Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīca (Berlīne) — vēsture un atmiņa

Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīca: Berlīnes simbols — kara drupas, atmiņas un atjaunošana. Vēsture, mozaīkas un miera vēsts cauri gadsimtiem.

Kaiser Wilhelm Gedächtniskirche angļu valodā: Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīca ir sagruvusi baznīca Berlīnē. Tā pieder protestantu evaņģēliskajai baznīcai Vācijā. Baznīca atrodas centrālā vietā — uz Breitscheidplatz, Kurfürstendamm ielas galā, un ir viens no Berlīnes simboliem, kas vienlaikus atgādina par pilsētas pagātni un pārdzīvoto postu.

Vēsture un arhitektūra

Vecā baznīca tika uzcelta laikā no 1891. līdz 1895. gadam pēc arhitekta Franča Švehtena (Franz Schwechten) plāna. To lika uzcelt imperators Vilhelms II par godu savam vectēvam Vilhelmam I. Celta neoromānikas stilā, ēka atsaucās uz Vācijas rietumu reģiona romānikas tradīcijām — tai piemita masīvas torņu proporcijas un dekoratīvas mozaīkas, kas iekšpusē attēloja imperatora Vilhelma I dzīvi un darbību. Stils atgādināja par daudzajām romānikas stila baznīcām Reinzemē, piemēram, Bonnas Minsteri.

Postījumi kara laikā un saglabāšana kā piemineklis

Otrā pasaules kara gados baznīca tika smagi bojāta — 1943. gadā, Otrā pasaules kara laikā, ēka tika nopostīta britu RAF bombardēšanas laikā. No vecās ēkas palikušas tikai zvanu torņa drupas, ko vācu valodā dēvē arī par der Hohle Zahn ("dobais zobs"). Šīs drupas tika saglabātas kā atgādinājums par kara postījumiem un kā mierinājuma un atmiņas vieta.

Zudušās mozaīkas un citi vēsturiskie elementi izraisīja diskusijas par restaurācijas vai saglabāšanas pieeju. Pēc kara tika pieņemts lēmums saglabāt drupas kā piemiņas vietu, blakus tām uzbūvējot jaunu, mūsdienīgu dievnamu — šī izvēle radīja spēcīgu kontrastu starp vecā romānikas torņa drupām un jaunā modernisma ansambļa formām.

Jaunā baznīca un tās nozīme

Pēc kara, no 1951. līdz 1961. gadam, blakus vecajai baznīcai tika uzcelta jauna baznīca. Jaunās baznīcas projekta autors bija Egons Eiermans. Viņa modernā apbūve sastāv no vairākiem elementiem — jaunas dievnamā telpas, atsevišķa zvanu torņa un cita veida nelielām palīgēkām — kas veido padomju laika gadsimta vidus arhitektūras kontrastu ar saglabāto drupu fragmentu.

Jaunajā baznīcā ir izmantoti modernas stikla mozaīkas risinājumi, kas rada zilganu gaismas fonu iekšienē un atšķiras no vecās baznīcas ornamentikas. Tās iekšienē ir uzstādīts arī simboliski nozīmīgs krusts, kas izgatavots no naglām, kuras tika iedzītas vecajā Koventri katedrālē, kas tika nopostīta vācu Luftwaffe bombardēšanas uzbrukumos tā dēvētajā Koventri Blitz laikā. Šis krusts ir miera un izlīguma simbols starp pilsētām, kas cieta kara laikā. Jaunā baznīca tika iesvētīta 1962. gada 25. maijā, tajā pašā dienā, kad tika iesvētīta jaunā Koventrijas katedrāle. Abas baznīcas tika uzceltas blakus vecās ēkas drupām, kas tika saglabātas kā atgādinājums par kara šausmām.

Pieminekļi, simboli un starptautiskā saikne

Līdzās Koventri krustam Gedächtniskirche atrodas arī Krievijas pareizticīgās baznīcas krusts un leitnanta Kurta Reubera 1942. gada decembrī Staļingradā (tagad Volgogradā) radītais Stalingradas Madonas zīmējums, kas simbolizē mieru starp trim valstīm, kuras savulaik atradās karā. Šie simboli padara baznīcu par vietu, kur satiekas piemiņa, izlīgums un starptautiska solidaritāte.

Drupās ir ierīkota piemiņas zāle un muzeja ekspozīcija, kur apmeklētāji var iepazīties ar baznīcas vēsturi, kara postījumiem un Berlīnes atjaunošanas periodu. Vietā regulāri notiek arī koncerti, kultūras un atceres pasākumi, kas uzsver vietas nozīmi kā miera un atmiņas centra.

Saglabāšana, atjaunošanas iniciatīvas un sabiedriskā loma

2007. gada decembrī bijušais britu pilots Čārlzs Džefrijs Grejs, kurš Otrā pasaules kara laikā veica bombardēšanas uzlidojumus virs Vācijas, iesaistījās kampaņā, kuras mērķis bija glābt Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīcu no sabrukuma. Izlasījis par baznīcas stāvokli, Greijs sazinājās ar baznīcas konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Volfgangu Kuhlu un lūdza atjaunot tās torni. Tika izveidots fonds, lai palīdzētu savākt līdzekļus torņa remontam.

Saglabāšanas darbi un restaurācijas projekti kopš pēckara laikiem bieži ir apvienojuši valsts, baznīcas un sabiedrības līdzekļus. Vietējās pašvaldības un starptautiskas iniciatīvas ir atbalstījušas pasākumus, lai drošinātu drupu stāvokļa stabilitāti, uzturētu mācību un izstāžu telpas un padarītu vietu pieejamu apmeklētājiem.

Nozīme mūsdienās

Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīca ir gan tūrisma objekts, gan vieta dievkalpojumiem, gan publiska piemiņas telpa. Tā atgādina par Vācijas vēstures sarežģītību — no impēriskām ambīcijām līdz draudiem un postam kara laikā, līdz centieniem atjaunot un pārvērst traģēdiju par miera vēstījumu. Breitscheidplatz apkārtne ir viena no Berlīnes dinamiskākajām un komerciālākajām vietām, tāpēc baznīca kalpo arī kā orientieris un sabiedriskais laukums.

Apmeklētājiem

• Drupas un jaunā baznīca parasti ir atvērtas apmeklētājiem; pie ieejas ir informācija par ekspozīcijām un iespējamajiem laikiem, kad notiek dievkalpojumi vai pasākumi.
• Vietā notiek gan reliģiski, gan kultūras pasākumi — bieži koncerti, atceres ceremonijas un izstādes par kara vēsturi un mieru.
• Apmeklējot, vērts pievērst uzmanību piemiņu zīmēm, Koventrijas krustam un Stalingradas Madonai — tie simbolizē izlīgumu un starptautisku cieņu pret upuriem.

Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīca tādējādi paliek spēcīgs vizuāls un emocionāls atgādinājums par pagātni un vienlaikus — par iespēju pārvērst traģēdiju par miera vēstījumu nākotnei.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīca?

J: Kas lika uzcelt šo baznīcu?

J: Kad tā tika uzcelta?

J: Kā tā tika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā?

J: Kad tai blakus uzcēla jaunu baznīcu?

Meklēt pēc burta