) demonstrācija. Vārds hadžs nozīmē "iecerēt ceļojumu", kas apzīmē gan ārējo ceļojuma aktu, gan iekšējo nodomu aktu.

Svētceļojums notiek no 8. līdz 12. (vai dažos gadījumos 13.) Dhu al Hidžā, islāma kalendāra pēdējā mēnesī. Tā kā islāma kalendārs ir mēness kalendārs un islāma gads ir par vienpadsmit dienām īsāks nekā Gregora gads, gadskārtējais hadža datums gadu no gada mainās. Ihram ir nosaukums īpašam garīgajam stāvoklim, kurā svētceļnieki valkā divas baltas bezšuvju drānas un atturas no noteiktām darbībām.

Hadžs tiek saistīts ar islāma pravieša Muhameda dzīvi kopš 7. gadsimta, taču musulmaņi uzskata, ka svētceļojuma rituāls uz Meku aizsākās jau tūkstošiem gadu atpakaļ, sākot no Ābrahāma laikiem. Hadža laikā svētceļnieki pievienojas simtiem tūkstošu cilvēku procesijām, kas vienlaicīgi sapulcējas Mekā uz Hadža nedēļu un veic virkni rituālu: Katrs cilvēks septiņas reizes pretēji pulksteņrādītāja rādītāja virzienam apiet Ka'abu (kubveida ēka un musulmaņu lūgšanu virziens), skrien turp un atpakaļ starp Al-Safa un Al-Marwah kalniem, dzer no Zamzama akas, dodas uz Arafata kalna līdzenumu, lai tur stāvētu modrībā, nakšņo Muzdalifas līdzenumā un veic simbolisku velna nomētāšanu ar akmeņiem, metot akmeņus uz trim stabiem. Pēc tam svētceļnieki skuta galvu, veic dzīvnieku upurēšanas rituālu un svin trīs dienas ilgus pasaules svētkus Eid al-Adha.

Rituali un to nozīme

Galvenie hadža rituāli ir sakārtoti secībā un katram ir sava simbolika un nozīme. Bieži sastopama, īsumā aprakstīta secība:

• Ierakstīšanās un ieiešana ihram: Svētceļnieki pirms iebraukšanas ap Meku ieņem īpašu stāvokli ihram, no kura brīža jāievēro pieticība, jāizvairās no konfliktiem, seksuālām attiecībām, ķermeņa smaržu lietošanas u. c.
• Tawaf (apiešana ap Kaabu): Svētceļnieki apiet Ka'abu septiņas reizes pret pulksteņrādītāja virzienu. Tawaf simbolizē apļveida kustību ap Dievu un vienotību visās tautās.
• Sa'i (pārgājiens starp Al‑Safā un Al‑Marwah): Septiņas reizes tiek noieti vai daļēji skrieni ceļi starp šiem diviem pakalniem, kas atgādina Hagāras meklējumus pēc ūdens.
• Stāvēšana Arafatā (Wuquf): Tā ir hadža sirds — svētceļnieki pavada laiku lūgšanās un apdomās Arafatas līdzenumā. Šis mirklis tiek uzskatīts par laiku, kad tiek pieprasīta vārda dienā piedošana un lūgšana.
• Muzdalifa: Nakšņošana un vakara lūgšanas, savākot mazos akmeņus, kurus izmanto vēlāk Jamrat nomētāšanai.
• Jamrat nomētāšana: Simboliska velna nomētāšana ar akmeņiem pie trim stabiem Minā, kas atgādina Ibrahīma pretestības pret kārdinājumu.
• Qurbani (upurēšana): Dzīvnieka upurēšana (vai tās finanšu aizvietošana) par godu Ibrahīma upurēšanas gatavībai; gaļa tiek sadalīta ģimenei, draugiem un nabadzīgajiem.
• Galvas skūšana vai matu saīsināšana: Vīrieši parasti noskūst galvas vai vismaz saīsina matus; sievietes parasti nogriež nelielu matu galu, kas simbolizē atjaunošanos un rituāla pabeigšanu.

Veidi hadža izpildei

Ir trīs galvenie hadža veidi, kas atšķiras pēc laika un citu rituālu apvienošanas:

• Ifrad: Hadžs bez Umras — svētceļnieks veic tikai hadža rituālus.
• Qiran: Hadžs un Umra tiek apvienotas vienā ceļojumā, bet bez pārtraukuma starp rituāliem.
• Tamattu' (populārākais): Svētceļnieks veic Umru atsevišķi no hadža un pēc tam atkal ienāk ihram, lai veiktu hadžu.

Priekšnosacījumi un izņēmumi

Hadžs ir obligāts tikai tiem, kuriem pastāv istita'ah — spēja to veikt bez kaitējuma sev vai savai ģimenei. Izņēmumi ietver slimību, grūtniecību, nopietnas finansiālas grūtības vai juridiskus šķēršļus. Ja cilvēks nespēj veikt hadžu tagad, viņam jācenšas izpildīt šo pienākumu vēlāk, kad apstākļi ļaus.

Atbilstības, drošība un ceļošanas prasības

Mūsdienās hadža organizēšana ir liela mēroga logistisks darbs. Katru valsti parasti ierobežo speciālas kvotas, kuras nosaka Saūda Arābijas valdība, lai regulētu apmeklētāju skaitu un nodrošinātu drošību. Pirms došanās svētceļojumā parasti nepieciešama speciāla hadža vīza, medicīniskās pārbaudes un noteiktas vakcinācijas. Ieteicams plānot ceļojumu laicīgi, iegūt informāciju no savu valstu hadža aģentūrām un ievērot drošības norādījumus vietējām iestādēm.

Garīgā un sociālā nozīme

Hadžs nav tikai ārējs rituāls — tas ir garīgs ceļojums, kas paredz mainīt cilvēka dzīves attieksmi. Musulmaņi tic, ka godprātīgi izpildīts hadžs izdzēš grēkus un sniedz jaunu sākumu. Hadžs demonstrē islāmā svarīgos principus: vienlīdzību (visi valkā līdzīgu apģērbu), solidaritāti, žēlsirdību un atbildību pret sabiedrību. Tā ir arī iespēja satikt cilvēkus no dažādām kultūrām un nostiprināt globālu musulmaņu kopienas (umma) sajūtu.

Umra pret hadžu

Umra jeb "mazā svētceļojuma" rituāli var tikt veikti jebkurā gada laikā un ir īsāki nekā hadžs. Lai gan Umra ir svētīga prakse, tā neaizvieto hadžu — ja cilvēkam ir pienākums veikt hadžu (istita'ah), Umra neatbrīvo no šī pienākuma.

Mūsdienu izaicinājumi un veselība

Hadža laikā liela cilvēku blīvība var radīt risku veselībai — nosmakšanas, satrucošas situācijas, infekciju izplatīšanās u. c. Tādēļ svarīga ir personīgā higiēna, vakcinācijas un vietējo veselības iestāžu ieteikumu ievērošana. Pēdējos gados Saūda Arābija pastiprinājusi pasākumus cilvēku plūsmas vadībai (notaiktas trajektorijas, turniketi, papildu medicīniskie punkti), lai mazinātu negadījumu risku.

Sagatavošanās un padomi ceļotājiem

• Ieplānojiet hadžu laicīgi un izvēlieties akreditētu organizatoru.
• Informējieties par nepieciešamajām vīzām, vakcīnām un dokumentiem.
• Fiziski sagatavojieties — spēja pārvietoties lielos attālumos un stāvēt garas stundas.
• Ieplānojiet finanšu līdzekļus, tostarp neparedzētiem izdevumiem un Qurbani izmaksām.
• Ievērojiet ihram noteikumus un iepriekš uzziniet par valsts noteikumiem par apģērbu un uzvedību.
• Uzturiet kontaktus ar ceļojuma grupu un ģimeni; glabājiet kopijas ceļošanas dokumentiem.

Hadžs ir gan reliģiska, gan cilvēciski spēcīga pieredze — tas vieno miljonus ticīgo, atgādina par cilvēka vietu pasaulē un aicina uz iekšēju pārdomu, labdarību un dievbijību. Lai gan rituāli ir stingri noteikti, svētceļojums reizē dod iespēju personiskai garīgai atjaunošanai un sociālai solidaritātei.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Hadžs?

J: Kādi ir pieci islāma pīlāri?

J: Ko nozīmē būt mustati?

J: Kad notiek svētceļojums?

Jautājums: Kā svētceļnieki izrāda solidaritāti hadža laikā?

Jautājums: Vai Umra ir Hadža aizstājējs?

Meklēt pēc burta