Gelug — Tibetas budisma skola (Dalailama): vēsture, mācības

Gelug jeb Gelug-pa ir tibetiešubudisma skola, ko dibināja filozofs un Tibetas reliģiskais līderis Je Tsongkhapa (1357-1419). Pirmais klosteris, ko viņš nodibināja, atradās Gandenā, un līdz pat mūsdienām Gandenas Tripa ir skolas nominālais vadītājs, lai gan tās slavenākā persona ir Dalailama. Ir arī citi Gelug meistari, piemēram, Trijang Rinpoče un Ling Rinpoče.

Tsongkhapa bija liels Kadampa (Bka'-gdams-pa) mācības un vispārējās līdzjūtības mahajānas principa kā fundamentālas garīgās orientācijas veicinātājs. Viņš to apvienoja ar spēcīgu uzsvaru uz padziļinātu iedziļināšanos tukšuma mācībā, kā to mācīja indiešu meistari Nāgārjuna (2. gs.) un Candrakīrti (7. gs.). Tsongkhapa teica, ka šiem diviem garīgā ceļa aspektiem - līdzjūtībai un iedziļinājumam gudrībā - jābūt sakņotiem lielā vēlmē pēc atbrīvošanas, ko virza patiesa atteikšanās sajūta. Viņš tos nosauca par "Trīs galvenajiem ceļa aspektiem" un teica, ka, pamatojoties uz šiem trim aspektiem, ir jāiet dziļāko vajrayāna budisma ceļu.

Gelug skolas centrālā mācība ir Ceļa posmi (lamrim), kas balstās uz indiešu meistara Atišas (ap 11. gs.) mācībām un sistemātisku tukšuma uzskatu kultivēšanu. Tas ir apvienots ar augstāko jogas tantras dievību, piemēram, Ghjasamadžas, Čakrasašvaras, Jamantakas un Kālacakras, jogām, kur galvenais uzsvars tiek likts uz tiešu svētlaimes un tukšuma savienības pieredzi.

Vēsture un izplatība

Gelug kā organizēta tradīcija radās 14. gadsimtā ar Je Tsongkhapa mācībām un viņa klosteru sistēmas izveidi. Galvenie Gelug klosteri Tibetā ir Ganden, Drepung un Sera, kuri kļuva par svarīgiem mācību centriem un politiskās ietekmes avotiem. 17. gadsimtā, pateicoties 5. Dalailamas un Ganden Phodrang tiesībām, Gelug ieguva politisku varu Tibetā. Tradīcija izplatījās arī uz kaimiņreģioniem — Mongoliju, Buryātiju, Kalmykiju un citām Ziemeļaustrumu Āzijas teritorijām — un 20. gadsimtā, kad Tibeta nonāca Ķīnas kontrolē, daudzi mācītāji un klosteri izklīda eksilā.

Mācības un prakse

Gelug izceļas ar stingru uzsvaru uz skolastisku studiju, loģiku un meditācijas savienošanu. Galvenās prakses sastāvdaļas:

• Ngöndro — priekšdarbi: rituaāli un prakses, kas attīra praksi un sagatavo dziļākām meditācijām.
• Lamrim — sistemātiska ceļa posmu mācība, kas sakārto praksēs nepieciešamās tēmas no pamatiem līdz augstākajām metodēm.
• Tukšuma (śūnyatā) un madhjamaka filozofija — rūpīga teksta un argumentācijas studija, kas balstīta uz Nāgārjunas un Candrakīrti tradīciju.
• Tantriskās prakses — deva jogas prakses, dievību meditācijas un noslēguma (completion) jogas, kur tiek apvienota dziļa svētlaime ar tukšuma meditāciju.
• Klosteru debates — intelektuāla prakse, kas attīsta loģiku, spēju aizstāvēt un precizēt mācības.

Monastiskā sistēma un izglītība

Gelug monastiskā tradīcija izstrādāja stingru disciplīnu (Vinaya) un akadēmisko programmu. Studenti pārsvarā apgūst piecas galvenās tēmas: pramana (epistemoloģija), prajñāpāramitā, madhjamaka, vinaja un abhidharma, kā arī tantras. Augstākais teoloģiskais diploms ir geshe grāds, kas prasa daudzgadu intensīvas studijas un debate.

Pastāv arī īpašas tantra koledžas, piemēram, Gyüme un Gyuto, kur tiek mācītas augstākās jogas tantra metodes.

Politiskā loma un mūsdienas

Gelug tradīcija ilgstoši bija cieši saistīta ar Tibetas politiku, īpaši caur Dalailamas institūciju un Pančenas Lamas līniju. 20. gadsimtā pēc Ķīnas iekarošanas daudzi Gelug pārstāvji devās trimdā; 14. Dalailama, kurš joprojām tiek uzskatīts par Gelug tradīcijas garīgo galvu, dzīvo Indijā un vada plašu diasporas latvieti, saglabājot klostaru, izglītības un starptautiskās dialoga programmas. Gelug mācības ir kļuvušas pazīstamas arī Rietumos, kur radušās daudzas buddhisma studiju un meditācijas grupas.

Galvenie pārstāvji un līnijas

Bez Je Tsongkhapa un Dalailamas, nozīmīgas figūras Gelug tradīcijā ir arī Pančena Lama, Ganden Tripa, Trijang Rinpoče, Ling Rinpoče un daudzi citi tulku un mācītāji, kas uztur un nodo mācības. Tulku (reinkarnācijas) sistēma tradicionāli nodrošina mācību nepārtrauktību.

Strīdi un izaicinājumi

Kā jebkura ietekmīga institūcija, Gelug ir piedzīvojusi iekšējas diskusijas par filozofiskiem jautājumiem (piem., madhjamaka skolu interpretācijas), kā arī ārējas politiskas spiediena situācijas. Mūsdienās tradīcijai jārisina arī modernizācijas izaicinājumi un attiecības ar Ķīnu, kā arī vajadzība saglabāt klostaru izglītību trimdas apstākļos un diasporā.

Nobeigums

Gelug ir viena no visnozīmīgākajām tibetiešu budisma skolām, kas apvieno stingru monastisku disciplīnu, intelektuālu pētniecību un dziļu meditācijas praksi. Tās ietekme ir jūtama gan tradicionālajā Tibetas kultūrā, gan mūsdienu starptautiskajā budisma izplatībā. Gelug uzsvars uz līdzjūtību, tukšumu un sistemātisku ceļa izpratni turpina iedvesmot simtiem mācītāju un praktikantu visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas izveidoja tibetiešu budisma Gelug skolu?

J: Kuru klosteri dibināja Je Tsongkhapa?

J: Kas ir Gelug skolas nominālais vadītājs?

J: Kādi ir "Trīs galvenie ceļa aspekti" saskaņā ar Tsongkhapu?

J: Kādas ir Gelug skolas galvenās mācības?

J: Kuru indiešu meistaru mācības Tsongkhapa uzsvēra savās mācībās?

J: Kuras jogas Gelug skolā tiek apvienotas ar Ceļa posmiem?

Meklēt pēc burta