Evaņģēliskā baznīca Vācijā (EKD) — 20 reģionālo protestantu baznīcu savienība
Evaņģēliskā baznīca Vācijā (EKD) — 20 reģionālo luterāņu, reformātu un apvienoto protestantu baznīcu savienība, kas veicina kopīgus dievkalpojumus, tradīcijas un baznīcu daudzveidību.
Protestantu evaņģēliskā baznīca Vācijā (vācu: Evangelische Kirche in Deutschland, saīsināti EKD) ir 20 reģionālo baznīcu apvienība. Šo 20 baznīcu sastāvā ir divas reformātu (kalvinistu), deviņas luterāņu un deviņas apvienotās (luterāņu–reformātu) baznīcas. EKD darbojas kā federācija — katra reģionālā baznīca saglabā savu konstitūciju, teoloģisko profilu un administratīvo neatkarību, bet sadarbojas kopīgos jautājumos, pārstāvībai un projekta īstenošanā.
Morāvijas baznīca un Evangelisch-reformierte Gemeinden federācija — latviski bieži saukta par Morāvijas baznīcu un Evaņģēliski reformēto draudžu federāciju — ir EKD asociētie locekļi. Asociētā dalība nozīmē ciešu sadarbību un kopīgu darbību daudzos jautājumos, taču šīs kopienas neatkarīgi saglabā savu juridisko un organizatorisko statusu.
Vēsture īsumā
EKD tika dibināta 1948. gadā, lai pēc Otrā pasaules kara veicinātu sadarbību starp Vācijas protestantu reģionālajām baznīcām un nodrošinātu vienotu pārstāvību gan valsts, gan starptautiskajās institūcijās. Tās izveide bija arī mēģinājums risināt pēckara laika politiskās un sociālās pārmaiņas un atjaunot ekleziālās struktūras, kas agrāk bija cieši saistītas ar atsevišķiem landiem un politiskajām realitātēm.
Struktūra un pārvaldība
- EKD nav viena vienota hierarhiska baznīca, piemēram, kā Anglikāņu baznīca vai Romas katoļu baznīca. Tā ir koordinējoša institūcija — federācija, kas pārstāv 20 reģionālās baznīcas kopumā.
- Galvenie EKD orgāni ir Ekumēniskā padome (Rat der EKD) un bāzes birojs (Kirchenamt). Padome pieņem politikas pamatlīnijas un pārstāv EKD sabiedrībā, savukārt birojs nodrošina administratīvo un teoloģisko atbalstu.
- EKD centrālie biroji un administratīvā pilsēta ir Hannoverē, bet baznīca uztur arī pārstāvniecības un kontaktpunktus citās pilsētās, tostarp Berlīnē.
- Katra reģionālā baznīca (Landeskirche) parasti ir reģionāla korporācija ar savu vadību — daļai ir landesbischof (reģionālais bīskaps), citām — prezidijs vai priekšsēdētājs. Lēmumi par mācību, dievkalpojumu praksi un kadra izvēli bieži pieņem reģionālā līmenī.
Darbības jomas un sabiedriskā loma
EKD un tās locekļi ir nozīmīga sabiedriskā spēka Vācijā. Galvenās darbības jomas:
- Liturģija un teoloģija: reģionālajās baznīcās pastāv dažādas liturģiskās tradīcijas — luteriskā, reformētā un apvienotā. Tas ietekmē dievkalpojumu formu, mācību uzsvari un sakramentu izpratni.
- Sociālie pakalpojumi: baznīcas vada plašas sociālās organizācijas (piemēram, Diakonie), slimnīcas, veco ļaužu aprūpes centrus, bērnudārzus un citas palīdzības institūcijas.
- Izglītība un teoloģiskā apmācība: EKD koordinē teoloģisko izglītību, stipendijas, pētniecību un kritisko dialogu par mūsdienu teoloģiskiem jautājumiem.
- Ekumeniska un starptautiska sadarbība: EKD darbojas starptautiski (piem., Pasaules Kristīgā padome, Eiropas baznīcu sadarbības forums), kā arī attīsta dialogu ar citām kristīgām tradīcijām un reliģijām.
- Sabiedriskā un politiskā pārstāvība: EKD pārstāv protestantu baznīcu intereses sabiedriskajā diskursā, iesaistās ētiskos, sociālos un politiskos jautājumos un bieži sadarbojas ar valsts institūcijām.
Ticības prakse, sociālie jautājumi un dažādība
EKD ietver plašu teoloģisko un praktisko dažādību. Daudzi aspekti ir regulēti reģionālā līmenī:
- Vairums EKD locekļu baznīcu atļauj sievišķo ordināciju; sievietes tiek ordinētas kā mācītājas un darbojas baznīcas vadībā.
- Attieksme pret viendzimuma partnerībām un to svinēšanu atšķiras atkarībā no reģionālās baznīcas — dažas ļauj iesvētīt vai blagoslovt partnerības, citas pieiet jautājumam konservatīvāk.
- Teoloģiskie uzskati, liturģiskā prakse un baznīcas disciplīna var būtiski atšķirties starp luterāņu, reformātu un apvienotajām baznīcām, tomēr pastāv kopīgas pamatvērtības kā evaņģēliska ticība, Bībeles nozīme un sociālā atbildība.
Finanses un juridiskais statuss
Daudzu EKD locekļu baznīcu finansējuma būtiska daļa nāk no baznīcas nodokļa (Kirchensteuer), ko iekasē valsts nodokļu iestādes un nodod attiecīgajām baznīcām. Baznīcas arī vāc ziedojumus, uztur fondus un pārvalda īpašumus, lai finansētu dievkalpojumus, sociālos projektus un mācību darbību.
Svarīgums mūsdienu Vācijā
EKD ir viens no galvenajiem kristīgā protestantisma atbalsta punktiem Vācijā — tā nodrošina sadarbību starp reģionālajām baznīcām, pārstāv protestantu balsi sabiedriskajās debatēs, organizē sociālos pakalpojumus un veicina ekumenisku dialogu. Lai gan EKD nav viena vienota baznīca pēc struktūras un hierarhijas, tās loma sabiedrībā un savienojošā funkcija starp dažādām protestantu tradīcijām padara to par centrālu elementu Vācijas reliģiskajā ainavā.
Evaņģēliskās baznīcas Vācijā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Evaņģēliskā baznīca Vācijā (EKD)?
A: Evaņģēliskā baznīca Vācijā ir 20 reģionālo baznīcu grupa, ko veido divas reformātu (kalvinistu), deviņas luterāņu un deviņas apvienotās (luterāņu-reformātu) baznīcas.
J: Kas ir EKD asociētie locekļi?
A: EKD asociētie locekļi ir Morāvijas baznīca un Evaņģēliski reformēto draudžu federācija.
J: Ar ko EKD atšķiras no Anglikāņu baznīcas vai Katoļu baznīcas?
A: EKD nav tāda baznīca kā Anglikāņu baznīca vai Romas Katoļu baznīca, jo tā nav viena liela baznīca, kurai ir vienota ticības sistēma, tā vietā tā ir baznīcu apvienība, kas ļauj tās locekļiem kopīgi piedalīties dievkalpojumos un dievkalpojumos.
Jautājums: Cik daudz reģionālo baznīcu veido EKD?
A: EKD veido 20 reģionālās baznīcas.
J: Kādas konfesijas veido EKD?
A: EKD veido divas reformātu (kalvinistu), 9 luterāņu un 9 apvienotās (luterāņu reformātu) baznīcas.
J: Kāds ir EKD mērķis?
A: EKD mērķis ir ļaut dažādu Vācijas protestantu konfesiju locekļiem kopīgi piedalīties dievkalpojumos un dievkalpojumos.
J: Kuras baznīcas ir EKD asociētie locekļi?
A: EKD asociētie locekļi ir Morāvijas baznīca un Evaņģēliski reformēto draudžu federācija.
Meklēt