Evensong — anglikāņu vakara lūgšana un koru dievkalpojums

Evensong — anglikāņu vakara lūgšana un kora dievkalpojums: tradīcija ar iespaidīgiem kora dziedājumiem, garīgu mieru un vakara atmosfēru Lielbritānijas katedrālēs un kapelās.

Vakara lūgšana (bieži saukta par Evensong) anglikāņu baznīcā ir tradicionālais dievkalpojums, kad cilvēki nāk uz dievkalpojumu vēlu pēcpusdienā vai agrā vakarā. Lielbritānijas katedrālēs un dažās vecajās universitāšu kapelās tas ir dievkalpojums, ko gandrīz katru nedēļas dienu dzied koris (parasti ir viena nedēļas diena, kad kora nav un viss tiek runāts). Katedrālēs parasti dzied tikai koris un priesteri, bet draudze klausās. Dažreiz beigās ir viens dziedājums, kuram draudze var pievienoties. Baznīcās vakara dziedājumos ir vairāk dziedājumu, kuros draudze var pievienoties.

Vēsture un rašanās

Vakara lūgšanas tradīcija sakņojas anglikāņu Lielbritānijas liturģiskajā attīstībā 16. gadsimtā, kad tika izstrādāts Book of Common Prayer — kopējā dievkalpojumu grāmata anglikāņu baznīcai. No tās izrietēja vienkāršota un sistematizēta Vakara lūgšanas (Evening Prayer) kā ikdienas vakara dievkalpojums. Laika gaitā skanīgā kora interpretācija un muzikālie papildinājumi radīja īpašu «choral Evensong» tradīciju, kas kļuvusi par vienu no anglikāņu baznīcas muzikālajām vizītkartēm.

Dievkalpojuma struktūra

Standarta choral Evensong plānojums parasti ietver šādas daļas:

• Atklāšana un ievads — sveiciens, īss ievads vai, dažkārt, atklāšanas frāze, ko dzied vai lasa priesteris vai kora vadītājs.
• Pārejas dziesmas un atbildes — tradicionālās «Responses», kurās koris atbild uz priesteri vai kantorālas frāzēm.
• Psalm(s) — dziedāti psalmi, kurus vada koris; draudze katedrāles gadījumā parasti klausās.
• Lasījumi — divi Bībeles lasījumi (parasti Vecās Derības fragments un Evaņģēlija vai Jaunās Derības fragments).
• Kantikas — pēc pirmā lasījuma bieži seko Magnificat, pēc otrā — Nunc dimittis. Šos kantikus dzied kori īpašās mūzikas versijās.
• Krēdo (reizēm) — dažkārt tiek dziedāts vai lasīts ticības apliecinājums.
• Anthems — kora solo vai kopdziedājums — mūzikas fragments, kas bieži vien ir emocionāls vai teoloģiski spēcīgs.
• Lūgšanas un kolekti — kopīgas lūgšanas, ieskaitot Kunga lūgšanu, dažkārt arī konkrētas dienas kolektus.
• Noslēgums — svētība un noslēguma atsaukums vai sūtījums (dismissal).

Šī struktūra var atšķirties atkarībā no diecēzes, katedrāles vai kapelas, kā arī no sezonas liturģijas.

Mūzika un komponisti

Kora loma Evensong ir centrāla. Tradicionāli koris dzied gan atbildes, gan psalmus, kantikus un anthemus. Daudzi komponisti ir sacerējuši īpašus mūzikas iestatījumus Evensong daļām — īpaši Magnificat un Nunc dimittis (kopā sauktus par «Evening Service» vai «Evening Canticles»), kā arī Responses un Anthemus. Starp populāriem angļu metastabuļiem mūzikā ir:

• Orlando Gibbons un Thomas Weelkes (agrīnās angļu baznīcas mūzika)
• Charles Villiers Stanford, Herbert Howells (slaveni servisu iestādījumi 19.–20. gs.)
• John Rutter un citi mūsdienu komponisti, kas turpina tradīciju ar jauniem iestatījumiem

Daudzas katedrāles regulāri pasūta jaunus mūzikas darbus, tā uzturot tradīciju dzīvu un attīstībā.

Kur un kad tas tiek rīkots

Kā minēts, choral Evensong ir raksturīgs katedrālēm un senām kapelām — īpaši Lielbritānijā un citās anglikāņu tradīcijas zemēs. To var rīkot:

• dienās, kad ir paroļu sastāvā skaists koris (bieži dienas vidū vai vakarā);
• svētdienu vakaros vai darba dienu vakaros;
• universitāšu kapelās, kur studentu kori uztur regulāru programmu;
• svētkos un liturģiskajos gadalaikos (Advente, Lieldienas u. c.), kad programma var būt īpaši noskaņota.

Draudzes un apmeklētāji

Choral Evensong bieži vien ir gan lūgšanas brīdis vietējai draudzei, gan iespēja apmeklētājiem un tūristiem piedzīvot anglikāņu mūzikas tradīciju. Katedrālēs parasti draudze klausās, bet mazākās baznīcās un daudzviet ārpus Lielbritānijas draudze var aktīvi iesaistīties — dziedot himnas un atbildes. Daudzas Evensong liturģijas ir publiski pieejamas bez maksas, tāpēc tās ir iecienītas kā kultūras un garīguma pieredze.

Mūsdienu nozīme un tiešraides

Evening Prayer / Choral Evensong joprojām ir dzīvotspējīga tradīcija. Katedrāles un kapelas to rīko regulāri, reizēm ar uzsvērtu mūzikas programmu vai viesmāksliniekiem. Tradīcijas popularitāti papildina radio un interneta tiešraides — piemēram, daudzus gadus BBC translēja choral Evensong programmas, kas ļāva klausītājiem visā pasaulē piedzīvot šo dievkalpojumu formu.

Etiķete un praktiska informācija

• Apģērbs: katedrālēs ieteicams valkāt cieņpilnu apģērbu, bet nav nepieciešams formāls tērps.
• Kluss ieiešana: ja dievkalpojums jau ir sācies, ieeja bez traucēšanas ir pieklājīga — bieži ir speciāli soli atvēlēti vēlāk ienākušajiem.
• Piedalīšanās: ja draudze netiek aicināta dziedāt visas daļas, klausīšanās ir pilnīgi pieņemama; ja aicina — var pievienoties himnām un atbildēm.
• Ilgums: tipisks choral Evensong parasti ilgst aptuveni 30–50 minūtes, atkarībā no repertuāra un pieskārieniem (piem., uzrunas vai papildu lūgšanām).

Secinājums

Vakara lūgšana jeb Evensong ir gan liturģisks, gan muzikāls dievkalpojums, kas savieno tradicionālo lūgšanu struktūru ar bagātu kora mūzikas mantojumu. Tā piedāvā mierpilnu vakara laiku lūgšanai un pārdomām, vienlaikus saglabājot dzīvu mūzikas tradīciju anglikāņu baznīcās visā pasaulē.

Mūzika

Baznīcās Magnificat un Nunc dimittis, tāpat kā psalms, bieži tiek dziedāti dziedājumā. Tā ir melodija, kas atkārtojas katrā pantā vai ik pēc diviem pantiem un tiek dziedāta dabiskā ritmā, kādā tā tiktu runāta. Katedrālēs vai baznīcās, kur ir labs koris, abas kantiķes dzied īpašā mūzikā (piemēram, himnā), ko sacerējis kāds pazīstams komponists. Parasti ir ērģeļu pavadījums.

Daudzi komponisti, īpaši anglikāņu baznīcas komponisti, rakstīja aranžējumus (mūziku) šīm divām dziesmām (ko kora dalībnieki bieži dēvēja par "Mag un Nunc"). Šādi komponisti ir Edvards Bairstovs, Herberts Brūvers, Orlando Gibbonss, Herberts Hovells, Henrijs Pērcels, Čārlzs Stenfords, Herberts Sumsions, Tomass Talliss, Tomass Velss, Samuels Veslijs un daudzi citi. Daži no šiem komponistiem ir uzrakstījuši vairākus skaņdarbus. Tāpēc dažādas apdares bieži vien apzīmē pēc to tonalitātes, piemēram, Stanford in G, Stanford in C utt. Dažkārt tos var identificēt pēc katedrāles, kurai tie tika rakstīti. Piemēram, Herberts Hovellss (Herbert Howells) rakstīja Mag un Nunc skaņdarbus vairākām katedrālēm un kapelām. Tās var identificēt, nosaucot tās: Howells's Gloucester Service, Collegium Regale (=Karaliskā koledža, Kembridža) utt.

Dziedātajā Vakarēdienā koris dziedās arī "introītu", kas ir ļoti īss skaņdarbs dievkalpojuma sākumā. Koris dziedās psalmu dziedājumā, un skanēs arī himna.

Vakara dziedājumi Jorkas Minsterē

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir vakara lūgšana?

Q: Kur to dzied gandrīz katru nedēļas dienu?

J: Kas parasti dzied katedrālēs vakara dziesmu laikā?

J: Vai draudze var piedalīties Vakarēdienā?

J: Vai baznīcās Vakarēdiena laikā draudzei ir vairāk dziedājumu, kuros tā var piedalīties?

J: Vai kādreiz katedrālēs ir diena, kad Vakarēdiena laikā nav kora un viss tiek runāts?

J: Kāda veida dievkalpojums ir Evensong?

Meklēt pēc burta