Songcens Gampo (tibetiešu: སྲོང་བཙན་སྒམ་པོ, srong btsan sgam po; 569–649) jeb Songzan Ganbu (ķīniešu: 松贊干布) ir uzskatāms par 33. Tibetas karali un par Tibetas impērijas dibinātāju. Viņa valdīšanas laikā Tibetā sāka veidoties centralizēta valsts vara, tika stiprinātas diplomātiskās attiecības ar apkārtējām zemēm un ievesta budisma mācība, kas turpmāk dziļi ietekmēja tibetiešu kultūru un reliģiju.
Biogrāfija un valdīšana
Songcens Gampo dzīves gadsimta precīzā datēšana joprojām nav pilnīgi skaidra — avotos minēts, ka viņš varētu būt dzimis ap 569. vai 605. gadu, savukārt valdīšanas gadsimti tradicionāli tiek novietoti 7. gadsimtā. Šī nenoteiktība daļēji rodas no Tibetas tradicionālā kalendāra atšķirībām un no retajiem rakstiskajiem avotiem par agrīno periodu.
Viņš apvienoja vairākas klanu un reģionālas varas centras, nostiprināja centrālo administrāciju un paplašināja Tibetas ietekmi gan militāri, gan diplomātiski. Tika izveidota jauna galvaspilsēta un nostiprinātas tirdzniecības un sakaru saites ar kaimiņiem, īpaši ar Nēpālu un Tang dinastijas Ķīnu.
Budisma ieviešana un reliģiskās reformas
Songcens Gampo aktīvi veicināja budisma izplatīšanos Tibetā. Lielākā daļa liecību norāda, ka viņš iedibināja budistiskas svētnīcas, atbalstīja mūku kopienas un aicināja izplatīt budisma mācību starp aristokrātiju un plašāku sabiedrību. Šo procesu sekmēja arī viņa laulības, kas kalpoja kā politiskas un kultūras saites ar budistiskām valstīm.
Viņam bija nepāliešu sieva vārdā Bhrikuti un tangiešu sieva — ķīniešu princese, kas tradīcijā dēvēta par Venčenu (Wencheng). Abas sievas saskaņā ar tradīciju bija budistes, un tām tiek piedēvēta liela loma budisma pozīciju nostiprināšanā Tibetas sabiedrībā. Leģendās tiek stāstīts, ka viņas atveda svētas statujas un tekstus, kas kļuva par pamatu vietējām svētnīcām, piemēram, Jokhang un Ramoche templim Lhasā.
Tibetas alfabēts un rakstība
Songcens Gampo valdīšanas laikā tradicionāli piesauc arī tibetiešu alfabēta izveidi. Šo nozīmīgo pārveidi parasti saista ar Thonmi Sambhota (pašreizējā zinātniskā diskusijā tiek minēts viņa pienesums), kurš, pēc vēstures avotiem, tika nosūtīts studēt valodas un rakstvesmas sistēmas Indijā. Izstrādātais alfabēts ļāva tulkot budistu tekstus tibetiešu valodā un veicināja literatūras, administrācijas un reliģiskās prakses attīstību. Klasiskā tibetiešu valoda, kas radās šajā periodā, kļuva par oficiālo valsts valodu un lietoja administrācijā un reliģiskos tekstos.
Diplomātija, būvniecība un kultūras mantojums
Songcens Gampo īstenoja aktīvu ārpolitiku — viņš noslēdza laulības alianses ar Nēpālu un Tang ķīniešiem, stiprināja sakarus ar apgabaliem Vidusāzijā un paplašināja Tibetas ietekmi. Viņa valdīšanas laikmets bieži tiek dēvēts par pamatu, uz kura balstījās vēlākā Tibetas impērijas attīstība.
Vēsturiskās tradīcijas piedēvē Songcena Gampo rīcībā celtniecību svarīgākajām Lhasas svētnīcām — to starpā Jokhangu, kas vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem budistu svētvietām Tibetā. Šīs celtnes un reliģiskie priekšmeti, kurus tradīcijā saista ar karaļa un viņa sievu dāvanām, kļuva par nacionālās identitātes un ticības simboliem.
Mantojums
Songcens Gampo tiek uzskatīts par vienu no visvairāk godinātajiem vēsturiskajiem līderiem Tibetā. Viņš ir kultūras un reliģijas veidotājs, kuram tiek piedēvēta Tibetas politiskās vienotības, rakstiskuma un budisma ieviešana. Daudzās leģendās viņš ir deificēta figūra — varonis, kurš nāca ar jaunu laiku izaugsmi un garīgo ceļu, un viņa vārds joprojām tiek pieminēts gan reliģiskajā, gan laicīgajā tradīcijā.
Paturot prātā avotu ierobežojumus un leģendārā materiāla klātbūtni, mūsdienu vēsturnieki turpina pētniecību, lai precizētu Songcena Gampo dzīvi, valdīšanas datumus un konkrētos pasākumus, kas veidoja agrīno Tibetas valsti.
