Magnificat ir dziesma, ko dziedāja Jaunava Marija, kad eņģelis viņai teica, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu — stāsts, kas aprakstīts Bībelē, Lūkas evaņģēlija 1. nodaļas 46.–55. pantā. Teksts tradicionāli pazīstams arī kā Marijas dziesma. Vārds "Magnificat" nāk no latīņu valodas vārda, kas nozīmē "cildina" (t. i., saka, cik liels ir Dievs).

Magnificat vārdus mūzikā ir ieskaņojuši un iestudējuši daudzi komponisti dažādos laikmetos; daudz no šiem skaņdarbiem paredzēti liturģiskai lietošanai. Anglikāņu baznīcā Magnificat tradicionāli tiek dziedāts kā daļa no vakara dievkalpojuma (Evensong), bet Rietumu liturģiskajās tradīcijās teksts parādās arī Vesperu un citu dievkalpojumu kontekstā.

Tāpat kā visi citi Jaunās Derības teksti, arī Magnificat sākotnēji tika rakstīts koine grieķu valodā; Rietumu Baznīcā tas bieži sastopams latīņu vai nacionālajās valodās.

Teksts latīņu valodā un tulkojums latviski

Latīņu teksts (Vulgata):
Magnificat anima mea Dominum;
et exsultavit spiritus meus in Deo salutari meo.
Quia respexit humilitatem ancillae suae; ecce enim ex hoc beatam me dicent omnes generationes.
Quia fecit mihi magna qui potens est: et sanctum nomen eius.
Et misericordia eius a progenie in progenies timentibus eum.
Fecit potentiam in brachio suo: dispersit superbos mente cordis sui.
Deposuit potentes de sede et exaltavit humiles.
Esurientes implevit bonis: et divites dimisit inanes.
Suscepit Israel puerum suum, recordatus misericordiae suae,
sicut locutus est ad patres nostros, Abraham et semini eius in saecula.

Vienkāršots tulkojums latviski:
Mana dvēsele cildina Kungu, un mans gars priecājas par Dievu, manu glābēju.
Jo Viņš apskatīja Savas kalpones pazemību; redzi — no šī brīža mani visi cilts locekļi sauks svētu.
Jo Tas, kas ir varens, ir darījis man lielas lietas, un svēts ir Viņa vārds.
Un Viņa žēlastība pastāv no paaudzes uz paaudzi tiem, kas Viņu bīstas.
Viņš parādīja spēku Savā rokā, izkliedēja domātājus viņu sirds lepnumā;
Viņš nocēla varenos no troņa un pacēla pazemīgos;
Viņš piepildīja izsalkušos ar labumiem, bet bagātos Viņš atstāja tukšus.
Viņš atbalstīja savu tautu Israēlu, atceroties par savu žēlastību,
kā Viņš solījis mūsu tēviem — Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.

Vēsturiskā un liturģiskā nozīme

Magnificat ir viens no centrālajiem evaņģēlija kantikām (dziesmām), kurā izteikta pretkustība: Dievs pacels pazemīgos un noliks zemāk lepnos. Teksts ir bijis nozīmīgs gan teoloģiski (izrādot Dieva žēlastības un taisnīguma motīvus), gan liturģiski — tas iekļaujas vakarā dziedāmo dziesmu sērijā (Vesperes/Evensong) un tiek lasīts vai dziedāts gan katoļu, gan protestantu un anglikāņu tradīcijās, kā arī citās kristīgās kopienās.

Mūzika un komponistu tradīcija

Vispārīgi: Magnificat ir iedvesmojis komponistus no renesanses līdz mūsdienām. To ir apdziedājuši gan a cappella koru meistari, gan baroka oratoriālās skolas komponisti, gan klasicisma un romantisma laikmeta meistari, gan 20. un 21. gadsimta komponisti, kuri tekstu interpretē ar plašu instrumentāru un balsu paleti.

Piemēri pēc laikmetiem:

  • Renesanse: daudzi renesanses komponisti sacerēja polifoniskas Magnificat versijas — piemēram, Palestrina, Tomás Luis de Victoria, Thomas Tallis un William Byrd.
  • Baroks: Claudio Monteverdi iekļāva Magnificat savā slavētajā "Vespro della Beata Vergine". Baroka laikmetā arī vairāki citi komponisti rakstīja majestātiskas Magnificat partitūras, kas paredzētas kora un instrumentu sastāvam.
  • J. S. Bach: slavens ir J. S. Bacha Magnificat (D-durs, BWV 243) — viens no populārākajiem baroka oratoriskiem darbiem.
  • Klasicisms un romantisms: arī šajos laikmetos Magnificat teksts tiek iedziedāts un iekļauts vērienīgākos vokāli-instrumentālos žanros.
  • 20. un 21. gadsimts: mūsdienu komponisti turpinājuši darbu pie Magnificat, piemēram, Arvo Pärt un John Rutter, kā arī citi komponisti radījuši modernākas vai meditācijas pilnas versijas.

Izpildījums un prakse

Formāts: Magnificat var tikt izpildīts dažādi — a cappella kori, koris ar ērģeli vai orgāna akompānamentu, koris ar kamerorķestri vai pilns orķestris. Izvēle atkarīga no liturģiskā konteksta, komponista aranžējuma un pieejamajiem izpildītājiem.

Valoda: Rietumu Baznīcā bieži sastopamas latīņu vai vietējo valodu versijas; anglikāņu kora tradīcijā bieži lieto angļu valodas tulkojumu, bet katoļu Vesperēs joprojām tiek dziedāts gan latīniski, gan vietējā valodā atkarībā no dievkalpojuma.

Praktiski padomi koriem: skaidra teksta artikulācija, dinamiskā kontrastēšana starp pazemību un cildinājumu, kā arī uzmanība frāzējumam palīdz izcelt teksta teoloģiskos motīvus. Baroka partitūrās bieži nepieciešama tempiju un ornamentācijas izpratne, savukārt mūsdienu versijās var būt svarīga ritmiskā precizitāte un balanss starp instrumentiem un vokālajiem partiem.

Kopsavilkums

Magnificat ir gan seno svēto tekstu lūgšana/dziedājums, gan dzīva muzikālā tradīcija, kas aptver plašu laikmetu spektru. Tas joprojām ir iecienīts gan liturģiskos kontekstos, gan koncertzālēs, kur komponistu radošums un izpildītāju interpretācija turpina atklāt teksta emocionālo un teoloģisko dziļumu.