Vakara lūgšana (anglikāņu)

Evensong attīstība un nozīme

Mūsdienās izmantoto Vakarēdienu formu 16. gadsimtā izstrādāja Tomass Krenmers. Pastāvēja divu veidu dievkalpojumi, ko sauca par "vesper" un "compline", kurus ikdienā dziedāja mūki klosteros. Krenmers pārņēma dažus vārdus, kas tika izmantoti abos dievkalpojumos, un izveidoja mūsdienu Vakara lūgšanu (Evensong).

Vakara dziesmas galvenā doma ir Kristus iemiesošanās svinēšana: tas ir stāsts par Kristu, kas nāk pasaulē cilvēka veidolā un dzīvo starp cilvēkiem. Dievkalpojumā vienmēr tiek izmantoti Magnificat un Nunc Dimittis vārdi. Magnificat ir dziesma, ko Marija dziedāja, kad viņai tika paziņots, ka viņai piedzims bērns, kurš būs Dieva dēls. Nunc Dimittis ir dziesma, ko dziedāja priesteris Simeons, kuram Dievs bija apsolījis, ka viņš dzīvos pietiekami ilgi, lai redzētu Jēzu. Abi šie vārdi ir no Jaunās Derības.

Daudzas baznīcas tagad dievkalpojumos izmanto vārdus no Common Worship vai kādas citas modernas lūgšanu grāmatas. Tomēr, ja Vakarēdienu dzied koris, parasti tiek izmantoti vārdi no vecās tradicionālās Kopīgās lūgšanu grāmatas (1662). Tas ir tāpēc, ka vairāk nekā četru gadsimtu laikā ir sacerēts tik daudz lieliskas mūzikas, kurā izmantoti šie vārdi.

Tā kā Vakarēdienā nav dievgalda, dievkalpojumu var vadīt lajs (persona, kas nav "kvalificēts" priesteris).

Vakarēdiena dievkalpojuma daļas

Vakarēdiena dievkalpojums sastāv no šādiem dievkalpojumiem:

• Lūgšanas: izsūdzība, grēku piedošana (ja ir priesteris) un Kunga lūgšana.
• responsorijas lūgšanas (pārmaiņus dzied priesteris un koris).
• viens vai divi psalmi.
• Divas stundas (lasījumi) no Bībeles. Pirmā parasti tiek ņemta no Vecās Derības, bet otrā - no Jaunās Derības. Pēc katras stundas seko (viena no):
• Divas dziedājumi, parasti Magnificat un Nunc Dimittis.
• Apustuļu ticības apliecība.
• Vairākas lūgšanas un atbildes, tostarp Kyrie eleison un Kunga lūgšana.
• Himna
• Vairāk lūgšanu un svētība

Pirms un pēc dievkalpojuma ērģelnieks parasti spēlē ērģeļmūziku. Svētdienās var būt sprediķis.

Mūzika

Baznīcās Magnificat un Nunc dimittis, tāpat kā psalms, bieži tiek dziedāti dziedājumā. Tā ir melodija, kas atkārtojas katrā pantā vai ik pēc diviem pantiem un tiek dziedāta dabiskā ritmā, kādā tā tiktu runāta. Katedrālēs vai baznīcās, kur ir labs koris, abas kantiķes dzied īpašā mūzikā (piemēram, himnā), ko sacerējis kāds pazīstams komponists. Parasti ir ērģeļu pavadījums.

Daudzi komponisti, īpaši anglikāņu baznīcas komponisti, rakstīja aranžējumus (mūziku) šīm divām dziesmām (ko kora dalībnieki bieži dēvēja par "Mag un Nunc"). Šādi komponisti ir Edvards Bairstovs, Herberts Brūvers, Orlando Gibbonss, Herberts Hovells, Henrijs Pērcels, Čārlzs Stenfords, Herberts Sumsions, Tomass Talliss, Tomass Velss, Samuels Veslijs un daudzi citi. Daži no šiem komponistiem ir uzrakstījuši vairākus skaņdarbus. Tāpēc dažādas apdares bieži vien apzīmē pēc to tonalitātes, piemēram, Stanford in G, Stanford in C utt. Dažkārt tos var identificēt pēc katedrāles, kurai tie tika rakstīti. Piemēram, Herberts Hovellss (Herbert Howells) rakstīja Mag un Nunc skaņdarbus vairākām katedrālēm un kapelām. Tās var identificēt, nosaucot tās: Howells's Gloucester Service, Collegium Regale (=Karaliskā koledža, Kembridža) utt.

Dziedātajā Vakarēdienā koris dziedās arī "introītu", kas ir ļoti īss skaņdarbs dievkalpojuma sākumā. Koris dziedās psalmu dziedājumā, un skanēs arī himna.

Vakara dziedājumi Jorkas Minsterē

Saistītās lapas

• Rīta lūgšana
• Matins
• Vesperes
• Anglikāņu dziedājums
• Anglikāņu baznīcas mūzika
• Pakalpojums (mūzika)
• Magnificat
• Nunc dimittis