Tibetas budisms — definīcija, tradīcijas un galvenās mācības
Tibetas budisms (tibetiešu: བོད་བརྒྱུད་ནང་བསྟན།; ķīniešu: 藏传佛教) ir Tibetas budisma mācība. Tā ir daļa no mahajānas budisma un ir viens no trim galvenajiem virzieniem, kas tiek praktizēts arī mūsdienās. Pārējie divi ir hanu budisms un theravāda. Visplašāk tas tiek praktizēts Himalajos, Vidusāzijā un Sibīrijā.
Kas ir Tibetas budisms — būtiskākās iezīmes
Tibetas budisms apvieno klosteru tradīcijas, filozofiju, meditācijas tehnikas un tantriskās prakses. Tas ietver visas budisma mācības (jeb "trīs transportlīdzekļus"). Visās Tibetas budisma tradīcijās tiek praktizēti morālās disciplīnas (Pratimokša) solījumi, kas raksturīgi klausītāja transportlīdzeklim (Šrāvakajāna), universālās atbrīvošanās un filozofijas solījumi, kas raksturīgi lielajam transportlīdzeklim (Mahajāna), un solījumi un īpašās metodes, kas raksturīgas slepenās mantras transportlīdzeklim (Vadžrajāna). Galvenās iezīmes:
- Bodhicitta — apņemšanās sasniegt apgaismību visu būtnu labā;
- Śūnyatā (tukšums) — visa parādību neatkarīgā eksistence tiek saprasta kā tomēr nepastāvīga un prázdna nozīmē;
- Tantriskā prakse — vizualizācijas, mantra, mudra un iniciācijas (abhiṣeka), kas paātrina garīgo attīstību;
- Guru-kulpa (lietā) un līnija — doktrīnu nodošana no skolotāja uz skolnieku un tulku tradīcija (atkārtotas iemiesošanas sistēma).
Galvenās tradīcijas un skolas
Tibetas budismā izveidojušās vairākas galvenās skolas, no kurām četras ir vispazīstamākās:
- Nyingma — vecākā skola (burtiski "vecā tradīcija"), kurā svarīga vieta ir Dzogčen (Lielā pilnības) mācībai. Saista ar Padmasambhavu (Guru Rinpoche) leģendāro lomu.
- Kagyü — uzsvars uz meditācijas praksi, īpaši Mahāmudra; pazīstama ar līniju bez pārtraukuma no maziem mistriem līdz lieliem meditācijas meistariem.
- Sakya — bagāta akademiskā tradīcija un tantriskas prakses; svarīga loma Tibetas intelektuālajā dzīvē.
- Gelug — dibināta Tsongkhapa; uzsvars uz disciplīnu un studijām. No šīs skolas izauga Dalailamas institūcija.
Pamatprakses un meditācijas
Prakse iekļauj gan klasiski meditācijas veidus, gan tantriskās metodes:
- Šamatha (miera meditācija) — prāta stabilizēšana un koncentrācijas attīstīšana;
- Vipashyana (insight) — realitātes dabas izpēte, tukšuma izziņa;
- Deitijas joga (vārdā arī ilūzijas prakse) — dievības vizualizācija kā līdzeklis transformēt prātu;
- Tonglen un lojong — līdzjūtības prakses: dot un pieņemt ciešanas, prāta apmācība;
- Iniciācijas (abhiṣeka) — oficiālas devas vai tantriskās prakses uzsākšanas ceremonijas, kas piešķir piekļuvi noteiktām prakses sistēmām;
- Dzogčen un Mahāmudra — augstākā līmeņa prakses, kas tiecas atklāt un stabilizēt pamata prāta dabu.
Rituali, māksla un klosteri
Tibetas budisms ir bagātīgi izteikts caur rituāliem, mūziku, tēlotājmākslu un arhitektūru. Bieži sastopami elementi:
- Thangka (rituālas gleznas), mandalas, skulptūras;
- Mantru ritenīši, mani akmeņi ar rakstu "Om Mani Padme Hum";
- Klosteri — lieli reliģiski un izglītības centri (piemēram, Potala, Tashilhunpo), kas kalpo par studiju, meditācijas un sabiedriskās dzīves vietām;
- Litūrgijas un festivāli — mūzikas, deju un masku rituāli, kas uztur tradīciju kolektīvo atmiņu.
Vēsture un izplatība
Tibetas budisms attīstījās no 7.–11. gadsimta, kad budisma idejas ienāca Tibetā no Indijas. Svarīgi vēsturiski personāži ir Padmasambhava, Atisha un Tsongkhapa. Laika gaitā Tibetas budisms izplatījās uz Mongoliju, Birmu, Nepālu, kā arī uz reģioniem Sibīrijā (piem., Buryatija, Kalmykija).
Pēc 20. gadsimta vidus politiskajām pārmaiņām Tibeta izjutusi lielas pārmaiņas; pēc 1959. gada daudzi garīdznieki un praktikanti devās bēgļu gaitās, izplatot mācības uz Rietumiem un citām Āzijas daļām. Mūsdienās Tibetas budisms ir starptautisks, ar klosteriem un prakses grupām daudzviet ārpus tradicionālās robežas.
Modernās tendences un izaicinājumi
Mūsdienās Tibetas budisms stāv priekšā jautājumiem par tradīcijas saglabāšanu, modernizāciju un attiecībām ar zinātni. Ir pieaugusi interese par budistu meditāciju psiholoģijā un veselībā. Tajā pašā laikā klosteru izglītības sistēmas, līniju autentiskums un kultūras mantojuma saglabāšana reģionos ar politiskām spriedēm paliek aktuālas tēmas.
Īsumā — Tibetas budisms ir kompleksa, dziļa budisma forma, kas apvieno filozofiju, meditāciju, tantriskās metodes un bagātu kultūras izteiksmi, piedāvājot ceļu gan intelektuālai izpratnei, gan dziļai transformācijai.
Vēsture
7. gadsimtā Songcens Gampo apprecēja divus budistus: Tang dinastijas princesi Wencheng un Nepālas princesi Bhrikuti. Viņas palīdzēja izplatīt budisma mācību Tibetā. Budisms tika apvienots ar vietējām Bēn reliģijām no Čangdzunga, izveidojot jaunu budisma paveidu: Tibetas budisms. Tibetieši sāka arī tulkot tekstus no sanskrita un ķīniešu valodas un sāka rakstīt dažus savus tekstus. 8. gadsimtā indiešu skolotājs Padmasambhava, kamēr Tibetas karalis bija Trisong Detsens, atnesa vēl nedaudz budisma. Viņš arī sarakstīja vairākus svarīgus tekstus.[] .
11. gadsimtā Tibetas budisms spēcīgi ietekmēja Vidusāzijas, Mongolijas un Mandžūrijas tautas. Tas bija ļoti populārs mongoļu Juaņu dinastijas un Ķīnas mandžūru Ciņu dinastijas laikā.
Tibetas budisma skolas
Tibetas budismā ir četras galvenās skolas. Divas no šīm skolām uzskata, ka svarīgāka ir prakse, bet divas uzskata, ka svarīgāka ir sholastika (filozofijas studijas). Šīs četras skolas ir šādas:
- Nyingma, Senie, vissenākais un sākotnējais ordenis, ko dibinājis Padmasambhava. Šī skola pieder pie prakses tradīcijas.
- Kagju, mutvārdu līnija, ir viena galvenā apakšnozare (Dagpo Kagju) un viena mazākā apakšnozare (Šangpa Kagju). Šī skola pieder pie prakses tradīcijas.
- Sakja, pelēkā zeme, ko vada Sakja trizins, ko dibināja Khon Konchog Gyalpo, lielā tulkotāja Drokmi Lotsawa māceklis. Šī skola pieder pie zinātnieku tradīcijas.
- Gelug, tikumības ceļš, pazīstams arī kā dzeltenās cepures, kura garīgā galva ir Ganden Tripa, bet laicīgā galva ir Dalailama, kas Tibetā valdīja no 17. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta vidum. Šī skola pieder pie zinātnieku tradīcijas.
| Nyingma | Kagju | Sakja | Gelug | Jonang |
| Vecais tulkojums | Jauns tulkojums | Jauns tulkojums | Jauns tulkojums | Jauns tulkojums |
| Izstrādāts 8. gadsimtā | 11. gadsimtā nodeva Marpa. Dagpo Kagju 12. gadsimtā dibināja Gampopa. | Sakja klosteris dibināts 1073. gadā. | Datēts ar 1409. gadu, kad tika dibināts Gandenas klosteris. | Datēts ar 12. gadsimtu |
| Red Hat | Red Hat | Red Hat | Dzeltena cepure | Red Hat |
| Uzsver Dzogčenu un tā tekstus | Uzsver Mahamudru un sešas Naropas dharmas. | Hevadžras tantras kā savas Lamdre sistēmas pamata priekšroka. | Koncentrējas uz Ghjasamadža tantru, Čakrasamvara tantru un Kalačakra tantru. | Koncentrējas uz Kalačakras tantru un Ratnagotravibhāgu |
| Galvenie līnijdraugi ir Šantarakšaita, Garab Dordže, Vimalamitra, Padmasambhava un Longčenpa. | Galvenie līnijdraugi ir Maitripada, Naropa, Tilopa, Marpa, Milarepa un Gampopa. | Galvenie līnijdraugi ir Naropa un Ratnākarašānti, dibinātājs Drogmi, Khon Konchog Gyalpo, Sakja Pandita un Gorampa. | Galvenie līnijdraugi ir Atisa, viņa māceklis Dromtons, Gelug dibinātājs Džē Tsongkhapa un Dalailama. | Galvenie līnijdraugi ir Jumo Mikjo Dordže, Dolpopa un Taranata. |
Mācības
Dažas no tibetiešu budisma mācībām ir Mahamudra, Naropas Sešas jogas un Dzogčens.
Valoda
Klasiskā tibetiešu valoda ir galvenā tibetiešu valoda. Taču teksti ir tulkoti arī mongoļu, mandžuļu un ķīniešu valodā.
Klosteri (kulta vietas)
Tibetas budisma pamats bija klostermācība. Tibetā bija vairāk nekā 6000 klosteru, taču gandrīz visus tos kultūras revolūcijas laikā iznīcināja Ķīnas sarkanās gvardes. Lielākā daļa lielāko klosteru ir vismaz daļēji atjaunoti, bet daudzi citi joprojām ir drupas.
Lamayuru klosteris.
Šodien
Mūsdienās Tibetas budisms ir izplatījies visā Austrumu pasaulē, izņemot Dienvidaustrumāziju. To praktizē Tibetas plato, Nepālā, Butānā, Mongolijā, Kalmikijā, Sibīrijā, Krievijas Tālajos Austrumos, Ķīnas ziemeļaustrumos, Arunačal Pradešā. Tā ir Butānas valsts reliģija. Indijas reģionos Sikimā, Ladakā, Himačalpradešā un Rietumbengālijā arī dzīvo liels tibetiešu budistu skaits. Ir arī kopienas Dienvidindijā.
Tibetas budisms ir izplatījies Rietumos un visā pasaulē. Starp slavenībām ir Brendons Boids, Ričards Gīrs, Ādams Jaučs, Džets Li, Džekijs Čans, Šarona Stouna, Alens Ginsbergs, Filips Glāss, Maiks Bārsons un Stīvens Sīgals.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Tibetas budisms?
A: Tibetas budisms ir mahajānas budisma atzars, kura izcelsme ir Tibetā, un tas ir viens no trim galvenajiem atzariem, kas tiek praktizēts arī mūsdienās.
J: Kuras ir pārējās divas galvenās budisma nozares, kas tiek praktizētas mūsdienās?
A: Pārējie divi galvenie budisma atzari, kas joprojām tiek praktizēti mūsdienās, ir Han budisms un Theravada.
J: Kur Tibetas budisms tiek praktizēts visplašāk?
A: Tibetas budisms visplašāk tiek praktizēts Himalajos, Vidusāzijā un Sibīrijā.
J: Ko ietver Tibetas budisms?
A: Tibetas budisms ietver visas budisma mācības, kas pazīstamas arī kā "trīs nesēji".
J: Kādus solījumus praktizē visas Tibetas budisma tradīcijas?
A: Visas Tibetas budisma tradīcijas praktizē morālās disciplīnas (Pratimokša) solījumus, kas raksturīgi klausītāja transportlīdzeklim (Shrāvakayāna); universālās atbrīvošanās un filozofijas solījumus, kas raksturīgi lielajam transportlīdzeklim (Mahāyāna); un solījumus un īpašās metodes, kas raksturīgas slepenās mantras transportlīdzeklim (Vajrayāna).
Jautājums: Kas ir Šrāvakajānas ceļš?
Atbilde: Šrāvakajānas līdzeklis ir klausītāja līdzeklis, kas koncentrējas uz individuālu atbrīvošanos no ciešanām.
J: Kas ir Vadžrajāna līdzeklis?
A: Vajrayāna līdzeklis ir slepenās mantras līdzeklis, kas ietver īpašu metožu un solījumu izmantošanu, lai sasniegtu apgaismību.
