Songcens Gampo — Tibetas karalis, impērijas dibinātājs un budisma ieviesējs
Songcens Gampo (tibetiešu: སྲོང་བཙན་སྒམ་པོ, srong btsan sgam po; 569–649) jeb Songzan Ganbu (ķīniešu: 松贊干布) ir uzskatāms par 33. Tibetas karali un par Tibetas impērijas dibinātāju. Viņa valdīšanas laikā Tibetā sāka veidoties centralizēta valsts vara, tika stiprinātas diplomātiskās attiecības ar apkārtējām zemēm un ievesta budisma mācība, kas turpmāk dziļi ietekmēja tibetiešu kultūru un reliģiju.
Biogrāfija un valdīšana
Songcens Gampo dzīves gadsimta precīzā datēšana joprojām nav pilnīgi skaidra — avotos minēts, ka viņš varētu būt dzimis ap 569. vai 605. gadu, savukārt valdīšanas gadsimti tradicionāli tiek novietoti 7. gadsimtā. Šī nenoteiktība daļēji rodas no Tibetas tradicionālā kalendāra atšķirībām un no retajiem rakstiskajiem avotiem par agrīno periodu.
Viņš apvienoja vairākas klanu un reģionālas varas centras, nostiprināja centrālo administrāciju un paplašināja Tibetas ietekmi gan militāri, gan diplomātiski. Tika izveidota jauna galvaspilsēta un nostiprinātas tirdzniecības un sakaru saites ar kaimiņiem, īpaši ar Nēpālu un Tang dinastijas Ķīnu.
Budisma ieviešana un reliģiskās reformas
Songcens Gampo aktīvi veicināja budisma izplatīšanos Tibetā. Lielākā daļa liecību norāda, ka viņš iedibināja budistiskas svētnīcas, atbalstīja mūku kopienas un aicināja izplatīt budisma mācību starp aristokrātiju un plašāku sabiedrību. Šo procesu sekmēja arī viņa laulības, kas kalpoja kā politiskas un kultūras saites ar budistiskām valstīm.
Viņam bija nepāliešu sieva vārdā Bhrikuti un tangiešu sieva — ķīniešu princese, kas tradīcijā dēvēta par Venčenu (Wencheng). Abas sievas saskaņā ar tradīciju bija budistes, un tām tiek piedēvēta liela loma budisma pozīciju nostiprināšanā Tibetas sabiedrībā. Leģendās tiek stāstīts, ka viņas atveda svētas statujas un tekstus, kas kļuva par pamatu vietējām svētnīcām, piemēram, Jokhang un Ramoche templim Lhasā.
Tibetas alfabēts un rakstība
Songcens Gampo valdīšanas laikā tradicionāli piesauc arī tibetiešu alfabēta izveidi. Šo nozīmīgo pārveidi parasti saista ar Thonmi Sambhota (pašreizējā zinātniskā diskusijā tiek minēts viņa pienesums), kurš, pēc vēstures avotiem, tika nosūtīts studēt valodas un rakstvesmas sistēmas Indijā. Izstrādātais alfabēts ļāva tulkot budistu tekstus tibetiešu valodā un veicināja literatūras, administrācijas un reliģiskās prakses attīstību. Klasiskā tibetiešu valoda, kas radās šajā periodā, kļuva par oficiālo valsts valodu un lietoja administrācijā un reliģiskos tekstos.
Diplomātija, būvniecība un kultūras mantojums
Songcens Gampo īstenoja aktīvu ārpolitiku — viņš noslēdza laulības alianses ar Nēpālu un Tang ķīniešiem, stiprināja sakarus ar apgabaliem Vidusāzijā un paplašināja Tibetas ietekmi. Viņa valdīšanas laikmets bieži tiek dēvēts par pamatu, uz kura balstījās vēlākā Tibetas impērijas attīstība.
Vēsturiskās tradīcijas piedēvē Songcena Gampo rīcībā celtniecību svarīgākajām Lhasas svētnīcām — to starpā Jokhangu, kas vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem budistu svētvietām Tibetā. Šīs celtnes un reliģiskie priekšmeti, kurus tradīcijā saista ar karaļa un viņa sievu dāvanām, kļuva par nacionālās identitātes un ticības simboliem.
Mantojums
Songcens Gampo tiek uzskatīts par vienu no visvairāk godinātajiem vēsturiskajiem līderiem Tibetā. Viņš ir kultūras un reliģijas veidotājs, kuram tiek piedēvēta Tibetas politiskās vienotības, rakstiskuma un budisma ieviešana. Daudzās leģendās viņš ir deificēta figūra — varonis, kurš nāca ar jaunu laiku izaugsmi un garīgo ceļu, un viņa vārds joprojām tiek pieminēts gan reliģiskajā, gan laicīgajā tradīcijā.
Paturot prātā avotu ierobežojumus un leģendārā materiāla klātbūtni, mūsdienu vēsturnieki turpina pētniecību, lai precizētu Songcena Gampo dzīvi, valdīšanas datumus un konkrētos pasākumus, kas veidoja agrīno Tibetas valsti.
Kā bērns
Songcens Gampo dzimis Gjamamā, Meldro, uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu Lhasas. Viņa tēvs bija Jarlungas karalis Namri Songtsens. Grāmatā "Baltā lotosa turētājs" teikts, ka Gampo bija Avalokitešvaras cilvēciskā forma (inkarnācija). Tiek uzskatīts, ka arī Dalailama ir Avalokitešvaras cilvēciskā forma. Budisti 11. gadsimtā sāka dēvēt Gampo par cakravartinu un Avalokitešvaras inkarnāciju.
Karaļa Songtsena Gampo statuja zirga mugurā pie Songtsena bibliotēkas Dehradunā, Indijā.
Ģimene
Dažos Dunhuanas dokumentos teikts, ka Gampo bija māsa Sad-mar-kar un jaunākais brālis. Viņa jaunākais brālis tika nodots un mira ugunsgrēkā pēc 641. gada. Iespējams, ka starp māsu un brāli bija cīņas.
Songcena Gampo māte bija no Tsépong klana (Tibetas hronikas). Viņa palīdzēja apvienot Tibetu. Viņas vārds ir Driza Tökarma ("Bri sieva [vārdā] Baltā galvaskausa sieviete", Tibetas anāļi).
Saskaņā ar tibetiešu tradīcijām Songcens Gampo kļuva par karali 13 gadu vecumā pēc tam, kad viņa tēvs ap 618. gadu tika saindēts. Viņš bija 33. Yarlung dinastijas karalis. Viņš dzimis vērša gadā. Jarlungas karaļi parasti ieņēma troni 13 gadu vecumā. Tas saskan ar tradīciju, ka Jarlungas karaļi ieņēma troni 13 gadu vecumā, kad bija pietiekami lieli, lai jājātu zirgā. Ja tas ir taisnība, tad Gampo varētu būt dzimis 605. gadā pēc Kristus dzimšanas. Vecā Tangas grāmata apstiprina, ka viņš "bija vēl nepilngadīgs, kad ieņēma troni".
Gampo sievas un bērni
Gampo bija sešas sievas. Uzskaitītas piecas:
- Pogong Mongza Tričama (Mongza, "Mongu klana sieva") bija Gungsong Gungtsena māte.
- dižciltīga sieviete no Rietumsia, pazīstama kā Minyakza ("Rietumsia sieva"),
- dižciltīga sieviete no Zhangzhung.
- Nepālas princese Bhrikuti ("lielā dāma, Nepālas sieva").
- Tangas princese Venčena (文成)
Tibetas tradīcijā šīs divas pēdējās sievas palīdzēja Tibetā ienest budismu. Divas lielākās ietekmes uz Tibetas budismu ir indonepāļu un hanu budisms.
Gampo dēls Gungsongs Gungtsens nomira pirms tēva. Tāpēc tronī stājās Gampo dēls Mangsongs Mangtsens. Viņa māte, iespējams, bija Wencheng vai Mangmoje Trikar. Trikar ir minēta Ģenealoģijā, Dunhuangas alās slēptajā bibliotēkā un Tibetas annālos, kuros uzskaitīti Tibetas imperatoru vārdi, viņu mātes un klani.
Daži avoti stāsta ko citu. Kad Gungsongam Gungtsenam apritēja 13 gadi (mūsdienās 12 gadi, jo Tibetā izmantoja citu kalendāru), viņa tēvs Gampo aizgāja pensijā, tāpēc Gungsongsons valdīja piecus gadus. Tie stāsta, ka Gungsongs apprecējās ar A-ža Mang-mo-rje, kad viņam bija trīspadsmit gadi, un viņiem piedzima dēls Mangsongs Mangtsens (r. 650-676 pēc Kristus dzimšanas). Gungsongs nomira 18 gadu vecumā. Viņa tēvs Gampo atkal ieņēma troni. Gungsongs Gungtsens varētu būt apglabāts Donkordā, karalisko kapu vietā, pa kreisi no sava vectēva Namri Songtsena (gNam-ri Srong-btsan). Šo notikumu datumi ir ļoti neskaidri.
Songcens Gampo (centrā), princese Vencena (pa labi) un Nepālas princese Bhrikuti Devi (pa kreisi)
Ko viņš darīja Tibetas labā?
Viņš izveidoja alfabētu
Songcens Gampo nosūtīja Tonmi Sambhotu uz Indiju, lai viņš izveidotu jaunu alfabētu klasiskajai tibetiešu valodai. Tā rezultātā tapa pirmie rakstītie darbi, literatūra un konstitūcija.
Viņš ienesa jaunu kultūru
Viņš Tibetā ienesa jaunu kultūru un tehnoloģijas.
Vecā grāmata Tang (Jiu Tangshu 旧唐书) saka, ka 648. gadā ziemeļu Indijas armija uzbruka dažiem Tang ķīniešiem (tostarp Wang Xuanze). Tāpēc kopā ar nepāliešiem un tangiešiem Gampo palīdzēja sakaut armiju un aizsargāt ķīniešus. 649. gadā Tangas imperators Gaozongs (Gaozong), kurš bija budistu līdzgaitnieks, piešķīra viņam titulu Binwang, "viesu karalis", vai Zongwang, "auduma nodevas karalis", un 3000 krāsaina zīda ruļļus. Gaozongs dāvināja Gampo arī "zīdtārpiņu olas, miezerus un preses vīna ražošanai, kā arī strādniekus papīra un tintes ražošanai".
Instrumenti un astroloģija tika importēti no Tangas un Rietumu Sia; dharma un rakstības māksla nāca no Indijas; dārgumi - no Nepālas un mongoļiem; likumi - no turku kaganāta uiguriem uz ziemeļiem.
Viņš ieviesa budismu
Gampo Tibetas iedzīvotājiem ieviesa budismu. Viņš uzcēla daudzus budistu tempļus Viņa valdīšanas laikā cilvēki sāka tibetiešu valodā tulkot budistu tekstus no sanskrita.
Songcena Gampo statuja viņa tradicionālajā meditācijas alā Jerpā
Viņš izveidoja lielu impēriju
Ap 627. gadu viņš sakāva Sumpa ziemeļaustrumu Tibetā (Tibetas hronikas [OTA] l. 2).
Iespējams, viņš bija iekarojis Zhangzhung (ap ziemeļu Indiju, rietumu Tibetu), vai arī tas varēja notikt pēc viņa nāves. Tangas senajā grāmatā teikts, ka 634. gadā Jangtunga (Zhangzhung) un dažādas Qiang tautas "kopumā pakļāvās viņam".
Pēc tam viņš apvienoja Jangtongu, sakāva "Azha" (Tuyuhun), tad iekaroja vēl divas Qiang ciltis un sāka apdraudēt Songzhou ar vairāk nekā 200 000 vīru lielu armiju.
Viņš iekaroja tangutu tautu (kas vēlāk 942. gadā izveidoja Rietumu Sja), bailangu un cjanu ciltis. Bailangu cilts atradās uz rietumiem no tangutu cilts un uz austrumiem no domi cilts. Tangieši tos pārvaldīja kopš 624. gada.
Nepāla princese Bhrikuti
Vecā Tangas grāmata saka: Naling Deva tēvs bija karalis 泥婆羅 Nepālā (Licchavi valstībā) nomira. Karalis nomira, un pēc tam varu pārņēma Naling Deva tēvocis. "Tibetieši deva [Naling Deva] patvērumu un atjaunoja viņu tronī [641. gadā]; tā viņš kļuva pakļauts Tibetai."
Tibetieši devās uz Nepālu, un Naling Deva bija laimīgs. Tad tibetiešiem uzbruka ziemeļu Indijas karalis Harša. Naling Deva palīdzēja Tibetai sakaut Haršas armiju. Gampo apprecēja princesi Bhrikuti, Naling Deva meitu.
Tang princese Wencheng
Jiu Tangshu rakstīts, ka Gampo 634. gadā no Tibetas nosūtīja pirmo vēstniecību uz Tangas impēriju. Tā bija "cieņas misija", kurā Tibeta dāvināja Tangai dāvanas. Tangas imperatoram viņš dāvināja zeltu un zīdu un pretī lūdza Tanas princesi laulībā (heqin). Tangs atteica. Tāpēc viņš 637. un 638. gadā uzbruka Songdžou (Tangas daļa). Taču tad viņš atkāpās un atvainojās. Viņš atkal lūdza sievu, un šoreiz Tanga piekrita. Un tā viņš apprecējās ar Wencheng, Tangas imperatora Taizonga māsasmeitu. Tā starp Ķīnas Tangas un Tibetas impērijām iestājās miers.
Abas sievas Venčenga un Bhrikuti tiek uzskatītas par Taras, līdzjūtības dievietes, un sievietes Čenrezigas:
"Dolma jeb Drolma (sanskrita Tara). Ar šo vārdu tiek godinātas abas imperatora Srong-btsan gambo sievas. Ķīniešu princesi sauc par Dol-kar, no "baltā Dolma", un Nepālas princesi Dol-jang jeb "zaļā Dolma". Sievietes lūdz, lai pēdējā no tām būtu auglīga."
Gampo uzcēla pilsētu un pili Venčengai tieši viņai.
"Tā kā princesei nepatika viņu ieradums krāsot sejas sarkanā krāsā, Lungstans (Songcens Gampo) pavēlēja saviem ļaudīm pārtraukt šo praksi, un tā vairs netika darīta. Viņš arī atteicās no filca un ādām, uzvilka brokātu un zīdu un pamazām kopēja ķīniešu civilizāciju. Viņš arī sūtīja savu vadoņu un bagātnieku bērnus lūgt uzņemšanu valsts skolā, lai viņiem mācītu klasiķus, un aicināja mācītus zinātniekus no Ķīnas, lai tie sastādītu viņa oficiālos ziņojumus imperatoram."
Aizstāvēja Xuanze par Ķīnu
Haršu apmeklēja ķīniešu mūks Sjuanzangs. Pēc tam Harša nosūtīja dažus cilvēkus uz Ķīnu. Ķīna pēc tam nosūtīja Vanu Sjuaņdzē un dažus citus atpakaļ. Viņi ceļoja caur Tibetu. Viņu ceļojums ir aprakstīts Indijas ziemeļu daļā (Radžgirā un Bodhgajā).
Pēc tam Haršu gāza Ardžūna. 648. gadā Vang Sjuanze devās otrā ceļojumā, bet Ardžuna pret viņu izturējās slikti. Tā tibetieši un nepālieši sakāva Ardžunu.
Tāpēc 649. gadā Ķīnas imperators Tang Gaozuns apbalvoja Gampo ar Siņhai Džunas (Himalaju plato, Ķīna) karaļa titulu.
Gampo nomira 649. gadā. 650. gadā Tangas imperators nosūtīja sūtni ar "sēru un līdzjūtības vēstuli". Gampo kaps atrodas Čongjas ielejā netālu no Jalungas, 13 m augsts un 130 m garš.
Imperators Songcens Gampo ar princesēm Venčengu un Bhrikuti
Džokhangas templis, kurā atrodas Tibetā visvairāk godājamā statuja, šī imperatora uzceltais oriģinālais komplekss.
